Š.g. 15.-16.maijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Vides risinājuma institūta (VRI) un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) pārstāvji vērtēja Itālijas prakses lauksaimniecības produktu ražošanas procesā radīto atlikumvielu efektīvā izmantošanā. Kā atzina Sicīlijas pārstāvji, Katānijas reģions uzņēmis spēcīgu stratēģisku kursu lauksaimniecības sektorā, mērķtiecīgi strādājot pie inovāciju attīstīšanas, īpaši uzmanību koncentrējot ražošanas ķēžu darbības uzlabošanai.

Ņemot vērā klimata krīzes scenārijus, laicīgi tiek strādāts pie jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju, kā arī biznesa vadības principu iedzīvināšanas.  Papildus investīcijām tieši bioloģiskajā lauksaimniecībā, reģiona stratēģija paredz atgriezt cilvēkus lauku reģionos, ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus, nodrošināt vietējās produkcijas kvalitāti un saglabāt bioloģisko daudzveidību.

Vizītes ietvaros, kas tika organizēta projekta “3F GREEN MODEL” ietvaros (Interreg Europe), projekta konsorcijs klātesošos iepazīstināja ar virkni pašmāju iniciatīvām lauksaimniecības nozarē radīto atlikumvielu ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Dalībnieki dzirdēja par biometāna ražošanas attīstību Spānijā, kur dažu gadu laikā vērojama strauja attīstība – ja 2022. gadā bija 5 ražošanas vietas, tad jau šobrīd skaits pārsniedz 60, tādejādi nodrošinot lielu daļu no valstī nepieciešamās dabas gāzes apjomiem.

Arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Inguna Kucina pastāstīja par lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību Vidzemē, skaidrojot ZAAO darbības principus.

Tāpat tika prezentētas arī vairākas bioekonomikas labās prakses no Sicīlijas, piemēram, projekts, kurā no lauksaimniecības atkritumiem tiek ražota pilnvērtīga barība lauksaimniecības dzīvniekiem, vai arī no pārtikā nederīgiem, bet ēdamiem ziediem un gliemežu izdalītām vielām tiek ražoti kosmētikas līdzekļi. Ņemot vērā dienvidu zemju lauksaimniecības produktu nišas, aktuāla ir arī citrusaugu mizu, mandeļu mizu un čaulu pārstrāde ilgtspējīgos blakusproduktos. Citrusaugu mizas tiek izmantotas biometāna ražošanā, savukārt mandeļu atlikumvielas kalpo kā piedeva maizes cepšanā, kamēr čaulas ir izejviela būvmateriālu ražošanai.

Vizītes ietvaros tika organizēta arī iespēja aplūkot vairāku uzņēmumu darbība klātienē. Īpaši interesanta bija biometāna ražotne, kas uzskatāma par lielāko Vidusjūras reģionā – biometāns tajā tiek saražots no lauksaimniecības atkritumiem, kur pamatā ir citrusaugļu mizas, olīvu audzēšanas rezultātā pārpalikušie notekūdeņi, kā arī dzīvnieku un putnu mēsli, no kuriem pēdējie tiek izmantoti arī digestāta ražošanā, kas ir vērtīgs un pieprasīts mēslošanas materiāls lauksaimniecībā. Ņemot vērā, ka gāzes ražošanas procesā veidojas ogļskābā gāze, kas ir daudz mazākos apmēros nekā situācijā, kad atkritumu dabiski pūtu uz zemes, ražotnes pārstāvji domā par ogļskābās gāzes izmantošanu gāzētu dzērienu ražošanā.

Ņemot vērā, ka izejvielas vairumā iegūstamas sezonāli, ražotnē ir izplānota arī ilgtermiņa resursu uzglabāšana biogāzes ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.

