.png)
|
Arhīva kalendārs
Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Cēsu Mākslas festivālu dos iespēju Latvijā pēc 100 gadu pārtraukuma atkal izskanēt Riharda Vāgnera operai “Tristans un Izolde”, kas pēdējo reizi uzvesta tālajā 1921. gadā Latvijas Nacionālajā operā. Ķeltu leģenda par Tristanu un Izoldi ir viens no visu laiku skaistākajiem mīlasstāstiem, un Rihards Vāgners, izmantojot to par pamatu savai operai, esot vēlējies uzcelt pieminekli daiļākajam no sapņiem, kas līdz šodienai aizkustina klausītāju sirdis mūzikā. Vāgnera operas sižets vēsta par Tristana un Izoldes neparasto mīlasstāstu, kas aizsākas, Tristanam nogalinot Izoldes līgavaini. Kļūdas pēc iedzerot mīlas dzērienu no viena kausa, viņi bezcerīgi iemīlas viens otrā. Taču liktenis nav labvēlīgs jaunajiem mīlētājiem, jo Izoldes roka ir apsolīta Tristana audžutēvam karalim Markam. Cēsīs Izoldi dziedās Liene Kinča, kura par šo lomu saka: “Izolde viennozīmīgi ir mana sapņu loma! Pirmo reizi Vāgneru dziedāju tālajā 2007. gadā, kad “Valkīru” Latvijas Nacionālajā operā diriģēja Andris Nelsons. Toreiz Izolde likās kā tāls sapnis… Bet ir pagājuši gadi, un sapņi kļūst par realitāti. Darbs pie Vāgnera operlomām nekad nebeidzas, katru reizi atverot notis, es ieraugu ko jaunu, nebijušu. Izolde nu ir ceļojuma sākumā, dziedāšu to otro reizi – mājās, un zīmīgi, ka tieši Cēsīs, kur mācījos Alfrēda Kalniņa mūzikas koledžā. Uzstāties mājās ir grūti – uztraukums vienmēr mijas ar lielu saviļņojumu. Bet Vāgners viennozīmīgi ir mans komponists! Tristana un Izoldes partitūra gan izpildītāju, gan klausītāju paceļ spārnos, pazūd laiks un telpa. Dvēsele, dzīvam esot, ir attīrīšanās telpā.”
Tristana lomā dzirdēsim vācu tenoru Marko Jenču, kurš uzstājies Berlīnes Valsts operā un Berlīnes Komiskajā operā, Leipcigas un Drēzdenes opernamos, Milānas Teatro alla Scala, Nīderlandes operā u.c. Šosezon viņš debitē Tristana lomā un piedalās arī savā pirmajā “Nībelunga gredzena” iestudējumā. Kopā ar titullomu izpildītājiem uz skatuves būs mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), slavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš un Latvijas Nacionālās operas solisti Mihails Čuļpajevs, Artjoms Safronovs un Rinalds Kandalincevs. “Tristana un Izoldes” operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Zīmīgi, ka, līdzīgi kā 2019. gadā Riharda Vāgnera “Valkīras” pirmā cēliena atskaņojumā, arī šoreiz tiks izmantota koncertzāles “Cēsis” orķestra bedre, paverot plašākas iespējas scenogrāfam Oļegam Golovko un videomāksliniekam Aleksandram Labonovam, kuri nupat noslēguši darbu pie Dailes teātra uzveduma “Kokvilnas lauku vientulībā”. Vēršam uzmanību, ka “Tristana un Izoldes” koncertatskaņojums Cēsīs ilgs 5,5 stundas, jo starp trim cēlieniem paredzēti divi starpbrīži – viens pusstundu, otrs stundu garš. Lai notikums būtu atmiņā paliekošs ne tikai mūzikas vēriena, bet arī izcilas atmosfēras dēļ – par apmeklētāju labsajūtu un ēdināšanu rūpēsies viens no Cēsu labākajiem restorāniem – “H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns”. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada radošās rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmā paredzēts viens atklātais konkurss, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt literāru tekstu autoru un ilustratoru radošo kopdarbu. Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam. Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs. Pieteikums sastāv no:
Pieteikumus līdz 2022. gada 30. jūnijam aicinām iesniegt:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām. Siguldas novada radošās rezidences nolikums pieejams šeit: https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/ Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. Rezidences programmas trīs galvenie mērķi: 1) atbalstīt un veicināt radošo procesu, īpašu uzmanību veltot radošajam kopdarbam; 2) organizēt rezidences izglītības programmu, iesaistot novada izglītības iestādes un vietējo kopienu; 3) veidot laikmetīgās kultūras “pēdas” nospiedums Siguldas novadā. Jautājumus adresēt Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei: dace.krecere PIE sigulda PUNKTS lv. Atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ar īpašo dizainu rotātais vilciens kursēs visās Latvijas elektrovilcienu dzelzceļa līnijās, savukārt autobusi – Ogres novadā un pilsētā, kā arī maršrutā Rīga-Ogre. Vilciena un autobusu noformējumā izmantoti Ogres novadnieka, gleznotāja un nacionālās ainavu glezniecības pamatlicēja Vilhelma Purvīša darbu motīvi. Šo darbu reprodukcijas apkopotas 1946. gadā izdotā bibliogrāfiskā retumā, savukārt orģināli zaudēti 2. pasaules kara laikā. Vilciena griestu dizaina koncepts radies, iedvesmojoties no pasaules ievērojamākajiem mākslas objektiem, kuros var aplūkot griestu freskas. Savukārt autobusu sēdekļus rotā pārsegi, kas kā mozaīkas gabaliņi veido kādu no Purvīša darbiem un ļauj saskatīt to no pavisam cita rakursa. “Mūsu sākotnējā iecere bija, V. Purvīša darbus eksponēt vilcienu un autobusu logos, taču sarunās ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem un studentiem sapratām, ka jaunie mākslinieki piedāvā citas inovatīvas idejas, un ir liels prieks, ka tās izdevies realizēt. Domāju, ka šis ir ne vien mākslas, bet arī izglītojošs projekts,” atklāj Ogres novada Kultūras centra Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Baumane. Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada martā, Rīgas apriņķa Zaubes pagasta JAUŽOS, tagadējā Ogres novadā. Purvītis ir licis pamatus ainavu glezniecībai, Latvijas mākslas starptautiskajai atpazīstamībai un daudz enerģijas ieguldījis Latvijas mākslas izglītības sistēmas veidošanā. Ogres novada sili, bērzi un ūdeņi esot bijuši gleznotāja dabas studiju un iedvesmas avots. “Meistara 150. jubilejas gadam Ogres novada teritorijā veltīti daudzi notikumi, kuru vienojošais moto ir ”Satiec Purvīti”, taču vēlējāmies spert soli tālāk un Purvīša daiļradei pievērst plašāku sabiedrības uzmanību. Mūsuprāt to var izdarīt, izstādot mākslas darbus vietās, kur ikdienā atrodas daudz cilvēku, un kāpēc gan lai tā nebūtu tik ikdienišķa vieta kā sabiedriskais transports – autobusi un vilcieni. Ceram, ka šādi cilvēkos raisīsim interesi un iepazīstināmi ar V. Purvīša daiļradi,” norāda Ogres novada Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Elīna Baltiņa. Līdzās projektam ”Satiec Purvīti ceļā” šovasar gan Ogrē, gan arī citviet Ogres novadā norisinās gleznošanas darbnīcas, kuru dalībnieki iedvesmas avotu meklē Vilhelma Purvīša darbos un gleznošanas tehnikās. Paralēli vērienīgajai izstādei “Purvītis” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 2. jūnija Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma mākslinieka oriģināldarbu izstāde “Vilhelms Purvītis. Gadalaiki”, kurā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Zuzānu kolekcijas. Savukārt gājēju tunelī pie Ogres dzelzceļa stacijas, kā arī multimediālajā izstādē Ogres novada Kultūras centra Mākslas zonā neierastā vidē ir iespēja aplūkot unikālas Vilhelma Purvīša darbu reprodukcijas, kuru orģināli gājuši bojā 2. pasaules kara laikā.
Informāciju sagatavoja:
Gleznotājs un pedagogs Jānis Galzons (1912–1979) galvenokārt gleznojis ainavas. 1935. gadā iestājies Mākslas akadēmijā, mācījies pie pazīstamiem meistariem Ubāna, Miesnieka, Tones, Skulmes, Vītola. Līdz 1944. gadam strādāja dekoratīvās glezniecības darbnīcā pie J. Kugas, studējot vecmeistarus, tad tapa daudz gleznojumu skiču un zīmējumu. Jau studiju gados mākslinieks piedalījies Mākslas akadēmijas rīkotajās izstādēs, kā arī Rūjienas, Valmieras un Cēsu novada mākslas izstādēs. Iecienītākie motīvi – Rūja, Rūjiena un Ziemeļvidzeme. J. Galzona māksla ir cieši saistīta ar vidi un laikmetu, kurā viņš dzīvoja. Valmieriešiem (un ne tikai) svarīga bijusi arī mākslinieka pedagoģiskā darbība kā zīmēšanas skolotājam. Tāpēc izstādē “No vienas saknes” liela uzmanība veltīta mākslinieka dzīves, laika idejiskam strāvojumam, mākslas vides, laikmeta un mākslas pēctecībai triju paaudžu atspoguļojumā. J. Galzons pieder pie Latvijas mākslas klasiķiem, taču ir viens no savrupākajiem latviešu māksliniekiem. Viņš bija talantīgs pedagogs, interesanta personība, jaunu māksliniecisko izpausmes formu meklētājs un filozofs. J. Galzons bija latviešu nacionālā reālisma gleznotājs un gleznoja galvenokārt eļļas tehnikā. Gleznu krājums, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir salīdzinoši mazs, daudzi darbi sadega Rūjienā Otrā pasaules kara beigās. Mākslinieka darbi glabājas Valmieras muzeja krājumā un dažās privātkolekcijās. Lai arī izstādē galvenā uzmanība veltīta Jānim Galzonam senioram, tās koncepciju iezīmē arī dēlu Miķeļa, Jāņa Galzona (juniora), Antras Galzones, kā arī Matīsa Galzona mākslas darbi. Fotogrāfs Miķelis Galzons (1944–1992) pabeidzis Rūjienas vidusskolu un Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu. Miķelis no 1969. gada bijis mākslinieks Rūpnīcā “Straume”, mākslinieks-fotogrāfs rūpnīcā “Radiotehnika”. Darbojies arī kā foto mācības skolotājs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Miķelis Galzons izdevniecībā “Avots” veica foto redaktora darbu. Viņa redakcijā tika izdoti fotoalbumi, piemēram, “Gauja” 1983. gadā un “Daugava” 1984. gadā. Fotogrāfa Gunāra Bindes atmiņas no 2006. gadā izdevniecībā “Neputns” izdotā foto kataloga “Gunārs Binde” par fotogrāfu grupu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas foto laboratorijas darbnīcā: “..No grupām izcēlās Aldonis Klucis, Atis Ieviņš, Henrihs Vorkals, Juris Zvirbulis, Miķelis Galzons…”. Pēc Gunāra Bindes darbu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas foto darbnīcā turpināja Miķelis Galzons. Brāļa Jāņa komentārs par Miķeļa radošo darbību: “Ļoti paškritisks pret saviem darbiem un ar lielu atlasi pret sava darba rezultātu. Uzskatu, ka mans brālis Miķelis bija ļoti radošs savos kompozīciju un tehniku daudzveidību meklējumos.” Jānis Galzons (juniors) 1972. gadā pabeidzis Rūjienas vidusskolu, 1977. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu un 1993. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1999. gada. Mākslinieks par savu radošo darbību: “Mākslas uzdevums ir atspoguļot savu personīgo esību un izpratni par norisēm pasaulē. Savos darbos pasauli sajūtu caur metafizisko prizmu. Metafizika ir viena no iespējām pavērt durvis uz robežu starp gaismu un tumsu. Manuprāt, mākslas uzdevums ir ne tikai priecāties par dabas neizmērojamo skaistumu un visaptverošo monumentalitāti, kuras viesi mēs esam, bet arī filozofiski un simboliski izprast personīgo dzīves uzdevumu dabas un sabiedrības procesos.” Antra Galzone 1980. gadā pabeigusi Valmieras bērnu mākslas skolu, 1984. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1993. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Māksliniece par iedvesmas avotiem gleznās: “Manā dzīvē ik mirklis ir ceļojums. Satiktie cilvēki, redzētās vietas un notikumi, jauna informācija un domas rada iedvesmu gleznu tapšanā. Svarīga ir krāsa un gaisma, tāpat arī ornamentāla ritmika un plastiskā līnija. Ceļojums nozīmē ne tikai fizisko pārvietošanos, bet arī nokļūšanu citā garīgajā pasaulē, kurā var iztēloties vēl nebijušas sajūtas un asociācijas.” Matīss Galzons 2003. gadā pabeidzis Rūjienas Mākslas skolu, 2007. gadā – Rūjienas vidusskolu, 2010. gadā Valmieras Mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina programmu, 2016. gadā – Profesionālo foto skolu, 2018. gadā – ISSP Skolu un 2020. gadā – Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti Multimediju komunikācijas apakšprogrammā “Fotogrāfija”. Izstādēs piedalās kopš 2018. gada. Fotogrāfs par savu darbu ciklu: “Šis ir stāsts par radīšanu, jaunradi un ar to saistītajiem jautājumiem. Mērķis ir izraisīt sajūtas un emocijas, kas tālāk dod impulsus jaunām pārdomām un idejām. Rodas vērtējums. Vērotāj, kas esi Tu, kāda ir Tava patiesā seja? Kādas ir tavas kompetences un dzīves pieredze? Cik bagāta Tava emociju lāde un vēlme iedziļināties idejas tulkojumā? Piedalies jaunradē un radīšanas priekā sevī!” Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam.
Informāciju sagatavoja:
Tāpat būs pieejamas arī citas nodarbes visai ģimenei – izrāde „Kaka un pavasaris” (rež. Jānis Znotiņš), sacensību spēles, siena ķīpu labirints, šaušana ar loku un zirgu izjādes kopā ar Valmiermuižas staļļa saimi. Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā tiks īstenotas meistarnīcas, lai gan lieli, gan mazi varētu izzināt tradicionālas prasmes, gūt zināšanas par dažādiem amatiem – to vēsturi un arī pielietošanu mūsdienās. Ikvienā no meistarnīcām būs iespējams piedalīties Valmiermuižas etnomūzikas festivāla apmeklētājiem – ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Biļetes iepriekšpārdošanā Aula.lv – bērniem līdz 6 gadu vecumam ieeja pasākumā bez maksas, no 7 līdz 13 gadu vecumam pieejama ieejas biļete ar atlaidi. Vairāk informācijas Facebook pasākumā un lapā. Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novads, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Valmiermuižas alus darītava, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, ZAAO, Ramirent, AUDIO, žurnāls IR, radio NABA un SWH, Riga This Week un „Aula”.
Īpaši šim pasākumam top ekspozīcija, kurā vienkāršā un ilustratīvā veidā informatīvās planšetēs tiks skaidrots, kas ir arheoloģija un ar ko nodarbojas arheologs, bērniem būs pieejami uzskates materiāli un īpašas darba lapas. 18. jūnijā visas dienas garumā bērni varēs līdzdarboties darbnīcās, kuras vadīs Latvijas Arheologu biedrības arheologi - iejusties gan arheologa lomā improvizētā izrakuma laukumā, trenēties “senajās tehnoloģijās” darbnīcā “Graudberzis”, eksperimentēt darbnīcā “Māls” un spēlēt senlietu atpazīšanas spēli.
Ar šo pasākumu Āraišu ezerpils vēlas rosināt jaunajā paaudzē interesi par savas zemes kultūrvēstures liecībām, tās pētniecību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Tas ļaus apzināties unikālo Āraišu ezerpils rekonstrukciju gan Latvijā, gan citu Eiropas Arheoloģijas dienu dalībvalstu vidū. Tieši šī brīža bērni būs tie cilvēki, kas nākotnē pētīs vēsturi, nodarbosies ar eksperimentālo arheoloģiju, veidos zaļu un dabai draudzīgu vidi iepriekšējo paaudžu atstātās kultūrvēstures mantojuma vidū. Pasākums top VAS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 ietvaros.
Informāciju sagatavojusi:
Bibliokuģis 14. jūnijā piestās Valmieras novadā: Bibliotēkās aicināts ikviens interesents. Pasākumi ir bez maksas. Bibliokuģa komanda: Informāciju sagatavojusi:
Šogad Saulkrastu novads uzsāk gatavošanos Neibādes kūrorta 200. jubilejas svinībām, kas risināsies 2023. gadā. Neibādes, vecākā piejūras kūrorta – Vidzemes jūrmalas pērles agrākā teritorija atrodas Saulkrastu pilsētā. Atmiņas par izsmalcināto kūrorta arhitektūru vēl šodien atspoguļojas nedaudzu pilsētā saglabājušos seno koka vasarnīcu tēlā un detaļās. Dižciltīgie peldviesi gan no Latvijas, gan no tālām ārzemēm šeit baudīja jūras un priežu mežu tuvumu un pulcējās baltvācu inteliģences rīkotajos kultūras pasākumos. Vietējie iedzīvotāji neatpalika, turpinot kultūras dzīvi, kas vainagojās ar Neibādes pārdēvēšanas svētkiem - dzima Saulkrastu vārds. 9. jūnijā Saulkrastu brīvdabes estrādes parkā plkst. 20.00 koncertcikls tiks atklāts ar latviešu komponista Imanta Kalniņa mīlētākajām melodijām, ko atskaņos jaunie mūziķi - Miķelis Putniņš, Kristians Priekulis, Krišjānis Bremšs un Rūdolfs Macats, Kristīne Pāže, Asnate un Aurēlija Rancānes. 14. jūlijā plkst. 20.00 Neibādes parka kokos atbalsosies indīroka grupas "Sigma" skaņu plūdums, piedaloties pūtēju kvintetam, klausītājus sasniegs avangardisks skanējumu. 18. augustā plkst. 20.00 skanēs Ainars Mielavs, dziedātājs populārākās dziesmas no visiem radošajiem periodiem – “Piekūns skrien debesīs”, “Kad mēness jūrā krīt”, “Ai, jel manu vieglu prātu”, “Tu saviļņoji mani” un citas. Katrā cikla “Neibādes parka vakari” koncertā būs ceļojošā “Ziedot.lv” krājkasīte, un apmeklētājiem būs iespēja ziedot Ukrainas cilvēku atbalstam. Ieeja 5 eiro.
