Itin visi pratīs līdzi dungot tādām dziesmām kā “Cielaviņa”, “Dāvāja Māriņa”, “Atziedi, dvēsele”, “Pēc simt gadiem Piebalgā” un vēl citām. Bet vai tikpat labi zinām, kas ir to vārdu autors? Tas ir dzejnieks Leons Briedis, kuru 16. decembrī ar koncertuzvedumu “Atziedi, dvēsele!” jaunajā koncertzālē “Rīga” sveiksim 65. dzimšanas dienā!

Koncertā klausītājus un skatītājus gaida senas un jaunas dziesmas, kuras ar Leona Brieža dzeju rakstījis Raimonds Pauls, Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks un Ēriks Ešenvalds. Netrūks arī daža laba pārsteiguma un valdīs tikai pozitīvas emocijas.  

Pie koncertuzveduma režijas grožiem ķēries Valdis Pavlovskis, kurš uzsver: “Dzejnieka mūžu šajā uzvedumā salīdzināsim ar gada ritējumu. Būs gan bērnība, jaunība un pavasaris, gan vasaras pilnbrieds, kuru tieši šobrīd bauda Leons. Bet caurviju tēls te būs mīlestība – dzejniekam tik nozīmīgā tēma.” Lai gan vakars būs mūzikas caurvīts, goda vietā celta un apmīļota tiks tieši Leona Brieža dzeja. To lasīs aktieris Artis Robežnieks un uz skatuves kāps arī pats jubilārs.

Koncertuzvedumā, kuru izkrāšņos videoprojekcijas, piedalīsies Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, Normunds Rutulis, Roberta Kumsāre, grupa Credo, Ginta Krievkalna, Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, kā arī koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā. Koncertprogrammas muzikālais vadītājs - Kristaps Krievkalns. Biļetes uz koncertu jau šobrīd nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

“Dzejnieka dzimšanas diena ir brīnišķīgs arguments, lai ar jaunu sparu saulē celtu viņu pašu – siltas sirsnības, kūsājošas enerģijas un mīļas vienkāršības apdvestu cilvēku, kura dziļajam intelektam līdzinieku atrast grūti. Un liels prieks par to, ka Leona Brieža personības šarmu novērtējis gan koncertuzveduma lieldraugs - uzņēmums "AB Holding", gan Rīgas dome un mūsu informatīvie atbalstītāji un partneri - Latvijas Radio 2 un Latvijas Televīzija,” uzsver koncerta producents Jānis Kļaviņš.

“Visu notiekošo pieņemu ar dziļu cieņu un pateicību – koncertu uztveru kā ļoti skaistu dāvanu,” saka dzejnieks.

Vaicāts, vai nav žēl, ka tautā zināmo dziesmu priekšplānā aizvien ir komponists, bet dzejnieku zina tikai retais, Leons Briedis atbild noraidoši, jo viņa skatījumā problēma ir cita: “Ar mūziku esmu uz jūs. Kaut zināms teiciens, ka dzeja pati ir kā mūzika, nespēlēju nevienu mūzikas instrumentu un nepazīstu notis. Taču esmu pārliecinājies, ka poētiskais ritms un muzikālais ritms ir divas dažādas pasaules! Tas ir interesanti. Un lielākā daļa dziesmu tekstu, ko esmu uzrakstījis, radīta jau gatavai mūzikai.”

Tā vietā, lai baudītu godpelnītu atpūtu, dzejnieks ņipri skaita jauniznākušās grāmatas. Pēdējā gada laikā vien nākuši klajā dzejas krājumi „Mariagrammas” (pirmais izdevums Latvijā, kurā pārstāvēta tikai un vienīgi grafiskā dzeja), "Oktāvas" un “Rīta rūsa”, kā arī apjomīgā “Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.” Leona Brieža sakārtojumā un tulkojumā.