Projekta „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde" ietvaros 12 vietējo pašvaldību sociālās jomas speciālisti, reģionālās sociālās jomas eksperti, kā arī reģionālo nevalstisko organizāciju (NVO) eksperti laikā no 23.-26.novembrim bija pieredzes apmaiņas vizītē apmeklēja Linčēpingu, Zviedrijā (Esterjētlandes reģions; Linköping, Östergötland), un laikā no 7.-10.decembrim Franciju (Lejasreinas departaments, Strasbūra; Strasbourg, Bas-Rhin).

 Vizīšu mērķis bija iepazīties ar sociālās aprūpes institūciju darba organizāciju, to atbildībām un pienākumiem, pārņemt zināšanas un pieredzi no speciālistiem ar ilgstošu pieredzi, kā arī speciālistiem, kuri ir izstrādājuši un realizējuši dzīvē alternatīvo sociālo pakalpojumu jomas attīstības programmdokumentus, iepazīties ar labākajiem prakses piemēriem alternatīvās sociālās aprūpes un rehabilitācijas jomā. Vizītes plānoto tikšanos un diskusiju ietvaros bija paredzēts identificēt būtiskākās problēmas, diskutēt par piemērotākajām metodēm, kā arī pārņemt jau izmantotus risinājumus problēmsituācijām, iepazīties ar inovatīvām metodēm.

 Abu vizīšu rezultātā tiek izstrādāti priekšlikumi ārvalstu inovatīvās pieredzes integrācijai Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu programmā.

 Delegācija apmeklēja 9 sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējinstitūcijas un 2 šo institūciju darbību reglamentējošas iestādes, no tām 7 Zviedrijā un 4 Francijā.

 Linčēpingā, Zviedrijā tika apmeklētas sekojošas iestādes:

1)Esterjētlandes reģionālās pašvaldības padomes (Landstinget i Östergötland) Veselības un sociālās aprūpes nodaļa, kur tika gūta vispārēja informācija par pašvaldību, funkcijām, sociālo aprūpi; atbildību sadalījums starp sociālo pakalpojumu jomā iesaistītām institūcijām,

2)Dahlina butiken - dienas aktivitāšu centrs/darba terapijas centrs ar rokdarbu veikalu pieaugušajiem ar funkcionālajiem traucējumiem, kas veiksmīgi palielina nodarbinātību un veicina integrāciju sabiedrībā;

3) jauniešu klīnika (Ungdomsmottagningen), kas strādā ar jauniešu informēšanu viņiem svarīgos ikdienas jautājumos, tīņu attīstību, jauniešu attiecībām un seksuālo veselību;

4)primārās veselības aprūpes centrs (Vårdcentralen Kungsgatan) - ģimenes ārsti, mājas aprūpe;

5)veco ļaužu aprūpes centrs (Aspen servicehus) ar demenci sirgstošajiem piedāvā plašu sociālo pakalpojumu klāstu - dienas aprūpes centru, mājas aprūpi, uzkopšanu, veļas mazgāšanu, iepirkšanos, gan pusdienas pansionāta ēdnīcā, gan ēdiena piegādi, dzīvošanu pansionātā, u.tml.;

6)bērnu un jauniešu habilitācijas centrs (Barn- och ungdomshabiliteringen), kur tiek veikta arī rehabilitācija;

7)topošo un jauno vecāku psiholoģiskā atbalsta centrs (Hagadal, föräldra-spädbarnsenhet) veicina pēc iespējas labvēlīgāku mikroklimatu ģimenēs. Rezultātā gūta padziļināta izpratne par sociālo jomu Zviedrijā, par tās attīstības un papildināšanas iespējām Latvijā. Zviedru sociālās aprūpes un veselības sistēma veicina sabiedrības drošības sajūtu augstākajā pakāpē.

 Pieredzes apmaiņas vizītē Strasbūrā, Francijā darba sanāksmē Lejasreinas departamenta padomē (Conseil Général du Bas-Rhin) tika iegūta visaptveroša informācija par departamenta sociālās jomas politiku un organizāciju. Notika diskusija arī ar Strasbūras pilsētas Ziemeļu teritorijas (viens no septiņiem pilsētas rajoniem) sociālās un medicīniskās aprūpes centra (Unité territoriale d' action médico- sociale CUS nord) vadītāju, kura detalizēti iepazīstināja ar darbu centrā. Eksperti apmeklēja departamenta invalīdu integrācijas un rehabilitācijas centru (Rhin Maison Départementale des Personnes Handicapées/MDPH), kur tika iepazīstināti ar personu ar funkcionāliem traucējumiem un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes sistēmu Lejasreinā. Tika apmeklēts veco un nespējīgo ļaužu pansionāts demences un Alcheimera slimības pacientiem.(Etablissement d' hébergement pour les personnes âgées et dépendantes/EHPAD).

