Svinot savu astoto jubileju, šogad Mākslas festivāls „Cēsis” notiks no 11. jūlija līdz 9. augustam. Festivāla veidotāji – direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāji Indra Lūkina un Arturs Maskats un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte – apliecina,  ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu. „Festivāla mūzikas notikumi septiņu vasaru garumā  ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto Vidzemes koncertzāli „Cēsis”, kam būs svarīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā,” raksturo Juris Žagars. Pirmo reizi festivāla koncerti varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē, bet izcilo kino programmu varēs baudīt ar modernu digitālo projektoru aprīkotā kinozālē.  Turklāt pirmo reizi festivāls piedāvās tik plašu un daudzveidīgu teātra programmu. Savukārt vizuālās mākslas sadaļas spektrs – no klasiskām līdz pārsteidzoši izaicinošām ekspozīcijām.

Notikumi festivāla pirmās nedēļas nogalē no 11. līdz 13. jūlijam:

JONS MEKS. PERSONĀLIZSTĀDE. Šogad festivāla īpašais viesis un notikums ir Jons Meks – pasaulslavens lietuviešu izcelsmes amerikāņu kultūras pārstāvis, īstena 20. gadsimta ainas kulta figūra – mākslinieks, režisors, rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un mūziķis. Viņa mākslas uzmanības centrā ir viss apkārt notiekošais – ikdiena, dzīve un draugi. Ņujorkā Jons Meks nokļuva 20. gadsimta 50. gados 27 gadu vecumā un par pirmo naudu iegādājās Bolex filmu kameru. Viņa pirmie varoņi bija Bruklinas imigranti, vēlāk tiem pievienojās Endijs Vorhols, Džons Lenons, Joko Ono, Salvadors Dalī un daudzi citi. Šodien Jona Mekas darba kopums ir ne tikai spilgts mākslas fakts, bet vienlaikus arī 20. gadsimta otrās puses Ņujorkas radošās vides hronika. Meks paguvis izveidot vairākus desmitus starptautisku atzinību guvušu filmu, izdevis vairākas dzejas un ar kino teorijas grāmatas. Savos darbos viņš uzsvēris savu lietuvieša izcelsmi un dažādos veidos vēstījis Rietumu sabiedrībai par Baltijas valstu likteni. Cēsu alus brūzī būs skatāma mākslinieka speciāli festivālam veidota retrospektīva fotogrāfiju, video darbu un skaņu instalāciju izstāde, kuras uzmanības centrā būs Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki.

Izstāde ZIEMEĻI – ZIEMEĻAUSTRUMI. 55. Starptautiskās Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona izstāde festivāla ietvaros ir stāsts par savas vietas iedvesmotu projektu, kura centrā mākslinieki Kaspars Podnieks un Krišs Salmanis atgādina par reiz izspēlētu situāciju, kurā zeme top caurspīdīga, zari kļūst par saknēm un debesis ir tepat tuvumā. Izstāde notiks Cēsu alus brūzī un to organizē kim? Laikmetīgās mākslas centrs.

Izstāde ARTŪRS PUNTE UN JĒKABS VOLATOVSKIS. DZEJAS INSTALĀCIJU CIKLS. DZEJA INTERJERĀ. Cēsu alus brūzī tiks izstādītas instalācijas “Dzeja interjerā”, kas būs kā utopiska tehnika vai „dzejas roboti”, kuros rodama atsauce uz sadzīves tehniku un citiem ar mūsdienīgu komfortu saistītiem priekšmetiem: atgriez krānu – tek ūdens, piespied pogu – putekļusūcējs tīra, ieliec kontaktdakšu – un telpu pārņem dzeja. Tie iemieso iluzoru dzejas „materializēšanu” un piesavināšanas iespēju – šādu dzejoli var paņemt un aiznest uz mājām, padarīt par privātīpašumu, par interjera daļu.

