29. janvārī aizvadīta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) šī gada pirmā Attīstības padomes sēde. Padomes locekļiem gads iesākās ar aktīvu darbu, ieskicējot šī gada darbības mērķus un pārrunājot aktuālākos darāmos darbus. Viens no sēdē izskatītajiem jautājumiem bija iepazīšanās ar Vidzemes plānošanas reģiona iestādes stratēģijas izstrādes gaitu. Tāpat padomes biedri diskutēja par attīstāmajiem projektiem jaunajā plānošanas periodā, iepazinās ar izmaiņām teritorijas plānošanas jautājumos, kā arī aktualitātēm projektu, fondu ieviešanas, starptautiskās sadarbības jautājumos.

Ņemot vērā, ka VPR iestādes stratēģija 2007. – 2013. gadam savas pilnvaras ir izsmēlusi, jau no pagājušā gada nogales VPR komanda aktīvi strādā pie jaunas stratēģijas izstrādes, kas iezīmētu galvenos mērķus un darbības virzienu turpmākajiem septiņiem gadiem. Apzinoties, ka Attīstības padome ir lielākais VPR politiskais spēks, svarīgi bija uzzināt viņu redzējumu un ieteikumus stratēģijas uzlabošanai. Vairāki padomes kolēģi atzina, ka reģionam vēl vairāk un spēcīgāk jāaizstāv pašvaldību kopējās intereses nacionālajā līmenī, kā arī sistemātiski jāstrādā ar ES fondu un citu investīciju apjoma palielināšanu VPR teritorijā. Ar VPR iestādes stratēģijas izstrādes gaitu variet iepazīties šeit.

Turpinot diskusiju par reģiona kopējo interešu pārstāvniecību, vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība sagatvot vēstuli attiecīgajām institūcijām, kurā būtu pausts visa Vidzemes reģiona un tā pašvaldību kopējais viedoklis saistībā ar finansējuma piešķiršanas kritērijiem reģionos. Jo, kā izteicās vairāki padomes locekļi, aiz formulas 9+21 robežām turpinās Latvija un dzīvo cilvēki, kuri pelnījuši līdzsvarotas attīstības iespējas, kā arī tika pausta neizpratne par īpašo Latgales izcelšanu uz citu reģionu fona.  

Aktīvas diskusijas raisījās, kad VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne atkārtoti iepazīstināja padomes pārstāvjus ar izstrādātajām projektu idejām Latvijas – Krievijas un Latvijas – Igaunijas teritoriālās sadarbības programmās. Lai pārliecinātos, ka tiek pārstāvētās pēc iespējas vairāk intereses un idejas tiek atbalstītas, padome lēma par tālāko ideju virzīšanu finansējuma saņemšanai. Latvijas - Krievijas teritoriālās sadarbības programmā, kā stratēģiskie projekti tiks virzītas idejas par tranzīta koridora Rīga - Pleskava attīstību, starptautisko vides izglītības un zaļās industrijas centru, kā ari dzelzceļa līnijas Madona - Pitalova - Pleskava attīstību. Savukārt Latvijas - Igaunijas programmā tiks iesniegti projekti par Latvijas - Igaunijas nišas produktu attīstību pārtikas sektorā, inteliģentās transporta sistēmās "Transports pēc pieprasījuma" izveide, zaļās "Greenways" infrastruktūras attīstības Vidzemē un Dienvidigaunijā, visbeidzot ceļu infrastruktūras attīstības projekti Latvijas - Igaunijas pierobežā.

Lai tuvāk izprastu jaunā plānošanas perioda Eiropas teritoriālo sadarbības programmu uzstādījumus, uz sēdi tika aicinātas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Iruma Kravale un Dace Grūberte, lai pastāstītu par nosacījumiem un iespējām startēt minēto programmu projektu uzsaukumos. Ar VARAM pārstāvju prezentāciju variet iepzīties šeit.

Turpmākās sadarbības iespējas tika iezīmētas arī ar vienīgo reģiona augstskolu. Vidzemes Augstskolas (ViA) pārstāve prezentēja augstskolas darbības stratēģiju, aicinot kopīgi strādāt un aktīvi iesaistīties diskusijās ar augstskolas nākotni, studiju programmām un budžeta vietu sadalījumu, jo augstskola ir būtisks spēks un resurss reģiona izaugsmei.

Visbeidzot Vidzemes plānošanas reģiona un Lejasreinas departamenta (Francija) koordinatore Rūta Vasermane sniedza ieskatu par līdz šim paveikto un aicināja pašvaldības izteikt savus priekšlikumus un vēlmes sadarbības paplašināšanai un dalībai tajā turpmāk. Prezentācija pieejama šeit.

Nākošā VPR Attīstības padomes sēde plānota martā.