Trešdien, 23. janvārī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona 2013. gada pirmā Attīstības padomes sēde. Papildu atskatam par 2012. gadā padarīto un nākamā gada plāniem, Attīstības padomes pārstāvji tikās ar LR konsulāta Pleskavā vadītāju I. Putniņu, kā arī meklēja risinājumus, kas uzlabotu pašreizējo situāciju sabiedriskā transporta jomā reģionā.

Sabiedriskā transporta organizēšana reģionos

2013. gada līdzekļu sadalījums sabiedriskā transporta organizēšanai reģionos ir nelabvēlīgs Vidzemes pašreizējai situācijai. Lai gan budžetā atvēlēts finansējums vienlīdzīgi visiem Latvijas plānošanas reģioniem, jāizprot, ka sabiedriskā transporta organizēšana katrā no tiem atšķiras.

Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais pēc teritorijas, taču mazākais pēc iedzīvotāju skaita. Vidzemē liela daļa iedzīvotāju dzīvo viensētās un lauku teritorijās, kas ir izkliedēti, savukārt lielākā daļa valsts pakalpojumu, kā arī reģionālā slimnīca atrodas vienīgajā republikas nozīmes pilsētā reģionā - Valmierā. Lielie attālumi, kas jāveic sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējam, veido aizvien garākus maršrutus. Latvijā plānošanas reģioni atšķiras ar savu teritoriju, iedzīvotāju skaitu un blīvumu, klimata atšķirībām aukstākajos ziemas mēnešos (dažkārt tie reģionu starpā atšķiras līdz pat 20 grādiem), kā arī nokrišņu daudzumu. Katrs no iepriekš minētajiem faktoriem būtiski ietekmē autobusa izmaksas uz vienu kilometru.

Vairākkārt dzirdēti apgalvojumi par nepieciešamību slēgt reisus, kas nav rentabli. Neatbildēts paliek jautājums, kā šo teritoriju iedzīvotāji tiks nodrošināti ar pieejamiem valsts pakalpojumiem.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar starptautisko projektu partneriem uzsācis diskusijas par tā saucamo “Transportu pēc pieprasījuma”, kad maršruti tiek plānoti pēc konkrētām iedzīvotāju vēlmēm, iepriekš tās piesakot pa tālruni. Tādējādi sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs katru dienu daļēji izmaina savu maršrutu, jau skaidri apzinoties plānoto pieprasījumu un izmaksas. Eiropas Savienības reģionos, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums, šī sistēma jau darbojas veiksmīgi, piemēram, Francijā vai te pat netālu - Somijā.

Sadarbība ar LR konsulātu Pleskavā

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdes pirmā daļa tika veltīta turpmākai sadarbībai ar Pleskavas reģionu Krievijā. Attīstības padomes pārstāvji uzrunāja LR konsulāta Pleskavā vadītāja I. Putniņas kundze. Lielākais uzsvars abu pušu sarunai tika saistīts ar tūrismu un tā attīstību abos valstu reģionos, taču pašvaldību vadītāji uzsvēra arī jautājumu, kas saistīts ar robežas šķērsošanu - vīzu apstiprināšana un izsniegšana.

Putniņas kundze aicināja Vidzemes novadu pašvaldību vadītājus pievērst lielāku uzmanību starptautiskai komunikācijai, uzrunājot tūristus no Krievijas: “Esam gatavi atbalstīt ikvienu Vidzemes pašvaldību, kas ir ieinteresēta pie sevis uzņemt tūristus no Pleskavas, taču mums būtu nepieciešama informācija krievu valodā. Šajā gadījumā šeit nerunājam tikai par tūrisma objektiem - tāpat tie var būt uzņēmumi un pat rehabilitācijas iestādes, kas Pleskavas iedzīvotājam var šķist interesantas apmeklējumam.”

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs N. Stepanovs uzsver, ka, domājot par tūrismu, nevajadzētu aizmirst arī savstarpēju sadarbību uzņēmējdarbībā: “Vidzemes plānošanas reģions jau ir uzsācis organizēt tikšanās Vidzemes uzņēmējiem ar Pleskavas reģiona pārstāvjiem, taču jebkurai sadarbībai jābūt abpusējai. Esam pārliecināti, ka ne tikai mēs, bet arī Pleskavas reģiona uzņēmēji var daudz mācīties no mūsu reģiona uzņēmējiem.”

Vairāku novadu pašvaldību vadītāji piekrita, ka attīstīt sadarbību ar Pleskavas reģionu ir nozīmīgi, taču tādā gadījumā nepieciešams uzlabot situāciju, kas saistīta ar vīzu izsniegšanu. Visbiežāk pašvaldību vadītāji saskārušies ar problēmām saņemt apstiprinājumus par bezmaksas vīzām: “Igaunija un Somija jau tagad ir vairākus soļus priekšā mums - no Krievijas aizvien vairāk tūristu izvēlās apmeklēt tieši šīs valstis, kā vienu no iemesliem minot vienkāršāku un pieejamāku vīzu izsniegšanas un robežas šķērsošanas procesu. Ja jau tūristiem tas ir tik sarežģīti, kādiem birokrātijas koridoriem jāiet cauri mūsu uzņēmējiem?” tā viens no Attīstības padomes pārstāvjiem.

Izprotot problēmas nozīmību, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes deputāti vienojās sagatavot lūgumrakstu Ārlietu ministrijai, lai vīzu izsniegšanu padarītu konkurētspējīgāku, citādi pašlaik sarežģītās sistēmas dēļ cieš ne tikai Vidzemes un Latvijas tūrisma joma, bet arī mūsu uzņēmēji.