Izstāde KRISTAPS ĢELZIS. MĀKSLĪGAIS MIERS IV. Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna “Mākslīgais miers IV”, kas tiks eksponēta Cēsu pils klētī, ir turpinājums ciklam, kura viena no daļām tika demonstrēta arī Latvijas paviljonā 54. Venēcijas mākslas biennāles ietvaros. Šis mākslas darbs ir kā atjaunota novērojuma sajūta. Vienmēr pēc ceļojuma ir prieks atgriezties mājās, ir iegūts uzlādēts un svaigs skats uz dzimto vietu. Gleznas rāmis tas pats, bet ainava precīzāka un skaudri spilgtāka savā tiešumā.

MAIJA TABAKA. GLEZNAS. Cēsu Izstāžu namā būs skatāmas Maijas Tabakas gleznas no privātkolekcijām. Skatītājiem šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Ņemot vērā to, ka māksliniece savu gleznu teatrālajos sižetos parasti izmanto konkrētus cilvēkus no sev tuvas apkārtnes, šoreiz uzmanība koncentrēta uz sabiedrībā pazīstamiem tēliem, kas bijuši Maijas Tabakas modeļi pirms vairākiem gadiem. Izstāde skatāma tikai līdz 3. augustam!

FESTIVĀLA ATKLĀŠANA. Festivāla atklāšanas pasākums 11. jūlijā plkst. 20:00 koncertzālē „Cēsis” būs patiesi unikāls mākslas fakts, kas manifestēs festivāla būtību – kino, mākslas un mūzikas pasaules savstarpējo  saspēli. Pirmajā daļā tiks demonstrēta filma „Ainas no Endija Vorhola dzīves: draudzības un krustpunkti” (1990). Jona Meka radītā kino dienasgrāmata dokumentē popārta karaļa Endija Vorhola portretu. Filma uzņemta laikā, kad grupa TheVelvet Underground pirmoreiz kāpa uz skatuves. Filmā redzamas epizodes no Vorhola dzīves, kā arī fiksēts sabiedriskās dzīves un kultūras pacēlums, kas tolaik mutuļoja ap leģendāro mākslinieku. Festivāla otrajā daļā – muzikāls notikums „Kinomūzika okeāna viļņos”, kurā populārais komponists un perkusionists Rihards Zaļupe kopā ar saviem domubiedriem izpildīs paša komponēto mūziku Māra Martinsona filmai “Oki – okeāna vidū” speciāli festivāla atklāšanai tapušā aranžējumā.

JONA MEKA FILMU RETROSPEKCIJA I. Vairākas nedēļas nogales Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kinozālē notiks Jona Meka filmu retrospekcija. Tā būs pirmā reize, kad Latvijā tiks demonstrēti par pasaules klasiku kļuvušie avangarda kinodarbi, turklāt oriģinālā filmas formātā. Filmu retrospekciju programmu plkst. 16:00 ievadīs Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publiska saruna par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā. Pēc tam tiks demonstrētas 3 filmas: „Paradīzes šaipusē: fragmenti no nepabeigtas biogrāfijas” (1999),  „Zefiro torna jeb ainas no Džordža Mačūna dzīves” (1992) un „Daudz laimes dzimšanas dienā, Džon” (1995).

Koncerts GRUZIJAS DVĒSELE GRUZIJAS BALSĪS . Vīru kora Iberi (Gruzija) koncerta programmā Cēsu Sv. Jāņa baznīcā plkst 20:00: Saules un pārticības dievību slavinājums, sakrālas un laicīgas dziesmas no Abhāzijas, Gurijas, Kahetijas, Svanetijas un sveicinājums valdniecei Tamārai. Iberi savu nosaukumu aizguvusi no senlaikiem, kad Dienvidkaukāzu sauca par Ibēriju. Iberi – tas ir vīrs no Ibērijas, un grupā Iberi viņu ir veseli divpadsmit. Gruzīnu vokālā daudzbalsība ir UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. Paši gruzīni atzīst, ka  tai ir arī attāla radniecība ar latviešu tautas senākās mūzikas paraugiem.

