Vidzemē ir virkne priekšrocību eksportspējīgas lauksaimniecības attīstībai – daudzveidīgi dabas resursi, attīstīta infrastruktūra un augsts profesionālās izglītības īpatsvars. Lai biznesa ieceri pārvērstu par konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību, Vidzemes uzņēmējdarbības centrs spēj palīdzēt, piedāvājot inovāciju attīstību un sadarbību veicinošus pasākumus.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Juris Cvetkovs stāsta, ka Latvijā daudzas saimniecības jau ievieš mūsdienīgas tehnoloģijas: “Ikdienas darbā redzam, ka saimnieki ir progresīvi, piemēram, izmanto interneta platformas un lietotnes, lai novērtētu augsnes stāvokli. Modernās iekārtas var vismaz daļēji aizstāt cilvēku roku darbu, veikt darbu ātrāk un precīzāk, kā arī ietaupīt resursus.”
LAD uzsver robotizācijas nozīmi, kas piena lopkopības novietnēs Latvijā ienāca jau iepriekš (gudrie barības maisītāji un dalītāji, piena slaukšanas roboti), bet šobrīd sāk parādīties arī lauku apstrādē. Savienojot dažādu sensoru rezultātus ar satelītdatiem, ir iespējams saimniekot efektīvāk un ražīgāk. To, ka lauksaimnieki veiksmīgi izmanto inovatīvus risinājumus, apliecina arī Eiropas Savienības fondu atbalstītie projekti.
Kā veiksmīgs piemērs jāmin arī Vides risinājumu institūts (VRI), kurā tiek radītas tehnoloģijas un risinājumi gudrākai saimniekošanai. Lūk, daži inovatīvi sasniegumi.
Nezāļu robots
Kā zināms, darba roku trūkums lauksaimniecības sektorā katru gadu saasinās, it īpaši augļu un dārzeņu saimniecībās. Nezāļu ierobežošana sevišķi apgrūtināta ir bioloģiskajās saimniecībās. Piemēram, ārstniecības un aromātisko augu audzētājiem, kuru produkcija paredzēta farmācijas, pārtikas un kosmētikas produktu ražošanai, ražas tīrība ir īpaši nozīmīga.
Tādēļ VRI komunikācijas speciāliste Ieva Vītola stāsta, ka pērn institūta māsas uzņēmumam SIA “Field and Forest” izdevies tikt pie Baltijā pirmā sēšanas un ravēšanas robota: “Tas ir precīzās GPS tehnoloģijas robots, kas iesēj auga sēklas, “atceras” to atrašanās vietu un pēc tam ravē ap tām. To darbina saules baterijas, līdz ar to nav nepieciešama degviela. Tas rada būtisku cilvēkresursu ietaupījumu – lauku viena hektāra platībā robots apstrādā 3–5 stundās.”
Institūta pārstāve gan stāsta, ka tas nav risinājums, ko “izņemt no kastes” un uzlikt uz lauka. Tā darbināšanai nepieciešama izpratne un tehniskās zināšanas. VRI vadošais pētnieks, attālās izpētes speciālists Dr. Dainis Jakovels smejas, ka radusies jauna lauksaimniecības profesija – robotu gans. “Lai gan robots ir automātisks, tas nevar strādāt bez uzraudzības. Cilvēkam jāspēj attālināti sekot tā darbībai, trauksmes signāliem un jādodas pie robota, ja rodas kāda problēma vai tas jānogādā citā laukā,” viņš stāsta.
Attālā izpēte un droni
Lauksaimniecībā procesu automatizēšana ir svarīgs jautājums, tādēļ cieņā ir lauksaimniecības droni ar sensoriem, kuru sniegtie dati ļauj noteikt veģetācijas vai augsnes izmaiņas. Praktiski dronus izmanto arī lauku apsekošanai – lai nebūtu jāapbraukā desmitiem un simtiem hektāru platība.
Cits tehnoloģisks risinājums ir lokāli meteosensori – viegli pārvietojamas ierīces, kas nepārtraukti nosaka gaisa un augsnes temperatūru, mitrumu un citus parametrus. Šādi sensori atvieglo lēmumu pieņemšanu par plānotajām darbībām uz lauka. Jau pašlaik redzami attālās izpētes tehnoloģiju ieguvumi: ietaupīts laiks un degviela, precizitāte (drona dati novērš subjektivitāti) un iespēja ieraudzīt kopainu. Institūta vadošā pētniece, agronome Dr. Arta Kronberga piemetina: “Savukārt nākotnes potenciāls šādiem sensoriem ir vērtēt augu slimību riskus arvien jauniem kultūraugiem, bet pēc dažādiem faktoriem nosakot, vai pastāv apstākļi slimības uzliesmojumam.”
Inovatīvie ārstniecības augi
Latvijā īpaši jālepojas ar retu kultūraugu audzēšanu tieši Vidzemē, kas parāda zinātnes un augsti kvalificētu cilvēkresursu sinerģijas potenciālu, kā arī klimatisko apstākļu piemērotību. VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka skaidro: “Jau ilgstoši no farmācijas un kosmētikas nozarēm ir pieprasījums pēc sugām, kas Latvijā teju nemaz vai vispār netiek audzētas. Trīs gadus pētījām parasto īvi, ko izmanto pretvēža zāļu izstrādē, Sibīrijas ženšeņu un jūrmalas zilpodzi. Tie ir savvaļā reti vai aizsargājami augi, taču tie ir ļoti vērtīgi. Institūtā sugas tika pavairotas mēģenēs, lai iegūtu stādus, un tad augi pielāgoti audzēšanai uz lauka.”
Ņemot vērā klimata izmaiņas, tai sekojošos izaicinājumus un politikas ieviešanu, lopkopjiem, graudaudzētājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem situācija ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāka, tādēļ šādi inovatīvi – tepat Vidzemē radīti – risinājumi ir neatsverami palīgi konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstīšanai.
Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