Informāciju sagatavojusi:
Piecpadsmit fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem Cēsīs un kuratori Līgu Lindenbaumu radījuši unikālu, multimediālu izstādi “Neredzamās dzīves”. Tā vēsta par Cēsīs dzīvojošiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu pieredzēm. Ar dokumentāliem, metaforiskiem un poētiskiem paņēmieniem pietuvojoties viņu dzīvēm, caur fotokameras aci tiek atklāta varoņu ikdiena. Izstādi papildina skaņu celiņš – fotogrāfijās redzamo personu iemīļotie skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām. Pieejami arī īpaši sagatavoti audio komentāri, kas paredzēti cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem, lai tie spētu iepazīties ar izstādes vizuālo saturu. Izstādi producē Ruckas mākslas fonds. “Kopā ar izstādes komandu projekta tapšanas laikā atklāju jaunu pasauli, jo līdz šim par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku kopienu zināju ļoti maz. Atskārtām, ka funkcionāli redzes traucējumi ir plašs spektrs ar dažādām redzes grūtībām. Tikai daļa kopienas ir pilnībā neredzīga, citi spēj redzēt konkrētos leņķos vai attālumos, uztvert gaismu, apjomus un pat lasīt tekstu, ja tas ir pareizi pasniegts. Šīs zināšanas centāmies izmantot izstādes iekārtojuma un dizaina izstrādē. Pētījām vietējās un starptautiskās vadlīnijas pieejamas vides nodrošināšanā, aplūkojām rietumu muzeju pieredzi un tajos ieviestos risinājumus mākslas pieejamības veicināšanā,” stāsta izstādes kuratore Līga Lindenbauma. Par izstādes pieejamību stāsta producente Agnese Zviedre: “Izstādē "Neredzamās dzīves" ar fotogrāfijās redzamo ir iespējams iepazīties, klausoties audio aprakstus. Skatoties uz attēlu, mēs pamanām objektus, to atrašanās vietu, kontekstu, mākslinieciskos risinājumus, nolasām simbolus. Bet, ja attēls jāpasniedz teksta veidā, rodas jautājums – ar ko sākt, cik detalizēti attēlu aprakstīt un kā to izdarīt pēc iespējas objektīvāk? Tiflo komentāru tekstus rakstījusi dzejniece Evelīna Andžāne un daudz palīdzēja Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvji, kuri konsultēja un sniedza savus ieteikumus. Klausoties tiflo komentāru, rodas vēlme aplūkot fotogrāfijas vēlreiz, jo tie pievērš uzmanību detaļām, kuras attēlā var nemanīt. Tādējādi audio apraksti izstādē rada papildus dimensiju, kas kļūst interesanta visiem apmeklētājiem, ne tikai cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem.” Tiflo komentāri tika izstrādāti sadarbībā ar vadošo tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmumu Baltijā “Tilde”. Pielietojot balss sintēzes tehnoloģiju, rakstītais teksts tika pārvērsts balsī. Tildes izstrādātā teksta–runas sistēma (TTS) parastu tekstu pārvērš runā, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem ar redzes grūtībām lietot datorprogrammas, pārlūkot internetu un sazināties, izmantojot e-pastu, bet šajā gadījumā – uztvert izstādē eksponētos attēlus. Izstāde apskatāma bez maksas līdz 2022. gada 14. augustam Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Izstāde tapusi Radošās Eiropas programmas “Kultūra” finansētā projekta “Neredzamās dzīves” ietvaros, ko īsteno Ruckas mākslas fonds sadarbībā ar biedrību “Kulturanova” (Serbija) un biedrību “Art365” (Melnkalne). Izstādes norisi līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija, atbalsta Labklājības ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds (mērķprogrammas “”Kultūr/elpa” finansējums), AS ”Latvijas valsts meži”, Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs. Projekta sadarbības partneri ir Latvijas Neredzīgo biedrība un tirdzniecības centrs “Origo”, kura jaunajā ēkā izstāde bija skatāma pavasarī. Atbalstītāji – AAS Balta, SIA Tilde, SIA Design Elevator un SIA Solavī. Izstādei darbus veidojuši fotogrāfi Boriss Abramovičs (Boris Abramović, RS), Elīne Buka (LV), Irēna Čučkoviča (Irena Čučković, RS), Aleksandra Drečuna (Aleksandra Drečun, ME), Paulis Jakušonoks (LV), Sāra Kecmana (Sara Kecman, RS), Stefans Kosanovičs (Stefan Kosanović, RS), Monta Krūze (LV), Duško Miljaničs (Duško Miljanić, ME), Ana Mitroviča (Ana Mitrović, ME), Darko Sretiks (Darko Sretic, RS), Eva Strazdiņa (LV), Nada Vojinoviča (Nada Vojinović, ME), Nicole Lee Zvaigzne (LV), Milošs Zvicers (Miloš Zvicer, ME), Izstādes kuratore - Līga Lindenbauma. Informāciju sagatavoja: izstādes “Neredzamās dzīves” komunikācijas vadītāja Paula Jansone.
Lai arī iesācēji saprastu, kas darāms, 15. jūnijā pl. 17.30 Valmieras Integrētajā bibliotēkā aicinām uz iedvesmojošu sarunu ar novadnieci Rūtu Šmiti, Ziedoņa muzeja vadītāju, grāmatas "Latgales pēdējie mohikāņi" līdzautori, kura dalīsies pieredzē par saviem piedzīvojumiem nemateriālā kultūras mantojuma vākšanas ekspedīcijās un dos praktiskus ieteikumus klātesošajiem - ko un kā darīt, lai apzinātu un piefiksētu materiālus. Vasarā dalībnieki tiksies arī stāstnieku darbnīcās un individuālās konsultācijās, rudenī paveikto prezentēs Putras dienā Putras ciemā, bet līdz decembrim materiāli tiks apstrādāti un ievietoti Valmieras bibliotēkas novadpētniecības platformā, kura pieejama ikvienam interesentam. Projekta laikā filmētās nodarbības tiks filmētas un būs pieejamas apskatei ikvienam. Ar šīm norisēm vēlamies iesaistīt dažāda vecuma aktīvos kopienu iedzīvotājus jaunu iemaņu apgūšanā - nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā, fiksēšanā, zināšanu pārnesē un popularizēšanā. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad nereti nelielas kopienas iedzīvotāji pēc novadu apvienošanas aptaujās atzīst, ka zaudējuši mazo pagastu vai ciematu nozīmi kopējā novada fonā. Katra dalībnieka individuālais ieguldījums vēstures apzināšanā bagātinās kopējo kultūrvidi, savstarpēji tiekoties dažādu kopienu aktīvie dalībnieki ar savu paveikto iedvesmos citus jauniem atklājumiem, paveiktais stiprinās mazo pagastu identitāti un atpazīstamību. Projekta realizācija iespējama, pateicoties VAS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 atbalstam.
