Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs Briselē, Beļģijā, pārstāvēja Latviju kārtējā Eiropas Savienības Vides ministru padomē (turpmāk – Padome).  

 Padomes laikā notika plaša viedokļu apmaiņa par īstenojamajiem pasākumiem, gatavojoties Rio+20 konferencei par ilgtspējīgu attīstību, kas šogad jūnijā notiks Riodežaneiro, Brazīlijā. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis vienojās par nepieciešamajām aktivitātēm un mērķiem pārejai uz iekļaujošu zaļo ekonomiku tādās jomās kā ilgtspējīga enerģijas nodrošināšana, ilgtspējīga zemes un ekosistēmu pārvaldība, ūdens resursu apsaimniekošana, kā arī resursu efektivitāte, īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā. 

Balstoties uz Padomes pieņemtajiem secinājumiem, ES dalībvalstis aktīvi turpinās darbu, izstrādājot kopīgo ES pozīciju, ko prezentēs Rio+20 konferencē. E.Sprūdžs jau uzsvēris, ka Latvijai ir ļoti būtiski, lai globālā mērogā valstis īstenotu pāreju uz zaļo ekonomiku, samazinot nevienlīdzību un uzlabojot konkurētspēju.

Tāpat dalībvalstis panāca vienošanos par turpmākajiem pasākumiem klimata pārmaiņu jomā pēc Durbānas klimata konferences. Padomes secinājumi atspoguļo ES kopējo pozīciju par konferencē pieņemtajiem lēmumiem, it īpaši panākto vienošanos par Durbānas paplašinātās rīcības platformas izveidi. Tās mērķis ir izstrādāt juridiski saistošu saprašanos, kas noteiks visu pasaules valstu saistības klimata politikas jomā pēc 2020.gada.

Nozīmīga loma šajā Padomē tika atvēlēta diskusijai par Kioto protokola 2.saistību perioda nosacījumiem – perioda ilgumu (panākts atbalsts 8 gadu periodam, tas ir, no 2013. līdz 2020.gadam), kvantitatīvām emisiju samazināšanas saistībām un noteiktā daudzuma vienību pārnesi. Padomes pieņemtajos secinājumos pilnībā ņemtas vērā Latvijas intereses, neierobežojot turpmākās darbības ar noteiktā daudzuma vienībām. Secinājumos uzsvērta arī sadarbības stiprināšana ar trešajām pasaules valstīm, tādējādi sekmējot starptautiskās klimata politikas ieviešanu.

Padomes laikā izvērsās plašas diskusijas par emisijas samazināšanas starpmērķiem (25% samazinājums līdz 2020.gadam, 40% - līdz 2030.gadam, 60% - līdz 2040.gadam un 80% - līdz 2050.gadam) un turpmākajiem pasākumiem, lai līdz 2050.gadam sasniegtu emisiju samazinājumu 80% apmērā, tomēr vienbalsīgu atbalstu šie Padomes secinājumi neguva. Politiskās debates par šo jautājumu turpināsies arī nākamajās Padomes sanāksmēs.

Dalībvalstis nespēja panākt vienošanos par regulas priekšlikumu, kas ļautu ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā. Jautājuma izskatīšana tika atlikta uz kādu no nākamajām Padomes sēdēm. Šobrīd Latvijā savu teritoriju kā brīvu no ģenētiski modificētajiem kultūraugiem uz pieciem gadiem noteikusi 101 novada pašvaldība. 

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.: 67026533; e-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv 
http://twitter.com/VARAM_Latvija