Saskaņā ar Autortiesību likumu par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās - vai tas ir radio vai mūzikas CD - ir jāmaksā. Kā liecina biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pieredze, uzņēmēji, īpaši reģionos, bieži nav informēti, ka par mūzikas atskaņošanu komerciestādēs ir jāmaksā atlīdzība un tādēļ to neievēro.

No 2010. gada septembra LaIPA reģionālie pārstāvji sāka pastiprināti apzināt, vai uzņēmēji Latvijas reģionos mūziku atskaņo likumīgi, un informēja uzņēmējus par nepieciešamajām licencēm.

No 2011. gada LaIPA reģionālie pārstāvji darbojas ne tikai pilsētās - Gulbene, Saldus, Ventspils, Valmiera, Bauska, Jelgava, Cēsis, Daugavpils, Krāslava, Rēzekne -, bet arī Jēkabpilī, Ludzā, Salacgrīvā, Pāvilostā, Jūrmalā un Talsos.

Katrai biznesa darbības jomai ir sava specifika un līdz ar to arī mūzikas lomai ir sava specifiskā nozīme. Bāros, naktsklubos, sporta klubos tā ir neatņemama atmosfēras daļa, savukārt veikalos, skaistumkopšanas salonos un citās iestādēs, kur apkalpo cilvēkus, tiek izmantota fona mūzika, lai padarītu vidi apmeklētājiem un pircējiem patīkamāku. 

Mūzikas izmantošana ir veiksmīga uzņēmuma mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas par tādu ir kļuvusi vai nu apzināti, izvēloties noteiktas kompozīcijas, vai neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā. Par mūzikas spēcīgo ieteikmi noskaņojuma radīšanā nevar iebilst, kad piemin Ziemassvētku vai Līgo dziesmas. Šī, konkrētiem svētkiem tik raksturīgā mūzika var papildināt svētku noskaņu un Eiropā veikti pētījumi apliecina, ka svētku laikā 95% pircēju vairāk iepērkas veikalos, kur skan Ziemassvētku dziesmas. Tomēr arī ikdienā iepērkoties pārtikas veikalā vai pusdienojot kafejnīcā, pircēji labprātāk izvēlas vietas, kur tiek atskaņota mūzika.

Mārketinga eksperti atzīst, ka mūzikas izmantošana ir veiksmīga mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas Latvijā tiek izmantota, galvenokārt neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā, bet pasaulē tā jau kļuvusi par atsevišķu uzņēmējdarbības un konsultāciju sfēru – palīdzot precīzi izvēloties un atlasīt mūziku, kas nodrošina uzņēmējiem lielāku peļņu.

Autortiesību likums paredz, ka mūzikas fonogrammu atskaņošana (vienalga, vai tā tiek atskaņota ar radio, TV, CD, datora vai cita mūzikas nesēja palīdzību) bez atlīdzības maksājuma veikšanas ir nelikumīga un var būt pat krimināli sodāma. Sekas nelikumīgai mūzikas izmantošanai - pēc divu administratīvu sodu uzlikšanas var tikt ierosināts kriminālprocess. Tas nozīmē, ka veikalu, bāru, kafejnīcu, salonu un citu vietu īpašniekiem par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā. Latvijā šo maksājumu veikšanu uzrauga un par mūzikas likumīgu atskaņošanu atbild biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA), kas aizstāv blakustiesības, kas pieder mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem, un Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.

Maksājamās atlīdzības lielums ir atkarīgs no tā, kāda loma uzņēmēja komercdarbībā ir izmantotajai fonogrammai – vai tā tiek izmantota kā fona mūzika (lielveikali, frizētavas, saloni, solāriji, slidotavas, spēļu zāles, arī kafejnīcas, bāri, restorāni), vai ir saimnieciskās darbības būtiska sastāvdaļa (mūzikas un deju klubi; kafejnīcas, bāri, restorāni, kuros ir paredzētas dejas; aerobikas, deju nodarbības un priekšnesumi). To ietekmē arī fonogrammu izmantošanas biežums, kā arī noteiktos gadījumos – apmeklētāju skaita un ieejas maksa.

Maksājamās atlīdzības lielumu saskaņā ar Autortiesību likumu nosaka tiesību īpašnieki - izpildītāji un producenti, kuri ir apvienojušies kolektīvā pārvaldījuma organizācijā „LaIPA”.

Šobrīd LaIPA pārstāv aptuveni 500 Latvijas izpildītāju un producentu (kopā ar koru un orķestru dalībniekiem – vairāk nekā 700), piemērām, “Prāta Vētru”, “Autobusu debesīs”, Anci Krauzi, Normundu Rutuli, “The Hobos”, R.A.P., Guntaru Raču, Ainaru Mielavu, Aivaru Hermani, Raimondu Tiguli, “Tumsu”, “Labvēlīgo tipu”, Ladybird, Donu un Lily, “Aparātu”, “Skyforger”, “Hospitāļu ielu”, Māri Briežkalnu, Eduardu Glotovu, Pitu Andersonu, akadēmisko kori “Latvija”, Nacionālo simfonisko orķestri un daudzus citus, kā arī neatkarīgos producentus un tādas Latvijas ierakstu kompānijas kā “Mikrofona ieraksti”, “Platforma Rekords”, BRG, “Upe”, “Laula”, “Rīgas skaņu ierakstu studija”, “Mapls” un četras pasaules lielākās ierakstu kompānijas – EMI, “Warner”, “Universal” un BMG, kā arī Krievijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un citu valstu izpildītājus un producentus.