Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs Izstāžu zālēs no 29. janvāra līdz 6. martam būs aplūkojama Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas mākslas darbu izstāde.

Izstāde „Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī”  Madonas muzejā piedāvā tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slaveno 20. gadsimta 1. puses gleznotāju daiļradi.

2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstama kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A.Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N.Udaļcovas gleznas un zīmējumi - ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē.  Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Īpaši liels ir viņa ieguldījums Madonas novada dzīvē, jo tieši šeit atrodas Avenu dzimtas saknes. Viņš ne tikai ir izveidojis  mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalstīja P.Avena Labdarības Fonda „Paaudze” iniciatīvu sarīkot abu mākslinieku izstādi vispirms Rīgā,  muzejā „Rīgas Birža” un vēlāk parādīt to Aleksandra Drēviņa dzimtajā pilsētā Cēsīs un Madonā. Kopā ar P.Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponētas 13 A.Drēviņa un N.Udaļcovas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un 4 gleznas no privātkolekcijām. Veiksmīga sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, vērot,  ka ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem avangardiskiem darbiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši  ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.

1915. gadā bēgļu gaitas aizveda vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar  vienu no „krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938.gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti A.Drēviņu.

Spraiga Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus un rezultātā Aleksandrs Drēviņš pieder  gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei.

Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. 

Aicinām ikvienu uz izstādes atklāšanu 3. februārī pulksten 16.00.

Informāciju sagatavoja:

Mākslas vēsturniece Ludmila Neimiševa