Vizītes ietvaros tika apmeklēts arī vietējais graudkopības kooperatīvs, kurā ir vairāk nekā 20 biedru. Kooperatīvs izmanto tikai pašu biedru audzētos graudus, vienojoties, ka izejvielas nekādā gadījumā netiek iepirktas no citiem. Kooperatīvam ir arī sava maizes ceptuve un vietējā veikalu tīklā produkcija ir plaši sastopama. Turklāt maizes cepšanas process ir arvien attīstībā, jo, mainoties gan laikapstākļiem, gan patērētāju garšas ieradumiem, nepieciešams mainīt labības šķirnes, kas nozīmē, ka vienlaikus nepieciešams izglītot arī kooperatīva biedrus par inovācijām graudkopībā.

Ieva Mežaka (Vides risinājumu institūts) vizīti komentē: “Lai gan dažādās Eiropas daļās audzētie kultūraugi būtiski atšķiras, ir kopīgs izaicinājums atrast jaunu pielietojumu lauksaimnieciskās ražošanas atkritumiem. Īpaši aktuāli tas ir gan daudzgadīgo stādījumu gadījumā, kad iestrādāt ražošanas blakusproduktus augsnē ir gan sarežģīti, gan nevēlami iespējamu infekciju izplatīšanās dēļ, gan tad, ja augu materiāla īpašību dēļ to ir gūti kompostēt. Lai šāds augu materiāls nenonāktu atkritumos, bet pārtaptu jaunos produktos, visos demonstrētajos labās prakses piemēros izgaismojās nepieciešamība pēc sadarbības publiskā sektora, ražošanas uzņēmumu un pētniecības jomā. Esam gandarīti, ka šādu sadarbību ir izdevies iedzīvināt arī Vides risinājumu institūta un SIA "Field and Forest" starpā, radot inovatīvus produktus no Cēsu pusē audzēto ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem.”

Iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumā vērtē Ieva Freimane-Mihailova (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija): "Pieredzes vizītes dod iespēju apmeklēt citu zemju uzņēmumus un organizācijas, lai iepazītu viņu pieejas problēmu risināšanā. Šie pasākumi piedāvā arī vērtīgas tīklošanās iespējas. Apvienojot jaunas zināšanas un kontaktus, no šādām vizītēm var atgriezties pilns enerģijas un iedvesmas jauniem plāniem un projektiem, kurus īstenot kopā ar kolēģiem."

Jāsecina, ka Sicīlijā lauksaimniecības sistēma ir augstu attīstīta, turklāt jūtama stratēģiska apņemšanās koncentrēt resursus nozares attīstībai arī turpmāk, izmantojot tehnoloģiju un digitalizācijas potenciālu. Spēcīga ietekme ir aprites ekonomikas principu ievērošanai, kā arī pievienotas vērtības radīšanā lauksaimniecības produktiem.

Projekts “Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai” (starptautiski zināms kā 3F GREEN MODEL) tiek īstenots ar programmas Interreg Europe 2021-2027 atbalstu.  Tā partneri – Astūrijas Firstiste (Spānija), Sicīlijas reģiona lauksaimniecības departaments (Itālija), Pannonas Biznesa tīklu asociācija (Ungārija), Minsteres Tehnoloģiju universitāte (Īrija).

Projekta konsorcijā Latviju pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.

Projekta mērķis - politikas instrumentu uzlabošana partnervalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanas Eiropas zaļajam kursam un ES aprites ekonomikas stratēģijai izaicinājumu risināšanai. Paredzams, ka projekta partneri atlasīs vismaz 3 labās prakses piemērus aprites ekonomikai lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem. Tāpat tiks organizētas starpreģionu apmācības, piedaloties mācību vizītēs, visbeidzot veicot politikas instrumentu pilnveidi, iesaistot nozares spēlētājus, kā arī cieši strādājot ar stratēģiskā dokumenta veidotājiem.

Projekta ietvaros Vidzemē plānots pilnveidot stratēģiskos plānošanas dokumentus, akcentējot mežsaimniecības sektorā radīto atkritumu jēgpilnu izmantošanu, lai radītu jaunus ilgtspējīgus blakusproduktus ar augstu pievienoto vērtību.

Jautājumiem: Inguna Kucina, projekta 3F GREEN MODEL vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inguna.kucina@vidzeme.lv; t. +371 26598678.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv, t. +371 29454752.