Autotransporta direkcija (ATD) izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, 24.maijā žurnālistus informēja direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš klāstīja, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāte katrā novadā atkarīga no līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pārvadātāju, un patlaban spēkā ir 63 dažādi līgumi. Tādējādi vienā novadā pasažieri tiek vesti ar autobusiem, kuru vidējais vecums ir četri gadi, bet citā novadā sabiedriskā transporta vidējais vecums sasniedz pat 29 gadus; viena daļa pārvadātāju attīstās, piedāvājot jaunus autobusus, bet atsevišķu pārvadātāju autobusi ir 29, 34 un pat 38 gadus veci.
Godinš uzsvēra, ka sabiedriskā transporta kvalitāte reģionālajā maršrutu tīklā ir ļoti atšķirīga, bet pats maršrutu tīkls pārāk sadrumstalots - laika posmā no 2008. līdz 2016.gadam ir bijis pārāk daudz sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāju, un katrs no tiem ir uzstādījis ļoti atšķirīgas prasības, kā un kādā kvalitātē nodrošināt pasažieru pārvadājumus. Maršrutu tīkla daļas, ko pārvadātāji apkalpo šobrīd, tika veidotas, balstoties uz tādu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, kāds vairs nepastāv.
Patlaban ir 63 dažādi līgumi ar pārvadātājiem, turklāt 16% no tiem piešķirti, nerīkojot konkursu. 28% līgumu nav noteiktas kvalitātes prasības, 20% gadījuma noteiktas tikai minimālās prasībās. Tāpat vairāk nekā trešdaļā līgumu noteiktas nesamērīgi zemas soda sankcijas vai tādu nav vispār, piemēram, vienam pārvadātājam līgumsods par biļetes neizsniegšanu ir 7,7 eiro, bet citam - 500 eiro. Zemā pakalpojuma kvalitāte daudzviet attur cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu.
"Troksnis kā reaktīvajā lidmašīnā, sajūta, ka autobuss tūliņ salūzīs uz pusēm. 21.gadsimtā šāda situācija nav pieņemama," kāda pasažiera sūdzību citēja Godiņš, atzīmējot, ka daudzviet sabiedriskais transports nav konkurētspējīgs ar privāto transportu.
Pēc viņa teiktā, pārvadājumu kvalitāte nedrīkstētu pasliktināties, mainoties pasažieru pārvadātājam vai personai mainot dzīvesvietu. Patlaban pasažieri par braucienu sabiedriskajā transportā maksā pēc vienādiem principiem, bet kvalitāte dažādos novados būtiski atšķiras. Nevienlīdzīgos apstākļos ir nostādīti ne tikai pasažieri, bet arī pārvadātāji, tāpēc ATD koncepcija paredz, ka ieguvēji būs pasažieri, jo pakalpojuma kvalitāte būs augstāka, kā arī pārvadātājiem būs līdzvērtīgas starta pozīcijas un vienotas prasības. Uzņēmumiem tiks doti vairāki gadi, lai sagatavotos jaunajām prasībām.
Atbilstoši koncepcijai plānots, ka no 2021.gada pasažieru pārvadājumi reģionālajos maršrutos tiks veikti ar autobusiem, kas ir jaunāki par 15 gadiem (vidējais transportlīdzekļu vecums - jaunāks par 10 gadiem), bet atsevišķos maršrutos pasažieri brauks pilnīgi jaunos autobusos. Visiem pasažieru pārvadātājiem tiks noteiktas vienotas kvalitātes prasības. Tās attieksies gan uz transportlīdzekļu vecumu, gan arī uz kvalitāti, drošību un kontroli.
Visos autobusos būs iespēja norēķināties, izmantojot arī bezskaidras naudas norēķinus, vizuāli un audiāli pieejama informācija par pieturvietām, atbilstošas ventilācijas un apkures iekārtas, kā arī lielākajā daļā maršrutu pasažieri varēs lietot bezvadu internetu. Lai uzlabotu drošības un kontroles funkciju, transportlīdzekļos būs jāierīko videonovērošana, tādējādi varēs pārliecināties, ka autobusa vadītājs pasažierim ir izsniedzis biļeti. Turklāt transportlīdzekļa vadītājs nevarēs sākt braucienu, ja alkometrā autobusā uzrādīsies, ka šoferis ir lietojis alkoholu.
Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu varēs veikt arī ar vieglo automobili. Tas būs sabiedriskais transports, kas kursēs maršrutos, kur ir ļoti zems, bet regulārs pieprasījums pēc pārvadājumiem, kā arī transports pēc pieprasījuma, kas maršrutā vai tā posmā brauks tikai tad, ja pasažieris būs iepriekš pieteicis pakalpojumu vai iegādājies biļeti.
Izmaiņas gaidāmas arī maršrutu tīklā un tā teritoriālajā dalījumā lotēs, pārvadājumi kurās tiks piešķirti konkursa kārtībā. Tīklu plānots dalīt A, B un C kategorijas maršrutos, kuros būs specifiskas prasības. Lai saglabātu konkurenci tirgū, viens komersants vai to apvienība nevarēs nodrošināt pakalpojumu visās lotēs.
Maršruta tīkla izveidē plānots ņemt vērā arī potenciālās izmaiņas skolu tīklā, veselības pakalpojumu iestāžu tīklā, administratīvi teritoriālajā valsts dalījumā, izmaiņas ceļu tīklā, kā arī AS "Pasažieru vilciens" plānus saistībā ar jaunu elektrovilcienu iegādi.
Atbilstoši jaunajai koncepcijai pasažieru ieguvumi būs paaugstināta pārvadājumu kvalitāte un drošība, plašāka informācijas pieejamība vizuāli un audiāli, lojalitātes programmas, bezskaidras naudas norēķini un mobilitātes iespējas, savukārt pārvadājumu ieguvumi būs 10 gadu līgumi, kas ļaus atmaksāties investīcijām autoparkā, vienotas prasības visiem pārvadātājiem, uzlabotas kontroles iespējas, ērtāka informācijas sniegšana ATD, kā arī lielāks apkalpojamo maršrutu tīkls.
Vienlaikus valsts ieguvumi būs vienoti standarti un nosacījumi nozarē, mazāka skaidrās nauda aprite, saglabātas mobilitātes iespējas arī pagastos ar zemo apdzīvotību, pilnvērtīgs kontroles mehānisms, uzlabota maršrutu tīkla plānošana, precīzāka sasaiste starp dažādiem maršrutiem un transportlīdzekļu veidiem, kā arī konkurences apstākļos noteiktas līgumcenas.
Godiņš pauda, ka plānoto izmaiņu iespaidā nav pamata runāt par biļešu cenu pieaugumu. Pēdējo gadu konkursi apliecinājuši, ka konkurences iespaidā iespējams iegūt zemākas līgumcenas.
Pētījumu centra SKDS 2017.gada pavasarī veiktais pētījums par pasažieru apmierinātību ar sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāti astoņos novados liecina, ka dažādos novados iedzīvotājiem ir atšķirīga apmierinātība ar sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāti. To novadu iedzīvotāji, kur sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāte ir būtiski zemāka nekā cituviet Latvijā, norādīja, ka ir svarīgi uzlabot komforta līmeni autobusos, saņemt drošu un ērtu pakalpojumu, ir nepieciešama tīrība salonā un salona apkure ziemā, bet gaisa kondicionēšana - vasarā.
Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka pakalpojums ir jānodrošina ar jaunākiem un mūsdienīgi aprīkotiem autobusiem, ir jābūt vizuālai un audiālai informācijai par pieturvietām, ir jāievieš mēneša biļetes un jānodrošina iespēja norēķināties ar bankas karti.
ATD ieskatā pakalpojumu kvalitātes uzlabošana mudinātu iedzīvotājus aktīvāk izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Nākamgad paredzēta publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī par plānoto konkursu un konkursa nosacījumu izstrāde, 2019.gadā plānots atklāts konkurss, 2020.gadā uzvarējušiem komersantiem būs iespēja sagatavoties pakalpojumu sniegšanai, savukārt no 2021.gada tā būs jāsāk.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pauda atbalstu ATD iniciatīvai, uzsverot, ka kvalitātes prasībām visos reģionos Latvijā jābūt vienādām, tāpēc pašreizējā situācija jāpārkāto - jo sevišķi ņemot vērā iedzīvotāju un attiecīgi pasažieru skaita kritumu, kā arī tendenci pieaugt vieglo automašīnu skaitam. Ja vēl 2011.gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 299 automašīnas, tad 2016.gadā skaits sasniedzis 340.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka būtiski ir saglabāt mobilitātes iespējas mazapdzīvotās teritorijās.
ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. ATD uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās. 

Avots: nozare.lv