Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS (GRISI PLUS)Ģeomātika var veicināt reģiona attīstību
Papildus projekta komandai no Vidzemes, braucienā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hārdijs Vents, Kocēnu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Līdaka, Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa-Sivko un Mazsalacas novada pašvaldības projektu vadītāja Baiba Auzāne. Projekta Grisi Plus Latvijas partneri Neatņemama Slovēnijas vizītes sastāvdaļa bija pieredzes apmaiņas brauciens. Viens no apmeklētākajiem brauciena objektiem bija DUO izglītības centrs Veržej pašvaldībā, kas tapis sadarbojoties ar Marianum Veržej privāto institūciju. Šis centrs ir veidots kā slovēņu kultūras mantojuma saglabātājs un popularizētājs, uzmanību vēršot uz jauniešu izglītošanu un iesaistīšanu šajā jomā, kā arī vietējo pieaugušo bezdarbnieku nodarbināšanas iespējām, veidojot sistēmu, kas ļauj apgūt un mācīties jaunas prasmes. Tā ir iespēja gūt arī finansiālu labumu, pārdodot tūristiem vietējos amatniecības produktus, kā arī tiek veicināta reģiona apdzīvotība, jo vietējiem iedzīvotājiem ir nodrošinātas darba vietas. Centra specializācija ir amatniecība, seno amatniecības prasmju mācīšana jaunatnei, kā arī tūrisma informācijas sniegšana interesentiem, pētniecības nometņu un izglītojošu pasākumu organizēšana. Noslēguma konferences ietvaros notika apaļā galda diskusija par ģeomātikas instrumentu izmantojumu pievilcīgas vides radīšanai lauku teritorijās, kurā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona Telpiskās attīstības plānotājs un Grisi Plus projekta eksperts Atis Treimanis. Kā atzina diskusijas dalībnieki, pašvaldības saredz labumu, ko var sniegt ģeomātikas rīki. Piemēram, septiņas Vidzemes pašvaldības, parakstot nodomu protokolus, ir apliecinājušas gatavību savās teritorijās radīt attālinātā darba iepējas. Tagad iniciatīvu ir izrādījusi arī Burtnieku novada pašvaldība. Kā zināms, piemērota darba vide ir viens no nosacījumiem, lai iedzīvotājs savu dzīves vietu uzskatītu par pievilcīgu. Svarīgi ir raisīt diskusiju par vienotu ietvaru, kurā būtu apkopoti ģeogrāfiskie dati. Tādejādi iedzīvotājiem būtu plašākas iespējas izmantot ģeogrāfiskos datus savām vajadzībām. Ar interaktīvu karšu un dažādu telpisko attīstības dokumentu palīdzību iedzīvotāji var atrast daudzveidīgu un sev noderīgu informāciju, piemēram, uzzināt kur atrodas tuvākais veikals vai aptieka. Vidzemē projekta „Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana” (Becosi) ietvaros tika izveidota Vidzemes reģiona piesārņoto vietu karte, savukārt projekta „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” (Cult Identity)– apkopota informācija par dabas svētvietām. Nākotnē būtu svarīgi aktualizēt jautājumu par šo un citu ģeogrāfisko datu pieejamību, lai iedzīvotājs tos var brīvi izmantot. |
|