4. jūnijā notika pieminekļa atklāšana. Pasākumā piedalījās projekta īstenošanas grupa, fotovēsturnieks un fotogrāfs Pēteris Korsaks, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma darba speciāliste–arhivāre, Strenču fotovēstures pētniece Solvita Zariņa, literatūrvēsturnieks, filoloģijas doktors Jānis Zālītis un citi ar projekta īstenošanu un Dāvja Spundes un viņa mācekļa Jāņa Ziemeļnieka daiļradi saistīti cilvēki. Pasākuma ietvaros ar Dāvja Spundes ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas vēsturē un vizuālo liecību saglabāšanā par Strenčiem starpkaru periodā dalījās Dāvja Spundes māsas mazdēls Viktors Gustsons. Dāvis Spunde (1878-1960) ir dzimis Valkas apriņķa Vijciema pagasta „Zālītēs” zemkopju ģimenē. Savu pirmo darbnīcu Dāvis Spunde atvēra Vijciema muižā 1904. gada 13.decembrī, bet jau 1909. gada janvāra beigās viņš pārcēlās uz Strenčiem. Dāvis Spunde bija aktīvs Latviešu Fotogrāfiskās biedrības biedrs, kā arī bieži rakstīja publikācijas žurnālam „Stari” un „Atpūta”. Fotogrāfs ir dokumentējis Strenču un apkārtējo pagastu notikumus. Galvenokārt tie ir portreti, kas uzņemti salonā, kā arī dažādi darba procesi – ielu bruģēšana, jaunu ēku celšana, baļķu pludināšana Gaujā, kā arī kāzas, bēres, sporta notikumi, slimnīcas ikdiena u.c. Spundes fotodarbnīcā strādājis arī dzejnieks Jānis Ziemeļnieks (Jānis Krauklis), kā arī viņa brālis Konrāds un māsa Paulīna. Vērtīgā kolekcija ar 13 000 vienību lielu stikla fotoplašu kolekciju iegūta 2004. gadā ar Kultūras ministrijas un nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” atbalstu. Iegūtie attēli dod priekšstatu par Latvijas kultūrvidi no 1920. līdz 1950. gadam. Daļu fotogrāfiju izdevējs “Orbīta” ir iekļāvis un izdevis fotogrāmatā “Stikla Strenči”, kas atkārtoti izdots 2020. gadā. Fotogrāmata nominēta konkursa Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards kategorijā Gada fotogrāmata 2020, kā arī fotofestivāla “Rencontres d’Arles” gada balvai kategorijā Vēsturiskā grāmata 2020. Abos konkursos grāmata iekļuvusi finālistu sarakstā starp pasaules desmit labākajām fotogrāmatām. Informāciju sagatavoja:
“Pelēkais kubs” ir pirmais brīvdabas izstāžu paviljons Latvijā. Gluži kā mākslas muzejs, tā ir speciāli mākslai paredzēta ēka un, tāpat kā galerijas, tā ir vieta tradicionālai, eksperimentālai un laikmetīgai mākslai. Taču, ejot prom no baltā kuba elitārisma un augstprātības, tas kļūst par pelēko kubu arī simboliskā nozīmē, jo postulē sevi nevis kā ēku, kuru apkalpo māksla, bet kā ēku, kas mākslai kalpo. Ideja tapusi “Savvaļas” iepriekšējo sezonu gaitā, pie “Pelēkā kuba” projektēšanas strādājis Andris Eglītis, Austris Mailītis, Oskars Poikāns un citi “Savvaļas” draugi un dalībnieki, savukārt galvenais atbalstītājs ir “LMT”. Pirmo ekspozīciju “Pelēkajā kubā” caur glezniecības, skaņu mākslas un teksta medijiem realizēs Sabīne Vernere, Andris Eglītis, Elīna Silova, Alīse Vorobeja un Aleksejs Beļeckis: ““Savvaļa”, kuru no pasaules atdala meži un mentālais attālums, ir mūsdienu skits – piepildītā klusuma un tukšuma teritorija, kur sadzīvo daudz skaņu, bet neesksistē trokšņi. “Savvaļas” pirmā iekštelpu izstāde “Skits” ir par tukšumu un klusumu sevī – vai vismaz par mēģinājumu klusēt un sadzirdēt. Uz brīdi organizēta telpa, kurā atsvabināties no pasaules tukšvārdības un, sastopoties ar mākslas darbu, ne tikai skatīties, bet arī redzēt.” Atklāšanas dienas vakarā no plkst. 17:00 notiks vairākas muzikālas performances, tostarp uzstāsies Elīna Silova un nakts dīdžejsetu spēlēs Henrijs Laķis. Arī trešajā sezonā “Savvaļa” apmeklētājiem bez maksas pieejama jebkurā diennakts laikā, tāpat joprojām skatāma brīvdabas izstāde, kurā mežonīgas dabas teritorijā atrodami vairāki desmiti mākslas darbu. "Savvaļā" var nokļūt gan ar auto (meklējot “Savvaļas izstādi” navigācijas aplikācijās), gan ar autobusu, braucot līdz pieturai "Jaundrusti". Aicinām apmeklētājus izvēlēties brīvdabai piemērotu apģērbu, tostarp gumijas zābakus. “Savvaļā” iespējams nakšņot teltī, peldēties, doties pirtī, izmantot bibliotēku un baudīt dabu. “Pelēkā kuba” tapšanu un “Savvaļas” norisi atbalsta tehnoloģiju partneris “LMT”, Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži”, Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojis:
Cēsu senpilsētā nozīmīgākie arheoloģiskie pētījumi, kas pārsvarā saistīti ar būvniecību un infrastruktūras objektu attīstību, sākušies 20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē. Laika gaitā izpētīti pilsētas aizsargmūra, vārtu torņu konstrukciju fragmenti, iepriekšējo gadsimtu ielu segumu un laukumu fragmenti, viduslaiku un jauno laiku apbūves fragmenti, kā arī dažādas citas senās liecības - piemēram, pilsētas koka ūdensvads, aku vietas, apbedījumi Sv. Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētā. Cēsu pilsētas senākās daļas kultūrslāņa biezums sasniedz aptuveni 3,8 metrus. 2021.gada arheoloģiskajos izrakumos Pils ielā 1 tika atklāts pavarda fragments, un tajā atrastā keramika apliecina, ka šī vieta bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. 2022.gada vasarā arheoloģiskos izrakumus ar brīvprātīgo un studentu iesaistīšanos plānots turpināt. Eiropas Arheoloģijas dienu Cēsīs mērķis ir pievērst uzmanību arheoloģijai, arheoloģiskajam mantojumam, un šoreiz - īpaši pilsētu kultūrslānim, vēl pirms tas nonācis uzmanības lokā kā šķērslis teritorijas attīstības plānu īstenošanai. Arheoloģiskā izpēte apdzīvotās teritorijās visbiežāk notiek norobežotos būvobjektos, savukārt pilsētu iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, bieži vien ir maz informācijas gan par iespējām piedalīties arheoloģiskā mantojuma izpētes procesā, gan par to, kur pieejami un kā tiek izmantoti šīs izpētes rezultāti. Aicinām ikvienu interesentu iepazīt arheoloģiju Cēsīs, Pils ielā 1, pie izrakumu laukumiem 18.jūnijā no plkst. 12.00 līdz 17.00, kur arheologu un studentu vadībā varēsiet:
Pasākumu rīko Latvijas Arheologu biedrība sadarbībā ar Cēsu Vēstures un Mākslas muzeju, tas norisināsies VAS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Latvijas Arheologu biedrība
Latvijas arheologu biedrības interneta vietnē (https://www.arheologubiedriba.lv/) lasāms, ka vēsturiskus artefaktus cilvēki mēdz uziet biežāk, nekā sākotnēji varētu šķist. Seno dzīvesvietu un kapu vietu paliekas ir mums visapkārt - dažreiz arī mūsu piemājas sakņu dārziņā. Bet kā zināt, vai tā ir tiešām sena un aizsargājama? Lai pievērstu uzmanību arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai pilsētās, Latvijas Arheologu biedrība par 2022. gada arheoloģisko pieminekli šī gada sākumā izraudzījās Cēsu senpilsētu. Bet Cēsu novada Amatā, Drabešos – Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parkā - Arheoloģijas dienu ietvaros aicina darboties tieši bērnus. 18. jūnijā visas dienas garumā - no pulksten 11.00 līdz 18.00 varēs līdzdarboties darbnīcās, kuras vadīs Latvijas Arheologu biedrības arheologi - iejusties gan arheologa lomā improvizētā izrakuma laukumā, trenēties “senajās tehnoloģijās” darbnīcā “Graudberzis”, eksperimentēt darbnīcā “Māls” un spēlēt senlietu atpazīšanas spēli. Ja darbošanās art senlietām un vēlme pētīt un izzināt bērnus būs saintriģējusi, te varēs uzzināt visu -
Papildus visām aktivitātēm bērniem būs iespēja ielūkoties krāsainā un attēliem bagātā informatīvajā ekspozīcijā, kas radīta īpaši bērniem - Āraišu ezerpils Arheologiskajā parkā tā būs apskatāma no 17. līdz 19. jūnijam. Ciemoties aicinātas ģimenes ar bērniem, līdzi ņemot piknika groziņu un kādu sēžampledu, jo tepat, Āraišu muzejparka pļavās varēs atrast vietu pusdienu pauzei, vienlaikus iesmaržojot tuvojošos vasaras Saulgriežu dvesmu. Pasākumā tiks fotografēts un filmēts, un šie materiāli tiks izmantoti publicitātei. Arheoloģijas dienu bērniem atbalsta VAS “Latvijas Valsts meži” un “Valsts Kultūrkapitāla fonds” atbalstītās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Plenērs var notikt, pateicoties iegūtajam finansējumam Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā kultūras projektu konkursā "Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022) (projekts: https://balso.vidzeme.lv/node/532) un Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējumam. Jaunajā mācību gadā projekta ietvarā ir plānotas arī grafikas un animācijas meistarklases VDMV izglītojamiem.
Inga Rokpelne,
“Silezeru peoniju” dārzs atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā un ir viens no lielākajiem un skaistākajiem peoniju dārziem Vidzemē. Dārzā aug ap 800 dažādu šķirņu peonijas no visas pasaules, sākot no agri ziedošajām sugu peonijām, pienziedu, intersekciju peonijām līdz krūmpeonijām. Dārza saimnieki stāsta, ka dārza veidošana sākta 2015. gadā, kad iegādātas pirmās trīs peoniju šķirnes, ar kurām aizsākusies peoniju kolekcijas dārza veidošana. Jaunās šķirnes pakāpeniski vispirms iegādātas no Latvijā zināmiem peoniju kolekcionāriem, pēc tam arī no ārzemju audzētavām Anglijā, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un Polijā. Peoniju ģintī ir aptuveni 33 sugas un daudzas varietātes, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā. Eiropā sastopamas Balkānos, Ziemeļitālijā, Francijā, Kiprā, Krētā, Korsikā un citās salās. Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju saknes. Par dārza apskati citos laikos lūgums iepriekš sazināties ar dārza saimnieci Sandru tālr. 29115262 vai arī zvanot saimniekam Robertam tālr.29453057. Precīzu dārza atrašanās vietu iespējams atrast caur Waze un Google maps lietotnēm galamērķa logā ievadot "Silezeru peonijas".
Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 64715660
Pasākumā folkloriste Guna Medne stāstīs par Jāņu zāļu nozīmi, mītiskumu, ko pīt vainagos un kompozīcijās, par ticējumiem un to pielietojumu, kā arī stāstījumu papildinās ar kokles spēli. Savukārt floriste Anete Muižniece vadīs meistarklasi Jāņu pušķu un vainagu kompozīciju veidošanā. Dalībniekiem lūgums līdzi ņemt ziedus vainagu un pušķu darināšanai un segas, kur piesēst. Ziedus un zaļos augus pirms tam ieteicams ievietot ūdenī uz 12 stundām. Objekts "Maģistrāle pļava" ir Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas radīts projekts, kur kultivētu pļavu pakāpeniski iecerēts attīstīt par dabisku pļavu, vienlaikus piedāvājot to kā vides un cilvēka mijiedarbības mācību vidi, vietu, kur konfrontēt sevi ar dabiskas un mākslīgi veidotas vides atšķirībām, dabiskās pļavas daudzveidību pret kultivēta zāliena vienveidību. Saulgriežu ieskandināšana notiek, pateicoties Valmieras novada pašvaldības kultūras, sporta un nometņu konkursā iegūtajam finansējumam.
Norises laikā var tikt fotografēts/ filmēts.
Informāciju sagatavoja: Inga Rokpelne, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kultūras projektu vadītāja
Projekta ietvaros ir plānoti astoņi brīvdabas kino vakari. Tie notiks katru otro nedēļu trešdienās un vienu sestdienu laika posmā no 2022. gada 29. jūnija līdz 2022. gada 24. septembrim Limbažu novada, Salacgrīvas pagasta Svētciemā, kultūrvēsturiskā vidē - Svētupes muižas kompleksā. Pasākuma apmeklētāju ērtībai būs nodrošināti ērti sēžamie un galdiņi uzkodām. Kopā būs pieejamas ne mazāk kā 100 sēdvietas. Būs padomāts arī par nelabvēlīgiem laika apstākļiem - nepieciešamības gadījumā filmu demonstrēšana notiks tai piemērotā teltī. Informācija par filmu repertuāru, norises datumiem un laiku tiks izvietota biedrības "Šūna" Facebook kontā, “Svētupes muižas komplekss” Facebook kontā, Limbažu novada vietnē www.limbazunovads.lv un Salacgrīvas, Svētciema, Tūjas, Liepupes, Ainažu un Limbažu informācijas stendos. Brīvdabas kino vakaru pasākumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavojusi:
Pirmajā braucienā simboliski devāmies uz Burtniekiem kā teiksmām apdvestu vietu gleznainā ezera krastos, kur ik pa brīdim uzplaiksnī aizlaiku pils vīzijas un gaisā virmo viedo krīvu krīvu gars. No Burtnieka savu tecējumu uz jūru sāk Salaca, kas mūs vieno, un te bibliotēkas vadītāja Gunta Daļecka bija rūpīgi sagatavojusies tikšanās reizei, vienlaikus akcentējot ezera tautsaimniecisko vērtību vietējo iedzīvotāju ikdienā. Jā, bet kur tad te stāsts par indiāņiem? To uzbūra Viks, rādot senas grāmatas par tālajām zemēm, kur varētu arī mūsdienās nokļūt, uzkāpjot uz kuģa klāja - ir vērts par savu nākotnes profesiju izvēlēties kādu ar jūrniecību saistītu arodu. Tieši to visu savu dzīvi ir rosinājis Valdemārs, un tā ar viņa aicinājumu, caur Vika stāstiem un grāmatām, mēs nonācām tālās un eksotiskās zemēs, kur vēl arvien mīt indiāņi. Kuivižu piekrastes zvejnieks Andris Skuja dalījās savos piedzīvojumos jūrā - gan piekrastes zvejā ar laivu, gan pie kuģa stūres uz varenā Latvijas lielākā ledlauža "Varma". Kocēnu pagasta bibliotēkā mūs sagaidīja tās vadītāja Aiva Zirne kopā ar kuplu bērndārznieku pulciņu, un te nu Viks nokļuva īstās jautājumu krustugunīs, ik pa brīdim piemetinot, ka viņš regulāri sarakstās ar Ziemeļamerikas indiāņiem, kuri viņam sūta aizraujošas grāmatas par savu dzīvi. "Tikai bērna acīs var redzēt zvaigžņu gaismu" - šādi Viks skaidro savu fantastisko kontaktu ar mazajiem, kuri burtiski ikvienā tikšanās reizē aplīp ap viņu un nelaiž vaļā. Stāstos pat Amerikas baltgalvaino ērgli, kas ir indiāņu kulta putns, aizritēja mūsu nākamā tikšanās nometnē "Raibie vasaras piedzīvojumi" Rubenes pamatskolā, kur nometnes vadītāja Ilze Skrastiņa ļāvās viktorīnas izaicinājumam - ko mēs zinām par Viku un Valdemāru, vai tiešām gadsimtu elpa viņus tā vieno? Atbildi sniedza arī audzinātājas, uzsverot, ka te ir arī puiši, kuri dienās gribot būt jūrnieki. Jā, arī ugunsdzēsēji uz kuģa, jo tas nekas, ka tam visapkārt viļņo jūra. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes kultūras programmas ietvaros, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Jūlijā Bibliokuģis savās aktivitātēs aizraus Mazsalacas, Sēļu un Gaujienas puses skolēnus, aicinot sapņot par tālām zemēm un pārdomāti izvēlēties savas nākotnes profesijas. *** 12. jūlijā Bibliokuģis piestās Valmieras novadā: Bibliotēkās aicināts ikviens interesents. Pasākumi ir bez maksas. Bibliokuģa komanda: *** Informāciju sagatavojis:
Šogad paredzētas kopumā 7 savstarpēji saistītas aktivitātes. Darbs aizsāksies ar PAPĪRMĀKSLAS DARBNĪCU no 25.-27. jūnijam, kad tiks izgatavoti mākslinieciskas, dažādu biezumu, vairāk un mazāk gaismas caurlaidīgas, dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes. 15. jūlija pēcpusdiena aizsāksies ar BĒRNU DIENU, nodarbībās asprātīgi arī tiks izmantoti dažādi dabas materiāli. No 22.-23. jūlijam projekta dalībnieki Dzērbenes apkārtnē dosies kopīgā Mērijas dienas PLENĒRĀ un vāks materiālus savu skičgrāmatu veidošanai un piepildīšanai ar radošām izpausmēm zīmējot, gleznojot, rakstot, vai veidojot kolāžas. Šāda ideja ir aizgūta no pasaules mākslinieku urban skechers kustības un tā piemērojama arī lauku videi. Skičgrāmatu izgatavošana lieliski apkopos visas vasaras laikā apgūtās prasmes un ilustrēs katra dalībnieka vasaras sajūtas, dokumentēs laiku Kovida starpposmā un Ukraiņu kara ēnā. Laika posmā no 26.-31. jūlijam darbosies AUGU DARBNĪCA, kad tiks pētītas augu izmantošanas iespējas krāsot gan papīru, šķiedru, dziju, gan audumu, linu,zīdu un apgūta dabas druka-ekoprint, ebru un dobspiedes tehnika. Iegūtais materiāls lieliski papildinās skičgrāmatu izgatavošanas iespējas, noderēs starplapām, gan veidojot grāmatas vākus, arī gaismekļus. Šogad atsevišķa uzmanība tiks veltīta LAMPU DARBNĪCAI, kad no iepriekš izgatavotajiem materiāliem dalībnieki divas dienas 27., 28.augustā varēs realizēt savas radošās ieceres. 28. augusta dienas izskaņā paredzēts pasākums DABA RADA UN ES! ar vietējo iedzīvotāju un viesu muzikālu brīvā mikrofona koncertu un SKAŅU DARBNĪCU, ko vadīs mūziķe Helēna Kozlova, kas pazīstama kā grupu Skumju akmeņi un Levīti izcilā soliste. Projekta dalībnieki varēs apmeklēt visas nodarbības vai arī daļu no tām, pabeigt darbus individuāli un rudens izskaņā piedalīties nobeiguma izstādē LU Botāniskā dārza izstāžu telpā, ar savu individuālo mākslas darbu vai izstrādāto dizaina paraugu: papīrlējumu, dabas atspieduma vai drukas darbu, gleznu, dabas studiju, laika fiksācijas emociju skičgrāmatu vai lampu.
Projekta realizētāji:
Informāciju sagatavojusi:
Saruna par Latviešu pagaidu nacionālās padomes vadītāju, rosīgu sabiedrisko darbinieku, politiķi, advokātu un īstu Latvijas patriotu Voldemāru Robertu Zāmuelu būs saistoša tiem iedzīvotājiem, kuriem interesē savas pilsētas un Latvijas vēsture. Grāmatas atvēršanā piedalīsies izdevējs, apgāda “Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis, grāmatas pēcvārda autors, Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrantūras studentes Laura Kļaviņa un Megija Alksne. Voldemārs Roberts Zāmuels ir nozīmīga persona ne vien Latvijas neatkarības idejas lološanā un realizācijā, bet arī Valkas pilsētas vēsturiskajā attīstībā, īpaši laikā, kad notika Valkas dalīšana starp Latvijas un Igaunijas valstīm. Grāmatas autors Ēriks Jēkabsons atklāj: “Viņš [V. R. Zāmuels] arī raksturoja situāciju, kāda izveidojusies pēc šķīrējtiesas lēmuma, un aicināja piešķirt 50 miljonus Latvijas rubļu “Jaunās Valkas izkopšanai”, runu noslēdzot ar vārdiem: “Vecā Valka no mums atšķirta, lai dzīvo Jaunā Valka!”.” Grāmatas “Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels” autors ir vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, vairāku grāmatu autors Ēriks Jēkabsons.
