26. februārī aizvadīta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, kurā dienaskārtības galvenais jautājums bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvais ziņojumus „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020.gadam”. Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāji diskutēja ar VARAM Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu par izstrādātā ziņojuma nosacījumiem un ietekmi uz Vidzemi kā teritoriju kopumā un katru pašvaldību atsevišķi.

Noslēdzoties viedokļu apmaiņai, VPR Attīstības padomes locekļi ar balsojuma vairākumu nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā paredzētos pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ievešanas principus un mehānismus, tomēr ar iebildi, ka būtu nepieciešams palielināt reģioniem paredzēto finansējumu uzņēmējdarbības veicināšanas projektiem, lai izlīdzinātu pieejamo finansējumu starp Latgales un pārējo reģionu pašvaldībām, kas šobrīd vidēji ir sešās reizes lielāks nekā pārējiem reģioniem.

Jau iepriekš ziņojām, ka, lai izpildītu šī gada 4. februāra Ministru kabineta uzdoto uzdevumu, kas attiecas uz darbības programmas projektu „Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, VARAM ir izstrādājis informatīvo ziņojumu par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanu. Tajā ir norādīti finansējuma sadales principi, iezīmēts 9+21 modeļa funkcionālās teritorijas kartējums, nosedzot visu Latvijas teritoriju. Pieejamie līdzekļi paredzēti uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem, tajā skaitā arī infrastruktūras labiekārtošanai un tiks apgūti kā pašvaldību sadarbības projekti.

Lai gan viedokļi dalījās, tomēr pašvaldību pārstāvji spēja vienoties un piekrist izstrādātajiem finansējuma ieviešanas principiem, norādot arī iebildumus. Domājot par Vidzemes attīstību, iebildumi radās par Latgales reģionam piešķirto finansējumu, kas ir vidēji sešas reizes lielāks nekā pārējiem plānošanas reģioniem. Ņemot vērā šī brīža situāciju un jau ieguldītos līdzekļus Latgales reģiona attīstībai, nākas secināt, ka, piemēram, Vidzemes pierobeža saskaras ar ne mazākām problēmām nodarbinātībā, ienākumos, infrastruktūrā. Tādēļ Attīstības padomes locekļi izteica viedokli, ka pārējo reģionu pieejamo finansējumu nepieciešams tuvināt Latgales līmenim, kas iesniegts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Tuvākajā laikā ziņojums tiks sniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā, pēc kā apstiprināšanas, divu mēnešu laikā reģiona pašvaldībām jāvienojas par potenciālajiem sadarbības projektiem un šīs idejas jāiesniedz VARAM.