Gustavs Cīmens ir pirmais fotogrāfs Latvijā, kuram atzīmējam 200 gadu jubileju.Viņš bija pirmais Cēsu fotogrāfs, kurš šeit ilgstoši apmeties uz pastāvīgu dzīvi. Pateicoties Cīmenam, Cēsis šai laikā aiz Rīgas ir visvairāk fotogrāfiski iemūžinātā pilsēta Latvijā. Viņa atstātais fotogrāfiskais mantojums būtiski papildina Latvijas foto vēstures kopainu.  Izstādes atklāšana Jaunās pils Konferenču zālē 18. februārī plkst. 16.00.Izstāde apskatāma līdz 22. martam

Izstādes apmeklētājiem piedāvājam iespēju aplūkot senāko zināmo fotogrāfijā fiksēto Cēsu panorāmu, izcilā pedagoga Augusta Holandera (Hollander) dibinātās mācību iestādes Bērzainē pie Cēsīm ēku kompleksu un apkārtni, kas pēc 1882 gadā ģimnāzijas jaunās ēkas uzcelšanas izmainījās līdz nepazīšanai, kā arī pirmos fotoattēlus, kuros redzama grāfu Zīversu Cēsu Jaunā pils un Kārļu muižas kungu māja ar  tās iemīniekiem. Absolūti unikāli ir izstādē aplūkojamie Gustava Cīmena 1872. gada 10. (22.) maija fotogrāfētie lielās viesuļvētras postījumi Priekuļu, Līgatnes un Ķemju baznīcas apkārtnē.  G. Cīmens iegājis foto vēsturē kā fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fotogrāfiski fiksējis dabas katastrofas.

Gustavu Hermani Cīmenu (Gustav Hermann Ziemens) dzimis Marienburgā Prūsijā (tagadējā Malborka Polijā) 1815. gada 18. februārī. 19. gs. 50. gadu otrajā pusē G. Cīmens ar ģimeni pārcelās uz Liepāju, kur nodarbojās ar dagerotipiju un fotogrāfiju. Izstādes autors un Cīmena atstātā mantojuma apzinātājs vēsturnieks Tālis Pumpuriņš pieļauj, ka Cīmens uz Cēsīm pārcēlies jau 1862. gadā. Kur atradusies fotogrāfa darbnīca un vai tā ir viņa pirmā un vienīgā darbnīca Cēsīs? Tas skaidrojams turpmākos pētījumos.

Gan Cēsu muzejā, gan fotoattēlu krātuvēs Igaunijā un Latvijā apzinātas vairāk nekā 20 vizītkaršu formāta ( 6 x 10 cm) fotogrāfijas ar dažādu personu portretiem un tik pat daudz viņa fotografēto Cēsu un apkārtnes fotogrāfiju.