Vidzeme iekļaujViens no pirmajiem soļiem iekļaujošas sabiedrības veidošanā – atbrīvojamies no bailēm, sarunājamies par psihisko veselību
Arī turpmāk jāturpina runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušana sabiedrībā. Kopumā ir jārada izpratne, ka ikvienam ir tiesības uz līdzvērtīgu dzīvi un jārod iespēja to nodrošināt. Tāpat nevaram ignorēt ņirgāšanos skolā – tā ir vardarbība, kas atstāj negatīvu ietekmi uz psihi visa mūža garumā. “Ļoti vērtīgi ir rosināt sarunas par iecietību, cilvēku iekļaušanu sabiedrībā un vardarbības nepieļaušanu – jau sākot ar bērnību un skolas laiku, kad bieži ir novērojama vienaudžu apcelšana. Tiešām svarīgi saprast, ka tā nav ignorējama parādība, kas ir nepatīkama, bet ar laiku pāriet. Tā ir vardarbība. Pieaugušajiem ir jābūt vērīgiem un attiecīgi jārīkojas,” uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists, Pusaudžu resursa centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Vienaudžu vardarbība, apsmiešana un fiziska ietekmēšana skolā nodara kaitējumu gan pāri darītāja, gan upura psihei, atstājot paliekošas sekas – ne tikai psihiskās veselības ziņā, bet arī prasmēs veidot attiecības ar citiem un būt iecietīgiem. Savukārt, iecietība sabiedrībā ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tieši garīga rakstura traucējumu gadījumā ir lielākas grūtības panākt līdzcilvēku izpratni un iekļaušanu sabiedrībā, jo dažkārt nopietni psihiski traucējumi tiek uztverti kā rakstura vājums, gribasspēka trūkums vai gluži vienkārši slinkums. Diskusijā par to, kā mēs - sabiedrība varam sniegt atbalstu un palīdzēt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, viesojās arī Čehijas un Dānijas eksperti.
Psihiskā veselība ir būtisks nosacījums stabilas un drošas sabiedrības veidošanai. Latvijā 2017.gadā psihiskie un uzvedības traucējumi bija reģistrēti vairāk nekā 89 000 personām jeb 4,6% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr sabiedrības psihisko veselību raksturo ne tikai statistikas dati. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās psihiskās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja sabiedrībā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts psihiskā veselība ir pilnveidojama. Lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes un iesaistīšanos savas un līdzcilvēku labklājības veicināšanā, būtiski skaidrot psihiskās veselības nozīmi, piedāvāt dažādus praktiskus risinājumus un palīdzības iespējas savas psihiskās veselības veicināšanai, kā arī mazināt sabiedrības aizspriedumus pret funkcionāliem traucējumiem, jo īpaši – garīga rakstura. Tāpēc Veselības ministrija ir noteikusi psihisko veselību kā vienu no prioritātēm, īstenojot pasākumus gan psihiskās veselības veicināšanas un slimību profilakses, gan ārstniecības pieejamības, cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā.
Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas “Iesaistes telts” šī gada moto bija “Spēks. Drosme. Enerģija” - drosme runāt, drosme tuvoties, drosme būt un dzīvot nekaunoties. Sarunas “Iesaistes teltī” notika par psihisko veselību, deinstitucionalizāciju, izdegšanu, atkarībām un depresiju, mobingu skolā un internetā, kā arī par atbalstu un palīdzības saņemšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un vides pieejamības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Sarunās piedalījās nozaru vadošie eksperti profesors Dr.med. Māris Taube, profesore Dr.med. Gunta Ancāne, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sociālā darbiniece Laila Balode, teologs Indulis Paičs un daudzi citi. Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Bune tālrunis 67876105, e-pasts: evita.bune@vm.gov.lv
Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa tālrunis 67021581, 29248826, e-pasts: aiga.ozolina@vm.gov.lv |
|