Informāciju sagatavoja: Līga Tetere Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktore Tālr. 26333466
Ivo Leitis Sabiedrisko attiecību speciālists Valkas novada pašvaldība Tālr.:64707486 Mob.tālr. 26444002 www.valka.lv
Koncerti notiks brīvā dabā, ļaujot to apmeklētājiem bez maksas baudīt Latvijā zināmu mūziķu sniegumu pašā pilsētas sirdī. Koncertciklā uzstāsies grupas ProVince, My Radiant You, dziedātāja KATO, grupa The Rolltones, mūziķi Gints Cālītis un Ronalds Briežkalns, dziedātājs Miks Dukurs un grupa Audiokvartāls. Koncertu apmeklējums būs bez maksas.
Koncertcikla SKVĒRA KONCERTI programma: 8. jūlijs 20.00 Grupa ProVince
15. jūlijs 20.00 Grupa My Radiant You
22. jūlijs 20.00 Dziedātāja KATO
29. jūlijs 20.00 Grupa The Rolltones
5. augusts 20.00 Muzikālā apvienība Gints Cālītis un Ronalds Briežkalns
12. augusts 20.00 Mūziķis Miks Dukurs
22.00 Grupa Audiokvartāls
Koncerti norisināsies Ogrē, Pilsētas skvērā, kas atrodas Brīvības ielas un Bērzu alejas krustojumā. Koncertu apmeklējums bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Anete Andersone Sabiedrisko attiecību speciāliste Ogres novada Kultūras centrs pr PIE okc PUNKTS lv, T: 25919889
Līgatnē un Augšlīgatnē vairākas dienas darbojās projekta RurCultural eksperte Līva Kreislere, arhitekte un urbāniste. Viņa tikās ar vietējās kopienas pārstāvjiem, tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējiem, Līgatnes apvienības pārvaldē, tās struktūrvienībās un uzņēmumos strādājošajiem. Sarunās tika aplūkoti dažādi jautājumi. Piemēram, kā sarunas dalībnieki uztver savu dzīvesvietu vai vietu biznesam, ko vēlas šajā vietā mainīt un attīstīt, kā to “lieto”, kādi ir sapņi, tradīcijas, kultūra un vērtības. Eksperte centās izzināt Līgatni un Augšlīgatni, iepazīt ieinteresētās puses. Viņa lūkoja uzzināt vietējos resursus, problēmas un intereses. L. Kreislerei radās jauns skatījums un sapratne, ko projekta ietvaros pētīt vairāk un attīstīt. No kreisās - dabas ainava Līgatnē, saruna ar vietējiem iedzīvotājiem. Foto: L. Kreislere/Z. Kaķe Projekts RurCultural balstās uz kultūrplānošanas pieeju. Kas ir kultūrplānošana? Tā nav kultūras aktivitāšu plānošana, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet gan pilsētplānošana caur kultūras un mākslas aktivitātēm, organizācijām un māksliniekiem. Kultūrplānošana cenšas paplašināt kultūras jēdzienu un izpratni tieši pilsētas kontekstā, lai plānošanas dokumentos radītu vietu arī dažādām mazajām vietējām kultūras aktivitātēm un institūcijām, kas nav tieši saistītas ar pašvaldību darbību, taču ir vitālas, lai pilsētas būtu enerģiskas, aicinošas un patīkamas dzīvošanai. Tās mērķis ir parādīt, ka ilgtspējīgai pilsētas apkaimju un teritoriju attīstībai ir nepieciešama cieša saistība ar dažādām nozarēm, sadarbība dažādās jomās (sociālā, vide, ekonomika, kultūra u.c.). Galvenais ierosinātājs pārmaiņām ir vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Kultūrplānošana kā pieeja ir vērsta uz iedzīvotājiem, viņu vēlmēm un ciešu iesaisti procesos. Tā ļauj attīstīt teritoriju, ceļot tās sociālo un radošo kapitālu. No kreisās - tikšanās ar "Pavāru mājas" saimnieku Ēriku Dreibantu, saruna ar "Vienkoču parka" izveidotāju Rihardu Vidzicki. Foto: Z. Kaķe L. Kreislere saka: “Šī metode mēģina iet pret pilsētas [teritorijas] pārdošanas ideju. Tās mērķis ir aktivizēt pilsētu. Pašā centrā ir pilsoniskā iesaiste. Pieeja vedina pašvaldības un industrijas domāt, ka kultūra var būt platforma, kur satiekas iedzīvotāji, lai diskutētu. Ir lietas, kas nav “monetizējamas” - dzīves kvalitāte, piesaiste vietai, demokrātijas procesi. Tam palīgā nāk kultūra.” Sarunās dažu dienu laikā tika uzzināts daudz, dažādi viedokļi. L. Kreislere uzsver: “Kartējot vietas, var ieraudzīt jaunus resursus un konfliktus, kurus paši iedzīvotāji ikdienā bieži pat nepamana.” Kultūras kartēšanas aktivitātes tiks turpinātas. No kreisās - saruna ar Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītāju Egilu Kurpnieku, viesošanās pie Līgatnes vīna darītavas saimnieka Ainara Vanaga. Foto: Z. Kaķe Tāpat kā Līgatnē kultūrplānošanas metode tiek testēta Papilē (Papilė) Lietuvā un Bilundā Dānijā. Projekta eksperti uzsver, ka katrai vietai ir sava specifika. Līgatnes unikalitāti veido kādreizējā industrija (Līgatnes papīrfabrika, ķiveru fabrika jeb “kasku cehs” u.c.), kas šeit tiek “pielūgta”, vēsturiskā apbūve un daudzveidīgā daba. Šajā vietā ir jūtama spēcīga kultūras un tradīciju klātbūtne. Visi iesaistītie uzsvēra, ka Līgatne strauji mainās - ienāk jauni cilvēki, investori, tiek sakārtota vide, rodas jaunas tradīcijas, kultūra paliek daudzveidīgāka. Kontekstam – projekts RurCultural ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā UrbCulturalPlanning (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā RurCultral trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. RurCultral ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. *Ilustrācijai ievadā izmantota L. Kreisleres fotogrāfija.
Papildu informācijai: Eva Meijere, projekta RurCultural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
---
16. jūlijā teiksmainā Burtnieku ezera krastā, laukumā pie laivu piestātnes notiks Burtnieku ezera svētki. No plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks “Novada Garša” pārtikas mājražotāju tirgus. Tirgotājus aicinām apmeklēt “Novada Garša” mājaslapu www.novadagarsa.lv/pasakumi, kur atrodama pieteikšanās anketa.
Šovasar Latvijas novados ciemosies “Novada Garša”, kas sola Burtnieku ezera svētku apmeklētājiem dažādu garšu baudījumus zandarta un asara pagatavošanas meistarklasē Daigas Siliņas vadībā un zivju kūpināšanas meistarklasē Roberta Pelša uzraudzībā. Zemnieku saimniecība “Enksāres” piedāvās degustācijai brekša zupu. Makšķerēšanas entuziasti un iesācēji varēs pilnveidot makšķerēšanas prasmes profesionāļu vadībā, bet muzikālu sveicienu dāvinās duets “Mediante”. ‘’Novada Garša’’ ir Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) radīts pasākums ar mērķi atrast un iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus un viesus ar gada labākajiem vietējās produkcijas ražotājiem, mājražotājiem un ēdiena gatavotājiem. LLKC vēlas parādīt, ka Latvijas novadu zemnieki un pārtikas ražotāji ir mūsdienīgi gan piedāvājumā, gan sadarbībā, gan domāšanā, ka katrā Latvijas novadā ir brīnišķīgi un radoši mājražotāji, saimnieces, mūsdienīgi konditori, šefpavāri, kafejnīcas un restorāni, krogi un virtuves, kuros būtu vērts iegriezties, apmeklējot kādu no Latvijas novadiem. Savukārt no plkst. 10.00 līdz 18.00 paredzēta varena tirgošanās. Aicinām amatniekus pieteikties līdz 11. jūlijam, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/o3skGTjajX72EDpB6. Kontaktpersona ir Ilona Kalniņa, Rencēnu kultūras nama vadītāja, tālr.29183069, e-pasts: ilona.kalnina.buapv PIE valmierasnovads PUNKTS lv Svētku apmeklētājus izklaidēs kruīza braucieni ar pontonlaivu “Made Marija”, “Vidzemes laivas” nodrošinās SUP dēļus, kajakus un vizināšanos ar laivām. Bērnus iepriecinās radošās darbnīcas, piepūšamās atrakcijas, ūdensbumbas un “Mārtiņa Burbuļi”. Sagaidāmas ari sportiskas aktivitātes – alpīnisma atrakcijas un izjādes ar zirgiem, kā arī MTB velobrauciens “Apkārt Burtnieku ezeram”, kura starts un finišs būs Burtnieku muižas parkā. Dienas izskaņā, plkst. 20.00 pie Burtnieku ezera notiks koncerts, kurā skatītājus priecēs IGO un muzikālā apvienība “Vējturi”. Ieeja bez maksas. Uz tikšanos Burtnieku ezera svētkos! Foto – Jānis Ešmanis Informāciju sagatavoja: .
