2012. gada 16. oktobrī ir stājušies spēkā noteikumi Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem”. Līdz ar to Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” ir zaudējuši spēku.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka:

- pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu - ilgtspējīgās attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, detālplānojuma un tematiskā plānojuma saturu un izstrādes kārtību;

- detālplānojumu un lokālplānojumu finansēšanas kārtību;

- prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

Līdz šim nebija Ministru kabineta regulējuma par vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, lokālplānojumu un tematisko plānojumu izstrādes kārtību, kas nozīmēja, ka katrai pašvaldībai bija salīdzinoši brīva interpretācija šo dokumentu izstrādē.

Būtiskākās atšķirības, kas skar teritorijas plānojumu izstrādi, salīdzinājumā ar jau spēku zaudējušiem MK noteikumiem Nr. 1148, ir tas, ka ir samazināts obligāto institūciju skaits, no kurām ir jāsaņem gan nosacījumi, gan atzinumi teritorijas plānojuma vai to grozījumu izstrādei. Ņemot vērā, ka attīstības plānošanas dokumentu izstrāde var skart ļoti daudzu institūciju intereses attiecīgajā pašvaldības teritorijā, apstiprinot savu darba uzdevumu, pašvaldībai ir jānorāda institūcijas, kuras jāiesaista attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tādejādi nodrošinot šo institūciju interešu pārstāvību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Noteikumi Nr. 711 nosaka, ka turpmāk komunikācija starp pašvaldību un institūcijām, informējot gan par attīstības plānošanas dokumentu izstrādes uzsākšanu, gan pieprasot un saņemot nosacījumus un atzinumus par izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem notiks ar teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk - TAPIS) palīdzību, tiklīdz šī sistēma būs pilnībā izstrādāta un gatava darbam. Tāpat pēc TAPIS darbības uzsākšanas, pašvaldībai visi savi Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti būs jāievieto šajā sistēmā. Līdz ar to ir noteikts, kādā datņu formātā ir jāsagatavo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu grafiskā daļa, lai tos pēc tām varētu ievietot TAPIS. Ņemot vērā, ka TAPIS ieviešana ir aizkavējusies, līdz TAPIS darbības uzsākšanai visa veida komunikācija ar institūcijām par attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitu un saturu atbilstoši Noteikumu Nr. 711 prasībām jānodrošina elektroniskā formā.

Atšķirībā no jau spēku zaudējušajiem MK noteikumiem Nr 1148, jaunajā regulējumā ir paredzēts, ka publiskās apspriešanas termiņš ir ne mazāks par četrām, nevis sešām nedēļām, kā bija iepriekš. Gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu pilnveidot teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem, jānodrošina atkārtota publiskā apspriešana, kas ilgst ne mazāk pār trim nedēļām, nevis vienkārši jānodrošina iespēju iedzīvotājiem un institūcijām iepazīties ar galīgo redakciju, kā tas bija noteikts līdz šim. Jaunais regulējums nosaka, ka teritorijas plānojuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos jānosaka teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir iespēja noteikt atsevišķas teritorijas daļas, kurās attīstība ir veicama vai vēlama vispirms, un kurās tiks nodrošināti dažāda veida pakalpojumi (centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija, sabiedriskais transports u.c.). Paredzot attiecīgās prasības savā teritorijas plānojumā, pašvaldība, piemēram, varēs atteikt detālplānojumu izstrādi noteiktās teritorijās, vai arī pamatot savas prasības attīstītājam veikt dažāda veida inženiertehniskās apgādes objektu izbūvi. Svarīgi norādīt uz iespēju, izstrādājot lokālplānojumu, grozīt pašvaldības teritorijas plānojumu, tomēr jaatceras, ka šo iespēju pašvaldības var izmantot tikai tad, ja ir spēkā esoša ilgtspējīgas attīstības stratēģija un plānotie grozījumi atbilst šai stratēģijai.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu, plānošanas reģions koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgu attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi.

Līdz TAPIS darbības uzsākšanai, tāpat kā līdz šim, uzsākot attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, lēmums jānosūta gan VARAM ministrijai, gan plānošanas reģionam, kurš savas komptences ietvaros sniedz atzinumus par pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu atbilstību reģiona attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas un novadu izveides, saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kas ir spēkā no 2011. gada 1. decembra, un kurš reglamentē gan plānošanas līmeņus, gan attīstības plānošanas dokumentus katrā no plānošanas līmeņiem, Vidzemes plānošanas reģionā, uz šo brīdi, tikai trijām pašvaldībām (Rūjienas, Beverīnas, Cesvaines) ir spēkā esoši visi trīs attīstības plānošanas dokumenti, kas atbilst minētā likuma prasībām.

