Valmieras Kultūras centrs oktobrī uzsāk jauno sezonu, piedāvājot plašu kultūras pasākumu programmu. Arī pašdarbības kolektīvi vasaras laikā ir gana atpūtušies un uzkrājuši enerģiju, lai atsāktu darbu. Daļai kolektīvu mēģinājumi sākās jau septembra vidū, taču tas neliedz jaunajiem censoņiem piebiedroties kādam no 18 kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, lai pilnveidotu savas prasmes un darītu bagātāku pilsētas kultūras dzīvi.

            Dejotājiem

            Tautas deju ansamblis „Gauja”. No ceļa ceļā, no dejas uz deju – tā ir „Gaujas” būtība, lai pārbaudītu latviešu dejas stiprumu, patiesumu un spēku. TDA „Gauja” pastāv jau kopš 1945.gada, katru sezonu ar skaistām dejām un kvalitatīvu izpildījumu apliecinot savu izcilību. Jaunie dejotāji tiek sagatavoti studijā, bet vecākie dalībnieki turpina dejot vidējās paaudzes deju kolektīvā. TDA „Gauja” studijas un vidējās paaudzes deju kolektīva vadītājs Artis Mellups, TDA „Gauja” vadītāja Evita Kaķīte-Brasa.

            Deju kopa „Agrā rūsa”. Kolektīva dejotāji vienmēr uzsvēruši, ka deja ir dzīvesveids, otra ģimene un sirds svētki. Tiek dejots ar padsmitnieka vecuma dzīvesprieku, mīļumu un spurainu nebēdnību. „Agrajā rūsā” dejo ap 30 dalībniekiem no 24 līdz 40 gadu vecumam. Kolektīvs pirmo reizi sanāca kopā 1988.gada 13.oktobrī, un šogad ar krāšņu koncertu tiks atzīmēta 25 gadu jubileja. Deju kopas vadītāja Dzintra Leimane.

            Deju kopa „Pastalnieki”. Temperamentīgs un pārsteigumiem pilns deju kolektīvs. Sava ceļa gājēji ar tikai viņiem raksturīgu pieeju repertuāra veidošanā. Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Pastalnieki” dibināts 1981.gadā. Kopā ar draugiem no Cēsīm, Iecavas, Valkas, Alojas un Salacgrīvas tiek veidotas interesantas programmas, kas izpildītas arī Austrijā, Holandē un Igaunijā. Kolektīva vadītāja Arita Aldiņa Psjuka.

            Bērnu pulciņi: bērnu deju grupas (vadītāja Līga Kokorēviča) un bērnu baleta pulciņš (vadītāja Ginta Ekharte).

Dziedātājiem

            Jauktais koris „Valmiera”. Kora dalībniekus nebaida ne grūtais repertuārs, ne tas, ka reizēm nākas šo to upurēt, jo dziedāšana aizņem daudz laika un enerģijas. Viņus vieno mūzika. Koncertceļojumu laikā iepazītas daudzas Eiropas valstis. Kora vēsture sākusies 1974.gadā, kad kopā sanāca aptuveni 80 dziesmas draugi. 2006.gadā kora sasniegums – 5.vieta jaukto koru grupā Latvijas koru skatē. Diriģenti Mārtiņš Klišāns un Līga Ādamsone.

            Vīru koris „Imanta”. Tas ir ne tikai vecākais Vidzemes vīru koris, bet arī lielisks vīriešu klubs, kurā sprēgā asprātība, kas palīdz saglabāt možu garu un dzīvesprieku. Kora vairāk nekā 50 gadu ilgajā mūžā dziesmai bijusi dažāda skaņa. Mažorā un minorā, piano un forte. Koris viesojies vairāk nekā 20 valstīs. Diriģente Ilze Krūmiņa.

            Sieviešu koris „Jumara”. Dziedošs, sievišķīgs dāmu kolektīvs, kas muzicē ar prieku un bez aprēķina. Ieguvis starptautisku atzinību konkursos Itālijā, Šveicē, Grieķijā, Čehijā un citās valstīs. Nosaukumu koris aizguvis no Jumaras upes, kas tek gar Vidzemes slimnīcu – kora pirmo mājvietu. „Jumara” sadarbojas un rīko sadraudzības koncertus kopā ar vairākiem Latvijas vīru koriem. Diriģente Inga Zirne.

            Jauniešu koris „Skan”. Valmieras Kultūras centra un Vidzemes Augstskolas jauniešu koris. Viņi ir gudri, atsaucīgi, interesanti un muzikāli jaunieši – personību koris! Lai arī par kora dzimšanas gadu var uzskatīt 1996.gadu, pašreizējais kolektīvs ir kopā no 2000.gada rudens. Kā saka diriģente Irēna Zelča: „Balsu potenciāls korī ir milzīgs – var pievērsties gan mūsdienīgajai mūzikai, gan iestudēt klasiskās lielās formas.”