30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre" un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre" veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē.
Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798. . Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre”, Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino. 30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre” un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre” veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē. 14. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Ūdens garša” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. Komēdijas stāsta pamatā ir Katrīna, kura ir žurnāliste, kas pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars. Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara biedrības – „Ūdens mājas”, viņa nolemj to izmeklēt un sabiedrību informēt par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku. Taču Katrīna uzzina, ka organizācijā aktīvi ir iesaistījusies arī viņas meita, kura ir pārliecināta par ūdens spēku. 28. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Wild East. Kur vedīs ceļš” un tikšanās ar filmas veidotājiem. Filmas darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildnībā. Īsi pirms plānotajām laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un iecer bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojs un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece.11. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Spogulī” un tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu. Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte – fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes. Īpaši filmu izceļ paņēmiens, kādā filma uzņemta, un tā ir selfiju jeb pašfoto tehnika.25. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Nemierīgie prāti” un tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli. Stāsts par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu. Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus. Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv">kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798. Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre”, Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino. 30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre” un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre” veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē. 14. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Ūdens garša” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. Komēdijas stāsta pamatā ir Katrīna, kura ir žurnāliste, kas pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars. Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara biedrības – „Ūdens mājas”, viņa nolemj to izmeklēt un sabiedrību informēt par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku. Taču Katrīna uzzina, ka organizācijā aktīvi ir iesaistījusies arī viņas meita, kura ir pārliecināta par ūdens spēku. 28. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Wild East. Kur vedīs ceļš” un tikšanās ar filmas veidotājiem. Filmas darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildnībā. Īsi pirms plānotajām laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un iecer bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojs un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece.11. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Spogulī” un tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu. Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte – fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes. Īpaši filmu izceļ paņēmiens, kādā filma uzņemta, un tā ir selfiju jeb pašfoto tehnika.25. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Nemierīgie prāti” un tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli. Stāsts par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu. Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus. Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.
Gatavojoties koncertzāles “Cēsis” un Cēsu Mākslas festivāla sadarbībā veidotajam Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojumam, Izoldes loma tika uzticēta talantīgajai latviešu operdziedātājai Lienei Kinčai. Diemžēl veselības stāvokļa dēļ 9. jūlija vakarā Lienes debiju Izoldes lomā Latvijā vēl nepiedzīvosim, toties opermīļiem būs iespēja iepazīt vācu soprānu Gunbritu Barkminu, kura tiek uzskatīta par vienu no spožākajām pasaules mūzikas teātra zvaigznēm, kas pieprasīta vadošos Eiropas opernamos un īpaši specializējas dramatiski spēcīgu un sarežģītu opertēlu iemiesošanā. Barkmina sākusi karjeru Berlīnes Komiskajā operā, vēlāk uzstājusies Vīnes Valsts operā, Cīrihes, Prāgas un Štutgartes opernamos, kā arī koncertuzvedumos ar Bostonas simfonisko orķestri Andra Nelsona vadībā Ņujorkas Kārnegija zālē un ar Tokijas NHK orķestri Šarla Dituā vadībā. Piedalījusies Verbjē festivālā un viesojusies festivālā BBC Proms. Gunbritas Barkminas ampluā ir plašs un daudzveidīgs, un no Vāgnera viņas repertuārā ir Zīglinde, Elza, Izolde un Brinnhilde. Tristana lomā Cēsīs dzirdēsim vācu tenoru Marko Jenču, kurš uzstājies Berlīnes Valsts operā un Berlīnes Komiskajā operā, Leipcigas un Drēzdenes opernamos, Milānas Teatro alla Scala, Nīderlandes operā u. c. Šosezon viņš debitē Tristana lomā un piedalās arī savā pirmajā “Nībelunga gredzena” iestudējumā. Kopā ar titullomu izpildītājiem uz skatuves būs mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), igauņu bass Aino Angers (Aino Anger) un Latvijas Nacionālās operas solisti Mihails Čuļpajevs, Artjoms Safronovs un Rinalds Kandalincevs. “Tristana un Izoldes” operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Līdzīgi, kā 2019. gadā Riharda Vāgnera “Valkīras” pirmā cēliena atskaņojumā, arī šoreiz tiks izmantota koncertzāles “Cēsis” orķestra tilpne, paverot plašākas iespējas scenogrāfam Oļegam Golovko un videomāksliniekam Aleksandram Labonovam, kuri nupat noslēguši darbu pie Dailes teātra uzveduma “Kokvilnas lauku vientulībā”. Jau iepriekš vēstīts, ka opera “Tristans un Izolde” Latvijā iepriekšējo reizi uzvesta tālajā 1921. gadā Latvijas Nacionālajā operā, un tagad tā izskanēs pēc 100 gadu pārtraukuma. Ķeltu leģenda par Tristanu un Izoldi ir viens no visu laiku skaistākajiem mīlasstāstiem, un Rihards Vāgners, izmantojot to par pamatu savai operai, esot vēlējies uzcelt pieminekli daiļākajam no sapņiem, kas līdz šodienai aizkustina klausītāju sirdis mūzikā. Vāgnera operas sižets vēsta par Tristana un Izoldes neparasto mīlasstāstu, kas aizsākas, Tristanam nogalinot Izoldes līgavaini. Kļūdas pēc iedzerot mīlas dzērienu no viena kausa, viņi bezcerīgi iemīlas viens otrā. Taču liktenis nav labvēlīgs jaunajiem mīlētājiem, jo Izoldes roka ir apsolīta Tristana audžutēvam karalim Markam. .
Ar koncertu Valmiermuižā „Sigma” uzsāks sava jaunā albuma „Ostinācijas” tūri šovasar. Jaunais albums tapis četrus gadus, soli pa solim atsedzot mūziķu pieaugšanas sajūtas, kurā netrūkst trauksmes, vilšanās un sāpju, bet arī mīlestības, juteklisma un jaunu ceļu meklējumu. „Šīs sajūtas mums ir tik svarīgas arī šobrīd – laikā, kad pieredzam bailes, apjukumu un neziņu par savu nākotni,” atzīst grupas dalībnieki. Albumā mūziku radījuši grupas dalībnieki, bet tekstu autori ir Jānis Ozoliņš, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Monta Kroma, Marts Pujāts. Mūzikas kritiķis Jānis Žilde žurnālā „Ir” atzinis, ka „„Ostinācijas” ir šās dzejmūzikas jeb dzejroka grupas līdz šim labākais albums – personisks, muzikāli krāšņs” un ka „„Sigma” ir izsmalcinātas gaumes piemērs visās ar mūzikas ierakstīšanu un izdošanu saistītās lietās”. Fonds „Mākslai vajag telpu” un grupa „Sigma” sadarbībā ar latviešu mākslinieci Katrīnu Neiburgu radījuši mūzikas īsfilmu jaunākajam grupas singlam „Vārti” no albuma „Ostinācijas”. Saite uz video klipu: https://www.youtube.com/watch?v=98KbwAhIKbI Latviešu indīroka grupa „Sigma” pastāv kopš 2005. gada. Tās sastāvā ir Jānis Ozoliņš (balss, taustiņi), Kaspars Lastovskis (bass) un Uģis Eihvalds (sitamie instrumenti). Līdz šim grupa izdevusi trīs albumus, divi no tiem bijuši nominēti „Zelta mikrofona” balvai „Gada albums” un Austras balvai. Nākamie dzīvās mūzikas vakari: 15. jūlijā uzstāsies rokgrupa „Pienvedēja piedzīvojumi”, 29. jūlijā muzicēs grupa „Baložu pilni pagalmi”. Dzīvās mūzikas vakari sākas plkst. 21.00, ieeja pasākumos bez maksas. Pirms koncerta ir iespēja rezervēt galdiņu, zvanot uz numuru +371 28664424 vai rakstot uz alusvirtuve PIE valmiermuiza PUNKTS lv. Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sestdien, 9. jūlijā, Koncertzālē “Cēsis” gaidāms viens no šīs vasaras lielākajiem notikumiem mūzikā – Cēsu Mākslas festivāla atklāšana ar Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojumu. Tristana lomā dzirdēsim Eiropas operteātru zvaigzni, vācu tenoru Marko Jenču (Marco Jentzsch), bet Izolde būs latviešu operdziedātāja Liene Kinča. Kopā ar viņiem – Eiropas un Latvijas vadošie solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga.
Siguldas novada Kultūras centrs izsludina pirmo Siguldas novada radošās rezidences konkursu, kurā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.
No 2. jūnija Latvijā sāk kursēt AS “Pasažieru vilciens” vilciena sastāvs un AS “CATA” autobusi, kurus rotā Vilhelma Purvīša gleznu iedvesmots dizains. Tas tapis projektā “Satiec Purvīti ceļā”, ko, atzīmējot latviešu mākslinieka Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadu, īstenojusi Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Īpašu vilciena griestu, autobusu sēdekļu un ārējā vizuālā tēla noformējumu radījušas Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Amanda Pabērza un Ilze Grīnberga. Viņu piedāvātie darbi izraudzīti konkursā.
Valmieras muzeja Izstāžu namā 4. jūnijā plkst.14.00 atklās izstādi “No vienas saknes”. Izstādes “No vienas saknes” idejas pamatā ir pagātnes un šodienas sintēze – dzimtas mantojums trijās paaudzēs, taču izstādes atskaites punkts ir mākslinieka Jāņa Galzona seniora 110. jubileja. Izstādē aplūkojamas novadnieku Galzonu ģimenes – seniora Jāņa Galzona, viņa dēlu Miķeļa un Jāņa (juniora) Galzonu, vedeklas Antras Galzones un mazdēla Matīsa Galzona – mākslas darbi, kas tapuši, sākot no 20. gadsimta vidus līdz pat mūsdienām. Saturiski izstāde aptver robežu starp trīs dimensijām – simbolismu, klasisko glezniecību un fotomākslu.
Lai novērtētu jau senatnē gūtās atziņas un iemaņas, 18. jūnijā no plkst. 11.00 Valmiermuižas parkā – starptautiskā Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā tiks rīkotas radošas meistarnīcas, kurās savas zināšanas un prasmes nodos pieredzējuši meistari. Šī gada festivāla tēma ir mijiedarbe – gan radoši, gan praktiski, cilvēkam ar cilvēku, cilvēkam ar vidi un dabu, dažādiem materiāliem savijoties un mijiedarbojoties.
Festivāls pulcēs meistarus un lietpratējus no Drabešu muižas Amatu mājas, kas dienas garumā aicinās piedalīties vairākās meistarnīcās – būs iespēja aust smukumcelaines, izmantojot lina pavedienu un ieaužot iekšā kociņus un citus dabas materiālus, kā arī pīt aukliņas un pīnītes, vīt virves un vainagus. Apmeklētāji varēs arī izzināt, kā aust audumu uz stellēm un darināt salmu cepures no paša pamata – salmu pīnes. Amatu mājas saimniece rādīs un stāstīs, kā mīt krējumu, līdz tas kļūst par sviestu, veidojot to dažādās krāsās un garšās. Mūzikas instrumentu darbnīca norisināsies kopā ar meistariem no „Kokļu meža” – Ansi Jansonu un Lauru Laugali. Tur būs iespēja iepazīt, apgūt un muzicēt, izmantojot dažādus, vienkārši spēlējamus mūzikas instrumentus – kokles, zvangas, ukuleles un kahonus. Kaņepju šķiedras darbnīcā Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un Mākslas izglītības centrs „Trīs krāsas” piedāvās domāt ne tikai ar galvu, bet arī ar rokām – pētīs kaņepju šķiedru, izjutīs tās faktūru un meklēs veidus, kā no tās izgatavot skaistas un pārsteidzošas lietas.
Eiropas Arheoloģijas dienu 2022 ietvaros 18. jūnijā Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā sadarbībā ar Latvijas Arheologu biedrību notiks pasākums bērniem, kas ļaus iegūt jaunākajai paaudzei priekšstatu par vissenākās vēstures stāstu tapšanu un arheologa lomu tajos, kā arī pievērst uzmanību arheoloģiskā mantojuma saglabāšanas nozīmīgumam.
Salacgrīvas biedrība “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” dod startu diviem nozīmīgiem Latvijas notikumiem 2025. gadā – iespiestās grāmatas 500 gadei un Krišjāņa Valdemāra 200 gadei, ko atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022.
Ieskandinot 2023. gadā gaidāmo Neibādes kūrorta 200. jubilejas gadu, Saulkrastu brīvdabas estrādē izskanēs koncertcikls “Neibādes parka vakari”. No jūnija līdz augustam koncertciklā izskanēs trīs augstvērtīgi muzikāli sniegumi.
Pirmo reizi Latvijā radīta vizuālās mākslas izstāde, kas pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem. Izstādē ar attēlu saturu var iepazīties klausoties audio aprakstus jeb tiflo komentārus, bet telpā orientēties palīdz taktilās zīmes. Multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves” no 9. jūnija pieejama Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
Koča, pļepenīca, ripiņputra - tie ir tikai daži no daudzveidīgiem dažādu novadu putru nosaukumiem. Sapraša, Brantiņu mežs, Vilkastes pļava- tikai daži no ģeogrāfisku objektu nosaukumiem jeb vietvārdiem, par kuru izcelsmi dažkārt pat nenojaušam. Ēšanas tradīcijas un vietvārdi jeb toponīmi laika gaitā mainās, pat pazūd, tāpēc biedrība "Ķoņu kalna dzīves skola" un Ķoņu bibliotēka, sadarbībā ar Valmieras Integrēto bibliotēku un citām novada bibliotēkām, projektā "Putriņa vārās, vārdi nāk mājās" šovasar aicina Valmieras novada iedzīvotājus, iestādes, interešu kopas apzināt vietējo nemateriālo kultūras mantojumu. Šī projekta ietvaros pētāmās tēmas būs vietvārdi un kulinārā mantojuma pamats- putras (Ēšanas tradīcijas, receptes, paradumi u.c.).
Jau 2021. gadā atbalsta konkursa iedzīvotāju iniciatīvām “Sabiedrība ar dvēseli 2021” ietvaros iedzīvotāju grupa “Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes piemiņai” sadarbībā ar mākslinieku Edgaru Kvjatkovski izveidoja un Strenču kapsētā, kur ir fotogrāfa atdusas vieta, uzstādīja oriģinālu pieminekli Strenču vēstures foto dokumentētājam Dāvim Spundem. Piemineklis ir fotoaparāta formā ar stiklā iestrādātiem Spundes fotouzņēmumiem.
11. jūnijā līdz ar grupas izstādi “Skits” tiks atklāts “Pelēkais kubs” – jauns glezniecībai veltīts izstāžu paviljons – un kopējā “Savvaļas” notikumu trešā sezona.
Lai pievērstu uzmanību arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai pilsētās, Latvijas Arheologu biedrība par 2022. gada arheoloģisko pieminekli šī gada sākumā izraudzījās Cēsu senpilsētu.
Š.g. 29. jūnijā Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) pedagogiem notiks plenērs prof. A. Naumova vadībā pie Vaidavas ezera.
Reizē ar pirmsjāņu pļavu ziedu skaistumu pienācis arī peoniju ziedēšanas laiks.18., 19. un 25. jūnijā “Silezeru peonijas” aicina uz atvērto durvju dienām. Dārzs apskatei būs atvērts jau no plkst. 11:00 līdz pat plkst. 19:00. Ziedēšanas svētkus var baudīt par ziedojumiem.
21. jūnijā plkst.16.00 Valmieras dabiskajā pļavā "Maģistrāle pļava" tiks ieskandēti vasaras saulgrieži. Organizatori vasaras saulgriežu laikā aicina atcerēties un apjaust, ka dabiska pļava ir nozīmīga ekosistēma kā laukos, tā pilsētā. Ziedošās pļavas ir piemērota vide pilsētas iedzīvotāju atpūtai un aktivitātēm.
Biedrība "Šūna", kas līdz šim jau aktīvi ir darbojusies Salacgrīvā un tās apkaimē, veicinot iedzīvotāju iesaisti dažādos projektos, piedalījās "Vidzemes kultūras programmas 2022” konkursā un guva atbalstu projektam "Brīvdabas kino vakari Svētupes muižā", kas ļaus vietējiem iedzīvotājiem demonstrētu latviešu un ārzemju mākslas un dokumentālās filmas dažādām gaumēm un paaudzēm.
Lai radošās izpausmēs un saskarsmē atbalstītu māksliniekus un mūziķus, izmantotu pieejamos dabas un otrreizējās pārstrādes materiālus, kā arī lai veicinātu mākslinieku radošo jaunradi, Lampu dizaina darbnīca Dzērbenes radošajā māja MEMBERI ar LVM, VKKF un Vidzemes kultūras programmas atbalstu no 1. jūnija uzsāk realizēt projektu DABA RADA-2022, kas jau trešo vasaru piedāvā iespēju ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un papīrmākslas pasaulē.
29. jūnijā plkst. 14:00 Valkas bibliotēka aicina ikvienu interesentu uz grāmatas “Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels” atvēršanu Valkas novadpētniecības muzejā.
8. jūlijā pulksten 20.00 grupa ProVince Ogrē atklās brīvdabas koncertciklu SKVĒRA KONCERTI, kas uz Ogres Pilsētas skvēra skatuves, norisināsies 7 piektdienu vakarus. 
Aizvadītajā nedēļā, no 12.-15. jūnijam, Līgatnē un Augšlīgatnē norisinājās ar projektu “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk-RurCultural) saistītas norises. Šajā starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, trīs Eiropas vietās (Latvijā, Lietuvā, Dānijā) tiek veiktas dažādas ar kartēšanu saistītas aktivitātes. Vidzemes plānošanas reģions ir viens no partneriem, un Līgatne Vidzemē ir izvēlēta par vienu no pilotteritorijām.
Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre", Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino. 
Sestdien, 9. jūlijā, koncertzālē “Cēsis” gaidāmajā Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojumā Izoldes lomā dzirdēsim vācu soprānu Gunbritu Barkminu (Gun-Brit Barkmin). Tristanu dziedās Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch), piedalīsies arī citi Eiropas un Latvijas vadošie solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, un diriģents būs Andris Poga. 
Jūlija siltajos piektdienu vakaros Valmiermuižas alus terasē tiks gaidīti tuvi un tāli ciemiņi, lai iegrimtu muzikāli dažādos ritmos un sajūtās. Dzīvās mūzikas vakarus 8. jūlijā plkst. 21.00 atklās grupa „Sigma”.