29. septembrī Ieriķos tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Šoreiz dienaskārtībā bija dažādi jautājumi, kas skar transporta nozares attīstību reģionā un ir aktuāls temats katrai no reģiona pašvaldībām.

Sanāksmē piedalījās Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozenšteine, kura klātesošos informēja par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un aktualizētajām izmaiņām dokumentā.

Klātesošajiem tika atgādināts, ka līdz ar 2020. gadu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums būs pieejams salīdzinoši ļoti nelielā apjomā, tāpēc jādomā par cita veida finanšu modeļu iedzīvināšanu. Ministrijas pārstāve atzina, ka speciālā autoceļu fonda atjaunošana un līdzekļu taisnīga pārdale būtu viens no loģiskiem risinājumiem.  Šobrīd likumā “Par autoceļiem” (12.pants) noteikts, ka  valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Taču teorētiski pieejamo finansējuma apmēru būtiski ietekmē piebilde pantā – “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”.  VPR vēl pagājušogad Satiksmes ministrijai oficiālā vēstulē norādīja, ka nekavējoties nepieciešams atjaunot speciālo valsts budžeta programmu – Valsts autoceļu fondu, kurā finansējums tiku paredzēts tieši autoceļu (t.sk.ielu) remontiem un būvniecībai. 

Tāpat sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar plānotajiem autoceļu būvdarbiem 2018. -2019. gadā. VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, vienlaikus arī Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Gints Kukainis norādīja, ka, lai gan Satiksmes ministrijas prezentācijā tika norādīts, ka Vidzemē, salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem, autoceļu stāvoklis ir sliktāks nekā valstī vidēji, tomēr 2017. gada un turpmāko gadu plānotais ceļu rekonstrukcijas darbu saraksts acīmredzami parāda, ka šis fakts nav ticis ņemts vērā. Tā, piemēram, 2018.-2019. gadā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tiks pārbūvēts valsts galvenais autoceļš vien 7,10 km garumā. Tāpat pašvaldības pārstāvji norādīja, ka ik gadu kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu tiek sagatavoti priekšlikumi Valsts autoceļu sakārtošanas programmai par prioritāri sakārtojamajiem autoceļiem reģionā, taču līdz šim atgriezeniskā saite nav tikusi nodrošināta un nav saprotams, kādam īsti nolūkam ik gadu tiek lūgts informāciju sagatavot.

Ministrijas pārstāve informēja, ka šobrīd valstī notiek autoceļu audits, kura rezultāti tiks izmantoti turpmākajā ceļu infrastruktūras attīstības plānošanas gaitā, t.sk. var tikt pārskatītas arī autoceļu kategorijas.  Savukārt Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte norādīja, ka pēdējā laikā vairākas pašvaldības ir spiestas pārņemt valsts autoceļus ik gadu vidēji 3-5 km garumā, taču papildu finansējums autoceļu uzturēšanai netiek piešķirts, kas ir absurdi, jo lielākoties nododamie ceļi ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un tie kļūst par papildu slogu pašvaldības budžetam. 

VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, apkopojot izskanējušos komentārus, norādīja, ka nav saprotams, kāpēc plānošanas reģionus neaicina piedalīties transporta nozares attīstības plānošanas procesā – tieši reģiona rokās ir detalizēta informācija gan par lokālas nozīmes problēmām, gan arī reģions spēj sniegt vērtīgas rekomendācijas funkcionējoša transporta tīkla nodrošināšanai gan valsts, gan starptautiskā līmenī, jo nevienu no tiem nav iespējams skatīt atrauti.

Sēdes laikā pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar VPR Mobilitātes plāna izstrādes gaitu, kas tiek realizēts Interreg Baltijas jūras reģiona projekta TENTacle ietvaros. Pie vidzemniekiem viesojās arī Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, lai informētu klātesošos par sabiedriskā transporta attīstības koncepciju un plānoto autoostu uzraudzību turpmāk, tā kā tuvākajā laikā to darbību un sniegto pakalpojumu kvalitāti turpmāk uzraudzīs Autotransporta direkcija.

Sēdes laikā darbam VPR Attīstības padomē tika apstiprināts Vecpiebalgas novada pārstāvis, domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš. Tāpat padomes locekļi apstiprināja arī VPR Attīstības programmas Uzraudzības ziņojumu par 2016. gadu, kā arī deleģēja vairākus padomes locekļus darbam nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997.