            Jauniešu koris „Konsonanse”. Jauns, aktīvs un muzikāli atraktīvs kolektīvs. Daudzveidīgais repertuārs – garīgā mūzika, klasiskās lielās formas, mūsdienu latviešu un ārvalstu komponistu darbi, nēģeru spiričueli, džezs – ļauj korim uzstāties baznīcās, skolu izlaidumos, izklaides pasākumos un citos koncertos. 2005.gadā koris ierindojies starp pašiem labākajiem jauniešu koriem valstī. Diriģents Imants Točs.

            Senioru koris „Sudrablāse”. Kārlis Skalbe savulaik teicis, ka latvieši pat brīvību esot sadziedājuši, ko tad par nelāgiem laikiem bēdāt – jāgavilē, cik spēka! Ar tādu devīzi kopš 1963.gada darbojas senioru koris „Sudrablāse”. Ik nedēļu mēģinājumi ir priecīgas tikšanās un pārmaiņas brīži pelēkajā ikdienā. Diriģente Larisa Stivriņa.

            Politiski represēto vīru koris „Baltie bērzi”. Vienīgais senioru vīru koris Latvijā. Īpašu ievērību izpelnījies ar viesošanos pie Sibīrijas latviešiem 2000.gadā. Korī dzied vairāk nekā 20 vīri. Repertuārā korim ir vairāk nekā 80 dziesmas – latviešu tautas dziesmas, karavīru dziesmas un latviešu oriģinālmūzika. Diriģente Inga Zirne.

            Dziesmu draugu kopa „Gaujmalietes”. Dāmas par savu misiju uzskata uzturēt dzīvu dziedāšanas tradīciju latviešu tautā un rūpēties par to, lai latviešu folklora un sadzīves dziesma rod dzīvu saikni ar nākamajām paaudzēm. Apgūta plaša koncertprogramma, tiek dziedāts lauku pagastos, pilsētās, gadatirgos, kā arī gadskārtu svētkos. Vadītāja Anita Ozola.

            Kamerkoris „Kaķi”. Saknes meklējamas Valmieras Valsts ģimnāzijas un Jolantas Šekstello sporta deju studijas „Saltāre” idejā uz Valmieras drāmas teātra skatuves uzvest Vēbera pasaulslaveno mūziklu „Kaķi”. Pēc mūzikla uzvešanas bija skaidrs – jāturpina! Kā apgalvo diriģente Inga Zirne: „Esam kā kaķi – ar brīvības sajūtu mūzikā un domās.”

            Mūziķiem

            Bigbends „Valmieras puikas”. Atraktīvi muzicējošs kolektīvs – galvenokārt muzikāli izglītoti jaunieši, mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. „Valmieras puikas” ir absolūts stiprā dzimuma kolektīvs. Pirmo reizi kopā sanāca 1992.gadā. Kopš tā laika ik janvāri Valmieras Senās mūzikas festivāla koncertos viņiem tiek liela publikas atsaucība un skaļi aplausi par aizrautīgo spēli. Vadītājs Gunārs Geduševs.

            Pūtēju orķestris „Signāls”. Dibināts 1965.gadā un savas pastāvēšanas laikā piedzīvojis daudz aizraujošus notikumus. Regulāri piedalās dažāda mēroga konkursos un pasākumos. Šobrīd pūtēju orķestrī „Signāls” spēlē vairāk nekā 20 dalībnieki. Kolektīvs ir draudzīgs un ļoti gaida jaunus dalībniekus. Vadītājs Mārtiņš Birnis.

            Māksliniekiem

            Lietišķās mākslas studija „Valmiera”. Tā ir vecākā studija Latvijā ar senām un bagātām tautas mākslas aušanas tradīcijām un augstu meistarību. Pēdējos gados studija strauji mainījusi savu rokrakstu – tā tapusi par mūsdienīgu radošu kolektīvu. Darbnīcā top žilbinoši apģērbu audumi gobelēntehnikā, gaisīgi aksesuāri ažūrtehnikā, filigrāni retinātā vienkārtnī lina audekli. Ar šādām darbu kolekcijām studija piedalās starptautiskajos amatniecības tirgos un izstādēs. Studijā darbojas aptuveni 40 vairāku paaudžu audējas, rokdarbnieces un klūdziņu pinēji. Vadītāja Gaļina Birkava.

            Tēlotājas mākslas studija. Tās mērķis jau kopš dibināšanas (1956.gads) ir apvienot tos, kuriem tuva gleznošana un māksla. Studija ir bijusi Eduarda Krīgera un Nikolaja Stūra – Latvijā pazīstamu naivistu – mājvieta. Studijā iespējams mācīties akadēmisko gleznošanu, kompozīciju, kā arī gleznot prieka pēc. Ziemā studijas dalībnieki apgūst jaunas tehnikas un krāsu mācību, vasarā notiek plenēri. Vadītāja Daina Leite.

            Kolektīvu vadītāju kontaktinformācija