Lielākajai daļai Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību, attīstības plānošanas dokumentu izstrāde ir procesā, tāpēc svarīgi norādīt to, ka izstrādes procesā esošie pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti – ilgtspējīgās attīstības stratēģija, attīstības programma un teritorijas plānojums ir jāpabeidz, ievērojot noteikumu Nr.711  prasības.

2012. gada pirmajos trīs ceturkšņos pašvaldības ir strādājušas ļoti ražīgi. Teritoriālās plānošanas nodaļā sagatvoti atzinumi par 6 (sešām) Ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, 10 (desmit) teritorijas plānojumiem un 14 (četrpadsmit) attīstības programmām dažādās izstrādes stadijās. Kopumā vērtējam atzinīgi pašvaldību darbu pie attīstības plānošanas dokumentu izstrādes. Priecājamies par to, ka pašvaldības arvien atbildīgāk izturas pret savu dokumentu izstrādi, kas liecina par pašvaldību vadības izpratni par dokumentu izstrādes nepieciešamību, jo kvalitatīvi izstrādāti attīstības plānošanas dokumenti taupa laiku, ļauj racionālāk izmantot dažāda veida resursus, kā arī saudzē vidi. Kā būtiskākās nepilnības, ko reģions līdz šim konstatējis, sniedzot atzinumus par Ilgtspējīgas attīstības stratēģijām ir:

- Neizprotami formulēti vai strukturēti stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kas dokumentos kopumā vietām ir atšķirīgas un savstarpēji nesaistītas. Netiek skaidri nošķirti galvenie attīstības virzieni no pakārtotajiem;

- Netiek definēti ilgtermiņā sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, vai sasniedzamo rādītāju vērtības;

- Nosakot novada izvēlēto specializāciju, netiek izvērtēti iespējamie riski, kas var rasties citu novadu izvēlēto specializāciju rezultātā, īstenojot līdzīgus pasākumus vairākās pašvaldībās, kā arī bieži vien netiek ievērota telpiskās plānošanas dimensija, kas nosaka, ka stratēģijai jābūt pārsektoriālai, paredzot pasākumu koordināciju telpā, uz vietējās pašvaldības attīstības problēmām raugoties gan administratīvās teritorijas, gan plašākā mērogā, t.i., kontekstā ar apkārtējo teritoriju izaugsmi. (t.sk. partnerības projektus ar apkārtesošajām teritorijām kopīgu jautājumu risināšanai, piem., vides kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes, uzņēmumu klasteru veidošana u.c. jautājumu risināšanā).

- Telpiskās attīstības perspektīvā netiek atspoguļota informācija par publisko pakalpojumu pieejamību atbilstoši apdzīvojuma līmeņiem, kas ir viens no būtiskākajiem pamatelementiem teritorijas atttīstības plānošanā.

Attīstības programmās līdz šim konstatētas šādas nepilnības:

- Tiek pārrakstītas hierarhiski augstākstāvošu attīstības dokumentu sadaļas, bet netiek sniegts īss, koncentēts pārskats par nacionāla, reģionāla un konkrētā novada attīstības dokumentu ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritāšu saskaņotību;

- Nosakot vidējā termiņā sasniedzamos rezultātīvos rādītājus, ieteicams parādīt ne tikai attīstības tendences, bet sasniedzamo rezultātu vērtību (cipars vai % izmaiņas), kas ļaus efektīvāk novērtēt novada atttīstības izmaiņas;

- Netiek attēlota VARAM dokumentā „Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī” noteiktās rīcības plāna un investīciju plāna sadaļas. Visbiežāk rīcība plānā paredzētās aktivitātes nav saistītas ar Investīciju plānā iekļautajām aktivitātēm, kā arī netiek atspoguļota informācija par papildinātību ar citiem projektiem un aktivitātēm. Atbilstība vidēja termiņa prioritātēm un atbildīgie izpildītāji;

- Netiek raksturoti esošie sadarbības projekti ar citām pašvaldībām un rīcību plānā netiek paredzēti jauni. Sadarbības veidošana un attīstīšana ir veids, kā piesaistīt ES finansējumu, kas paredzēti tieši sadarbības veicināšanai.

Ņemot vērā, ka šobrīd norit darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes, kā arī izstrādes stadijā ir vairāki Ministru kabineta noteikumi (piemēram, Vispārējie apbūves noteikumi oktobrī izsludināti Valsts sekretāru sanākmē), kas būs saistoši pašvaldībām attīstības plānošanas procesā, Vidzemes plānošanas reģions tāpat kā līdz šim, savas kompetences ietvaros, aktīvi piedalīsies gan Nacionālā attīstības plāna izstrādē, gan citu normatīvo aktu izstrādes procesā, tāpēc aicinām pašvaldību plānotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai.

Papildu informācija: Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja, mob.:26533464, e-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv