"Culturelab" (kultūras laboratorija) apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.

Kultūra pēc vēlēšanām

Apvienība "Vienotība" ir nosaukusi savus ministru amatu kandidātus, to vidū kā iespējamā kultūras ministre tiek virzīta Sarmīte Ēlerte - šī brīža Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, bijusī laikraksta "Diena" vadītāja.

Kā vēsta portāls "Diena", Sarmīte Ēlerte ir norādījusi, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, Sarmīte Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti.

Sarmītes Ēlertes oficiālā mājas lapa - www.elerte.lv.

Struktūrfondu iespējas

Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana" ietvaros.

No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz - kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.

Savukārt pētījums par kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālā attīstībā, analizējot ES struktūrfondu darbību, liecina, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības finansējuma programmas kohēzijas politikas īstenošanai kultūras jomas projekti saņems vairāk nekā 6 biljonus eiro, kas ir apmēram 1.7% no kopējā struktūrfondu budžeta. Tā kā ir īstenota virkne kultūras projektu citu, ne tieši kultūras mērķiem paredzēto programmu ietvaros, tiek lēsts, ka šis cipars atspoguļo tikai pusi no iespējamā struktūrfondu ieguldījuma kultūras jomā.

Salīdzinājumam var minēt, ka Eiropas Savienības Kultūras programmas kopējais finansējums šim pašam laika periodam ir tikai 400 miljoni eiro.

Citas ziņas

Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī

Autoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normas

Publiska diskusija starp Kultūras ministriju un AKKA/LAA

Akcija kultūras atbalstam ES programmu ietvaros

Sekojiet Culturelab ziņām Twitter.com

Culturelab @Twitter

"Culturelab" (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus.

Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba PIE culturelab PUNKTS com