 Artis Stuburs, projekta „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde" eksperts,  Veselības un sociālās nodaļas konsultants Gulbenes pašvaldībā par Zviedrijā redzēto saka: „Vidzemes reģionā šobrīd nav tādu pakalpojumu kā jauniešu seksuālās un reproduktīvās veselības dienas centrs, jauno un topošo vecāku sociālā un psiholoģiskā atbalsta dienas centrs, darba terapijas dienas centrs garīgi atpalikušajiem."  Savukārt Francijas vizītē: „... Jaunums bija darbnespējas (invaliditātes) noteikšanas departamenta darbība, kurā integrēti daudzveidīgi sociālie pakalpojumi un rehabilitācijas pasākumi. Atšķirība arī tajā, ka nav ārstu komisijas, kuras nosaka invaliditātes pakāpi, bet gan pamatojoties uz ārsta diagnozi invaliditātes pakāpes  izvērtēšana ir sociālās sfēras speciālistu pārziņā."

 Staņislava Pommere, projekta eksperte un Madonas novada sociālā darbiniece: „... Zviedrijā no stāstītā un redzētā pārliecinājos, ka ļoti attīstīta sadarbība starp profesionāļu komandu un ģimeni, lai sniegtu atbalstu, medicīnisko ārstēšanu un rehabilitāciju bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem. Tomēr, neskatoties uz profesionāļu atbalstu, vissvarīgākā loma šeit ir ģimenei. Attīstīta valsts ar pakalpojumiem dažādām cilvēku grupām. Francijā pakalpojumi sociālajā jomā tiek attīstīti veicot vispusīgu izpēti par pakalpojuma nepieciešamību un sastādot izvērstus un ļoti detalizētus plānus pakalpojuma ieviešanai...". 

 Gan Zviedrijā, gan Francijā par ļoti svarīgu faktoru tiek uztverta sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem cik vien ilgi iespējas uzturēties ierastos apstākļos, saņemt mājas aprūpi, izmantot dienas centru, krīzes centru vai citus alternatīvās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīves vietas tuvumā. To atzīst arī projekta eksperte Iveta Vesmane, kura strādā Valmieras pilsētas pašvaldības sociālajā dienestā: „...Francijā visi pakalpojumi vērsti uz to, lai saglabātu ģimenes, veciem cilvēkiem nodrošinātu aprūpi, kas tuva viņu iepriekšējai dzīvei. Izstrādājot alternatīvos pakalpojumu Vidzemes reģionā vajadzētu ņemt vērā to, ka pakalpojumam jābūt nevis lētam un izdevīgam pašvaldībai, bet gan pietuvinātam klienta dzīvesvietai un atbilstošam viņu vajadzībām. Skandināvijas modelis un it sevišķi Zviedrijas ir izstrādāts ļoti pamatīgi. Viena no idejām, kas man liekas mūsu valstī nav galīgi attīstīta ir nošķirt habilitāciju no rehabilitācijas, kas Zviedrijā izdarīts, jo tas dod lielākus rezultātus izvērtējot problēmu jau sākumā un ar to strādājot. Laba iecere arī ir izveidot centru tieši jaunajām ģimenēm ar kurām pie mums strādā tikai pirms dzemdībām noteiktas stundas. Jo, lai veidotu stipru ģimenes pamatu, jāsāk jau sākumā, nevis tad, kad ir problēmas."

 To, ka Francijā centrā ir cilvēks ar savu īpašo pieredzi un īpatnībām pierāda tas, ka sociālo jautājumu risināšanā iesaistās arī sabiedrība. „.Likums nosaka, ka katrā pašvaldībā jābūt sociālā darba centram, kura valdē starp deputātu un asociāciju pārstāvjiem ir arī iedzīvotāju pārstāvji - tas ir obligāti noteikts sastāvs," saka Daniel Ramelet kungs, Lejasreinas departamenta padomes nodaļas „Palīdzība indivīdam" ģenerālsekretārs.

 Apgalvojumu papildina fakts, ka nauda seko ierosmēm. Artis Stuburs: „ Kopumā valstī ir jūtama izteikta decentralizācijas tendence ar ļoti ierobežotu spēju realizēt vertikālu pakļautības ietekmi. Vietējā līmeņa politiķi atbild vienīgi vēlētāju priekšā un samērā brīvi  sadarbojas ar citām (kaimiņu) pašvaldībām veidojot apvienības politikas izstrādei. Politikas ieviešana arī ir strukturāli decentralizēta - atbildīgā (koordinējošā) institūcija ir  attiecīgās pašvaldības administrācija, bet konkrētie izpildītāji ir sabiedriskā un privātā sektora institūcijas ar kurām tiek slēgti līgumi." Ikkatra asociācija var izstrādāt savu projektu specifiski vietējās sociālās problēmas risināšanai. Asociācijas Francijā ir bezpeļņas organizācijas. Departamenta padome var piešķirt asociācijai finansējumu konkrētam projektam. Lai arī projekts tiek izskatīts pēc būtības, tam ir jābūt argumentēti pamatotam, jo valsts un departamenta padome kontrolē budžeta izlietojumu.

 Francijā un Zviedrijā sociālā sistēma ir veidojusies daudzu gadu gaitā, mērķtiecīgi strādājot pie līdzekļu efektīvas izmantošanas, jo izprotot to, ka sociāli spējīgs un iesaistīts cilvēks sabiedrībai sniedz daudz vairāk labuma. Līdz ar to Francijā pirms bezdarbnieks ir gatavs meklēt darbu, jāatrisina visas citas problēmas ap šo cilvēku - veselības, atkarības, u. tml., lai varētu risināt nodarbinātības problēmu. Nodarbinātības konsultants strādā individuāli, arī kādu laiku pēc tam, kad bezdarbnieks ir uzsācis strādāt.

 Kad cilvēkam Francijā vairs nepienākas bezdarbnieka pabalsts, viņam ir tiesības saņemt Aktīvo solidaritātes ienākumu (ASI). Tiek noslēgts līgums, kur tā saņēmējam ir jājūtas atbildīgam par saņemto pabalstu un ir jāmēģina atrast darbs, vienlaicīgi piedaloties asociācijās - bibliotēkā jāveic brīvprātīgais darbs. Pēc komisijas lēmuma ASI var arī atņemt.

 Tāpat veco ļaužu aprūpes centrā esošajam uzturlīdzekļus sedz viņa ģimene, bērni un pat mazbērni. Gadījumā, ja šāda iespēja nepastāv, nepieciešamos līdzekļus nodrošina departamenta padome, tomēr, mantojuma gadījumā departaments daļu naudas par sniegtajiem pakalpojumiem saņem atpakaļ.

 Strasbūras pilsētas Ziemeļu teritorijas (100 000 iedz.) sociālās un medicīniskās aprūpes centrs sniedz pakalpojumus gan grūtniecēm un ģimenēm, gan skolām, gan veciem cilvēkiem un invalīdiem, gan risina jautājumus par sociālo iekļaušanos. Visus šos pakalpojumus ir iespējams saņemt vienā ēkā.

 Iegūstot pozitīvo pieredzi citās valstīs, redzam uz ko mums Latvijā jātiecas. Brauciena laikā eksperti iepazinās ar daudziem radošiem cilvēkiem, kuri ir sociālā darba patrioti un ar degsmi risina esošās problēmas.

 Vidzemes plānošanas reģions (VPR) realizē Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.4.1.2.3.apakšaktivitātes „Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības plānošana reģionos" projektu Nr. 1DP/1.4.1.2.4./09/IPIA/NVA/002 „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības izstrāde".

 Projekta mērķis ir veicināt alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību Vidzemes reģionā, lai pilnveidotu personu ar funkcionāliem traucējumiem, bezpajumtnieku un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto sociālās un funkcionālās prasmes, palielināt nodarbinātību un veicināt integrāciju sabiedrībā.

 Galvenās aktivitātes ir projekta administrēšana, programmas izstrādes metodoloģijas un darba uzdevuma sagatavošana, Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde, programmas sabiedriskās apspriešanas pasākumu realizācija Vidzemes reģionā, Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu rokasgrāmatas izstrāde un publicēšana.

 Darbs pie projekta aizsākās pērnā gada septembrī, un tā darbības laiks paredzēts līdz šā gada 30.jūnijam.

Attēlā: Darba sanāksmi Francijā, kuras laikā projekta eksperti tika iepazīstināti ar invalīdu un veco ļaužu aprūpes sistēmu departamentā vada Lejasreinas Departamenta invalīdu integrācijas un rehabilitācijas centra (MDPH du Bas Rhin Maison Départementale des Personnes Handicapées) direktora vietnieks Régis Febvre (no kreisās).

 Papildu informācija:

Kontaktpersona

Inuta Freimane

Projekta „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde" Sabiedrības iesaistes eksperte