Aizgājušajā nedēļas nogalē  visiem etnogrāfiskās kokles spēles entuziastiem un interesentiem bija iespēja piedalīties Vidzemes plānošanas reģiona kultūras programmas atbalstītajā Latvijas koklētāju saietā, Bērzaines pagasta lauku mājās „Lantus". Kopā pulcējās  kokles spēles pratēji un folkloras cienītāji no Rīgas, Valmieras, Madonas, Rūjienas, Cēsīm, Ērgļiem, Mazsalacas, Varakļāniem,Viļānu novada un Baltkrievijas.

            Pasākuma organizatore, „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta" vadītāja"  Marika Zeimule saka: „Koklētāju saiets veicina kultūras aktivitātes Vidzemes reģionā, liekot uzsvaru uz etnogrāfiju un folkloru, kas mūsdienu sabiedrībā starp popkultūras piedāvājumiem ir ļoti nepieciešams, lai izprastu savu vēsturi un kultūras saknes."

            Atšķirībā no iepriekšējiem koklētāju saietiem Latgalē, šogad  dalībnieki un apmeklētāji varēja klausīties virkni referātu. Ar  koklēšanas vēsturi  klātesošos iepazīstināja RTU inženierzinātņu doktors Tomariņu Kārlis. Par pasaules tautu mūzikas instrumentiem vizuālu pārskatu sniedza  Gatis Staprēns. Interesantas diskusijas izraisīja  Mareka Gabriša pārskats  par Latvijas lokālajām identitātēm, kā arī Dr hist. Kaspara Kļaviņa referāts  „Vidzeme vēsturiskā šķersgriezumā".

Interesenti varēja aplūkot latviešu tautas mūzikas instrumentu izstādi.

            Kā jau katru gadu, kokļu dienu neatņemama tradīcija ir saspēlēšanās, sadziedāšanās un etnogrāfiskās kokles spēlēšanas mācīšana interesentiem. Priecē, ka aizvien vairāk par latviešu tautas mūzikas instrumentu - etnogrāfisko kokli - interesējas jaunieši.

            Kristīne Liede, mācās Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā: „Man koklētāju saiets ļoti patika, jo pasākums notika skaistā vietā un kokli visnotaļ spēlē ļoti pozitīvi cilvēki. Šogad koklētāju saietā piedalījos pirmo gadu, bet nākamgad arī noteikti piedalīšos un mēģināšu piesaistīt arī citus cilvēkus."

            Māra Vucina (Varakļāni), kas koklētāju saietā piedalās katru gadu, teic: „Tas ir jauki, ka izdodas ieinteresēt jauniešus pievērsties etnogrāfiskās kokles spēlēšanai, un kokļu dienās arī šogad bija lieliska iespēja iepazīties un saspēlēties ar jauniem draugiem un domubiedriem, kam folklora, tāpat kā man, ir sirdslieta."

            Kokles spēli šogad varēja apgūt pie Andas Ābeles (Rīga), Amandas Jātnieces (ASV), Aivara Zariņa (Madona), kā arī novērtēt tādu izcilu koklētāju, kā Andra Mičuļa, Latvītes Podiņas, Tāļa Karlsona un citu spēlētprasmi. Ar koklēšanas prasmi kaimiņvalstī Baltkrievijā iepazīstināja Vadims Parhimovičš no Minskas.

            Koklētāju koncertā šogad pirmo reizi   piedalījās grupa „Vētras saites", kas klausītāju uzmanību piesaistīja ar interesantu grupas sastāvu: elektrisko kokli, ģitāru un džambi. Latvīte Podiņa (Madona), kura ir vienīgās elektriskās kokles īpašniece Latvijā, stāsta, ka grupa jau uzstājusies daudzās Latvijas vietās - Valmierā, Cesvainē, Salacgrīvā, Vecumniekos, Rīgā, Madonā. Viņa piebilst, ka „koklētāju saietam ir jābūt arī turpmāk, jo šī gada saiets liecina par to, ka interese pieaug, gan piedaloties, gan klausoties".  No Limbažiem bija ieradies pazīstamais koncertkokļu ansamblis „ Kokle", kas apliecināja kokļu spēles daudzveidību, savukārt  uz dančiem saieta dalībniekus  aicināja  kapela   „Maskačkas spēlmaņi".

            Koklētāju saieta rīkotāja Marika Zeimule ir visnotaļ apmierināta: „ Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādejādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu,  pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju."