Sestdien, 7.martā, plkst.13.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Rasas Grāmatiņas tekstilmākslas ekspozīciju un Mārtiņa Vērdiņa darbu izstādi, kurā būs skatāmas gleznas, zīmējumi, akvareļi, fotoattēli.

Māksliniece R. Grāmatiņa bērnību un jaunību pavadījusi Olainē. 1988.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu, profesora Rūdolfa Heimrāta meistarklasē izstrādājot diplomdarbu „Ķekatas”. R. Grāmatiņa kopš 1984.gada dzīvo Saulkrastos un mākslas burvības pasaulē ievada jauno paaudzi, strādājot par pasniedzēju Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolā.

Stelles un aušana ir mākslinieces lielākā aizraušanās un vaļasprieks. Tās māksliniecei ļauj izpausties krāsu nianšu un auduma faktūru saspēlēs. Savus gobelēnus Rasa Grāmatiņa vairākkārt ir izstādījusi Saulkrastu pilsētā, tekstilmākslas asociācijas izstādē Pēterbaznīcā (1998.gadā), kā arī miniatūrtekstīliju izstādēs. Tāpat māksliniece ir sadarbojusies ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja galeriju „Apsīda”. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Iedvesma tekstīlijām meklējama dabas ainavu dažādībā, Latvijas gadalaiku īpašajā skaistumā, dārza augu formu un krāsu bagātībā, kā arī ceļojumos. Māksliniecei iemīļota tēma ir ziedi. Savukārt gobelēnos noskaņa tiek radīta ar dažādu dziju krāsu, toņu un faktūru palīdzību.

Mārtiņš Vērdiņš ir dzimis 1941.gadā. 1963.gadā beidzis Konservatorijas Teātra fakultāti kopā ar Ausmu Kantāni, Rasmu Garni, Astrīdu Vecvagari, Ģirtu Jakovļevu u.c. Jau būdams students, Mārtiņš Vērdiņš tika ieskaitīts toreizējā drāmas teātra trupā, kur nospēlējis vairākas nozīmīgas lomas. No 1970. līdz 1975.gadam bijis Valmieras drāmas teātra aktieris. Šī perioda ievērojamākais veikums – Juhani H. Vuoljoki „Niskavuori Hetā”, Sergejs A. Arbuzova „Esi sveicināta, mīlestība!”, Dāniels Z. Skujiņa „Brunču medībās” un Hamleta lomas atveidotājs Oļģerta Krodera iestudētajā Šekspīra traģēdijā. Savukārt no 1975. līdz 1999.gadam Mārtiņš Vērdiņš bija Dailes teātra trupā.

Līdztekus aktiera darbam M. Vērdiņš allaž zīmējis, gleznojis, skicējis un arī rakstījis, piemēram, grāmatu par dzīvesbiedri aktrisi Mirdzu Martinsoni. Savukārt pērn tika izdota grāmata „Epizodes”, kurā izklāstītas piezīmes no mākslinieka dzīves, no darba teātrī un kino, no ielas – dzīves būtiskākie krustpunkti.

„Dzīvoju starp Imantu un Babīti, kas ir līdzīga Aleksandra Čaka apdziedātai paradīzei. Pie mājas dīķis, kuram apkārt augošos krūmus apgriežu un veidojas neparasts dzīvžogs. Man nav ne gurķu, ne burkānu, vien dārzā nolieku podu ar ziediem, un sirds iekāro gleznot,” stāsta M. Vērdiņš. Aktieris iecienījis gleznot uz dēlīšiem. Esot tāds bocmaņu stils. Glezniecībā patīk faktūra.

Izstādes apskatāmas līdz 31.martam.