Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 11. aprīlī, Jūrmalā, organizē konferenci projektu „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” un „Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrādē” ietvaros. Konferences laikā par gūto pieredzi un iespaidiem, piedaloties VARAM sadarbībā ar Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmu (LEED) organizētajās apmācībās teritoriju attīstības plānošanas un īstenošanas, uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos dalīsies arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu speciālists Kristaps Ročāns.

Marta nogalē VPR pārstāvis kopā ar citiem plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem piedalījās mācībās Francijā. Apmācību mērķis bija stiprināt Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu kapacitāti, lai kvalitatīvāk izstrādātu, ieviestu un novērtētu vietējā un reģionālā līmeņa ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības attīstības stratēģijas. Apmācību formāts bija OECD LEED ekspertu prezentācijas (meistarklases) par specifiskām tēmām un ārvalstu labās prakses pieredzi, kam sekoja interaktīvas visu dalībnieku savstarpējās, diskusijas ar ekspertiem. Atgriežoties no mācībām, iegūtā pieredze ir novērtējama, jo vairākas dienas pavadītas aktīvi diskutējot uz uzklausot augsta līmeņa un pieredzes bagātus ekspertus.

Atziņas no mācībām:

• Jebkuras sekmīgas stratēģiskās plānošanas, investīciju piesaistes, projektu plānošanas un dialoga veidošanas ar nacionālo līmeni pamatā ir jābūt ticamiem, pilnvērtīgiem datiem par ekonomisko izaugsmi, tās potenciālu, resursiem, attīstības specializācijas stiprajām pusēm.
• Pilsētām un reģioniem ir jāliek uzsvars uz viedo specializāciju (smart specalization) – jāattīsta tikai un vienīgi ierobežots skaits savu stipro pušu. Investīcijas un zīmolvedības aktivitātes arī jāfokusē uz stiprajām pusēm, kā arī uz teritorijām ar vislielāko ekonomisko atdevi no investīcijām, vienlaikus, rūpējoties, lai pienesums atsauktos arī uz mazāk attīstītajām blakus teritorijām.
• Nacionālā un vietējā līmeņa sadarbība ir ļoti būtiska sekmīgai stratēģiju izstrādei un īstenošanai – ir jāpiesaista nacionālā līmeņa speciālisti gan stratēģiju izstrādes posmā, gan ieviešanā un uzraudzībā.
• Pašvaldību sadarbība ir ļoti nozīmīgs attīstības solis pašvaldību kapacitātes paaugstināšanā. Pašvaldībām būtiski ir konstatēt savas stiprās puses un specializācijas nišas, un to, kā šīs nišas varētu būt papildinošas kaimiņu pašvaldību specializācijai un attīstības centru vajadzībām.
• Stratēģiskajā plānošanā ļoti svarīgi ir iesaistīt privāto sektoru – uzņēmējus. Panākot uzņēmēju atbalstu stratēģiskajām prioritātēm, zīmolvedības stratēģijai un rīcībām, var garantēt ne vien stratēģijas praktisko pielietojamību un pozitīvos efektus uz ekonomisko izaugsmi, bet arī to, ka tai saglabāsies politiskais atbalsts, mainoties pašvaldību vadībai.
• Īstenojot sekmīgu pašvaldības un reģiona zīmolvedību, resursi un aktivitātes ir jākoncentrē ap visspēcīgāko, jau zināmu, zīmolu, kas izraisa vistiešākās asociācijas ar konkrēto teritoriju – atsevišķos gadījumos tā var būt pati vieta, citos tā ir kāda būtiska nozare, sporta klubs utml. Veidot plašu zīmolu, akcentējot visas teritorijas un to specializācijas ir neefektīvi.
• Poliskajai līderībai un skaidram atbildību sadalījumam ir izšķiroša loma sekmīgā stratēģijas īstenošanā, politiskajai vadībai ir nepieciešams darboties kā galvenajam stratēģijas ieviešanas uzraugam.
• Lai gan ārējās tiešās investīcijas ir ļoti būtisks izaugsmes faktors un teritorijām ir aktīvi jāstrādā ar ārējo investoru piesaisti, taču ne mazāk svarīgi ir paralēli attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību savās teritorijās, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešu izglītošanu par uzņēmējdarbību, start-up atbalstu un tīklošanos. Lielās ārējās investīcijas ilgtermiņā var būt nestabilas, jo dažādu apstākļu dēļ var pārcelties uz citām teritorijām, tādēļ paļaušanās tikai uz lieliem investoriem ir riskanta.
• Lai attīstītos sekmīga pašvaldību sadarbība ir nepieciešams pašvaldību vadītāju politiskā līmeņa atbalsts, izpildītāju praktiskā iesaiste un nacionālā līmeņa atbalsts pašvaldību sadarbībai.
• Jebkuru projektu īstenošana ir jāsaskaņo ar stratēģiskajām prioritātēm. Galvenajam kritērijam būtu jābūt, vai šie projekti tiešā vai netiešā veidā sekmē galvenā mērķa sasniegšanu noteiktā periodā. Ekonomiskā analīze ir veids, kā izvairīties no sliktiem lēmumiem, ļoti svarīgs ir tieši pārvaldības, ne pašas pārvaldes struktūras aspekts.

Attiecībā uz Latvijas situāciju OECD LEED eksperti uzsvēra vairākas būtiskas lietas:

• Latvijā nav pieļaujama Rīgas un pārējo teritoriju pretnostatīšana. Ja Rīga neattīstīsies cietīs arī pārējā Latvija, jo Rīga ir vienīgais starptautiski konkurētspējīgais punkts Latvijā, un Rīgai nespējot piesaistīt investīcijas, tās ļoti retos gadījumos nonāks citās Latvijas teritorijā. Konkurēt ar Rīgu ir bezjēdzīgi ir jāmeklē veidi, kā sadarboties.
• Pašvaldībām un reģioniem, plānojot savu stratēģisko attīstību, ir jāskatās nevis uz to, kā tās var konkurēt ar citiem attīstības centriem, jo sevišķi Rīgu, bet gan, kuras ir tās nišas un specializācijas nozares, caur kurām ir iespējama sadarbība.
• Papildus finansējuma pārdale 9 attīstības centriem un jaunu funkciju nodošana nebūs risinājums, kamēr netiks attīstīta šo centru un apkārtējo teritoriju ekonomiskās izaugsmes plānošanas un stratēģiju īstenošanas kapacitāte. Vienkārša finansējuma pārdale par labu centriem un funkciju decentralizēšana uz tiem, bez kapacitātes celšanas, nesekmēs iecerēto ekonomisko izaugsmi.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, mob. +371 29753011 e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv