Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrības “Apvārsnis” biedri Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs, VKKF un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā projekta “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” ietvaros, šī gada 14. augustā devās lauka ekspedīcijā, lai apsekotu un fotografētu Vecpiebalgas krogus un krogu vietas, intervētu vietējos iedzīvotājus. Reizēm šādas ekspedīcijas dod negaidītus atklājumus. Tā gadījās arī šoreiz.

Skats uz Lejaskrogu (mūsdienu Zemgaļi) no Vecpiebalgas pilsdrupu puses. 1 – stadulas vieta, 2 – aptuvenā smēdes vieta, 3 – krustakmens vieta. 2024.g. 14. augusts. V. Grīviņa foto.

Kādreizējam Vecpiebalgas Lejaskrogam jeb Baznīckrogam (mūsdienu “Zemgaļi”) tagad divi saimnieki. Ēkas austrumu gala īpašnieks Mārtiņš Sniedze atcerējās kaimiņu mājas, Šķesteru, saimnieka Modra Damberga savulaik stāstīto, ka ceļa otrā pusē krūmos, kādas zudušas ēkas pamatos esot akmens ar  iekalumu, laikam gadaskaitli. Šādi akmeņi ar iekalumiem vēsturniekiem vienmēr ir interesanti – devāmies meklēt, apskatījām vienus krūmos ieaugušus, no laukakmeņiem krautus pamatus, otrus, un pēc īsa brīža Edgars Žīgurs kādā pamatu stūrī novietotā plakaniskā, sūnām apaugušā akmenī pamanīja kaut ko līdzīgu iekalumiem. Notīrot sūnas, atklājās, ka akmenī ir iekalts nevis gadaskaitlis, bet gan krusti. Vēlāk, runājot ar “Zemgaļu” rietumu gala īpašnieci Sarmīti Kvanti, kura šeit dzīvo no 1960. gada, noskaidrojām, ka arī viņai šis akmens ir zināms. Vietējie iedzīvotāji kādreiz stāstījuši, ka pamati, kas pretī “Zemgaļiem”, bijuši no skolas ēkas, bet tālāk uz baznīcas pusi atradies veikals. 

Lejaskroga krustakmens tā atrašanās vietā – zudušas ēkas pamatu stūrī. 2024.g. 14. augusts. V. Grīviņa foto.

20. augustā jaunatklāto krustakmeni atkārtoti apsekoja un uzmērīja Edgars Žīgurs un biedrības Latvijas petroglifu centrs vadītājs Andris Grīnbergs. Akmens ir lielkristālisks, pārsvarā gaiši sārts granīts. Akmens izmēri, vadoties pēc tā pašreizējā novietojuma (iespējams, ka savā īstajā vietā tas stāvējis vertikāli): garums 88 cm, platums 58 cm, augstums 40 cm, apkārtmērs 238 cm. Akmens virsmā iekalti 3 krusti ar paplatinātiem galiem. Krusti savstarpēji izvietoti trijstūrveida formā ar apmēram 10 cm lielu attālumu vienam no otra. Lielākais krusts atrodas akmens vienā galā centrā, savukārt 2 nedaudz mazākie izvietoti proporcionāli zem tā. Lielākā, centrālā krusta izmēri: 15,5 x16 cm, iekaluma dziļums 0,7 – 1,3 cm, iekaluma platums 2 – 5,5 cm. Kreisās puses krusta (skatoties no akmens plaknes neapstrādātas puses) izmēri: 11x12 cm, iekaluma dziļums 0,6 –0,9 cm, iekaluma platums 1,7 – 4 cm. Labās puses krusta izmēri: 11,5 x12,5 cm, iekaluma dziļums 0,6 – 0,9 cm, iekaluma platums 1,7 – 4,2 cm. 

Lejas kroga krustakmens 2024. gada 14. augustā. V. Grīviņa foto.

Spriežot pēc akmens izmēriem un iekalto krustu veida, visai iespējams, ka uz savu patreizējo atrašanās vietu tas pārvietots no apmēram 120 metrus netālās Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsētas, kur kalpojis kā kāda kapa piemiņas zīme. Kapsēta, jādomā, tika ierīkota vienlaikus ar Vecpiebalgas pirmās baznīcas celšanu ap 1340. gadu. Cik ilgi tā pastāvējusi, nav zināms. Katrā ziņā ne vēlāk par 1773. gadu, kad Krievijas valdība sanitāru apsvērumu dēļ aizliedz turpināt apbedīšanu baznīcās un pie tām. 

Līdz šim neviens cits Vecpiebalgas viduslaiku kapsētas kapakmens nebija zināms, tāpēc būtu vēlams Lejaskroga krustakmeni novietot atpakaļ tam pienācīgā vietā senās apbedījumu vietas teritorijā blakus baznīcai, kur tas vienlaikus būtu arī jauns Vecpiebalgas kultūrvēsturisko mantojumu pārstāvošs apskates objekts.

Projektu “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojis: Valters Grīviņš, projekta “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” vadītājs, redakcija@historia.lv.

.