NEPIERADINĀTĀS VAKARIŅAS TURPINĀS... 1.61803398875. Gastronomiskā performance Cēsu alus brūzī plkst. 20:00 apspēlēs 1.61803398875 – zelta griezumu, sauktu arī par dievišķo skaitli dabā, mākslā, arhitektūrā, mūzikā, dizainā un arī gastronomijā.  Pavārs Lauris Aleksejevs, mākslinieks Mārcis Ziemiņš, mūziķis Matīss Runtulis un producente Gundega Skudriņa sola, ka tas būs pārsteigumiem bagāts ceļš kulinārijas pasaulē, pētījums, performance, piedzīvojums, vizuāls un atmosfērisks baudījums. Māksla, zinātne, gastronomija, scenogrāfija sintezēsies vienā kopējā stāstā.

VALENTĪNAS FREIMANES KINOMŪZIKLU ZELTA IZLASES ATKLĀŠANAS SEANSS. Atklāšana seansā Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kinozālē plkst. 20:00 būs iespēja no Ernsta Lubiča filmu „Viena stunda ar tevi” (1932). Parīzieši Andrē un Kolete Bertjē ir laimīgi precējušies. Kad Kolete iepazīstina vīru ar savu koķeto draudzeni Miciju, viņš dara visu, lai neiekristu viņas tīklos. Taču Micija ir neatlaidīga un ļoti smuka...

„Cēsu mākslas festivāls ir bijis spēcīgs katalizators kultūras dzīves attīstībai Vidzemē un esam gandarīti, ka ar šo gadu tas pāraug jaunā kvalitātē, gan iegūstot jaunu mājvietu – Vidzemes koncertzāli "Cēsis", gan pilnveidojoties no satura viedokļa. Pakāpeniski, mērķtiecīgi attīstot kultūras dzīvi pilsētā, Cēsis un šis festivāls ir kļuvuši par stabilu vērtību reģiona un valsts kultūras dzīvē un man ir prieks, ka arī SEB bankai kā ilggadējam Cēsu mākslas festivāla atbalstītājam ir bijusi iespēja sniegt savu artavu, lai to sasniegtu. Cilvēks nedzīvo no maizes vien – ekonomiskā attīstība visveiksmīgāk notiek tur, kur ir atbalstoša vide, tostarp, plašas iespējas cilvēkiem kulturāli izglītoties un atpūsties. Tieši bagātīgs kultūras dzīves piedāvājums daudzkārt bijis par katalizatoru biznesa izaugsmei reģionos,” par festivālu saka festivāla patrona SEB banka prezidents Ainārs Ozols.

 „Spēja iedvesmot citus ir viens no spēcīgākajiem mākslinieka ieročiem – tas attīsta, aizrauj un ir dzinējspēks jauniem izaicinājumiem un sasniegumiem. Aizrautība ir viena no LMT pamatvērtībām – tieši tādēļ arī mēs ar īpašu degsmi jau vairākus gadus pēc kārtas atbalstām Mākslas festivālu „Cēsis 2014” un piedāvājam mūsdienīgākās un modernākās tehnoloģiskās iespējas festivāla skatītājiem. Rūpējoties par saviem klientiem, šogad LMT nodrošinās vairāku festivāla notikumu tiešraides. Ikviens mākslas cienītājs visā Latvijā, ne tikai klātesošie Cēsīs, mobilajā lapā m.lmt.lv varēs vērot un baudīt koncertu Cēsu Sv. Jāņa baznīcā „Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas” (27.jūlijā plkst. 17:00), kā arī Liepājas teātra izrādi „Piafa” (2. augustā  plkst. 18:00) un Nacionālā teātra izrādi „Mollija saka jā!” (7.augustā plkst. 17:00), ” stāsta ģenerālsponsora LMT viceprezidente Laura Keršule. 

„Šogad festivāla vizuālās mākslas piedāvājums ir izcils – sākot jau ar festivāla īpašo viesi, pasaules mēroga mākslinieku Jonu Meku. Viņa dzīves un daiļrades ceļš ir unikāls, kuram līdzvērtīgu mūsdienās grūti atrast, piepildīts ar personiskām un dzīvām atmiņām par Amerikas kultūras vides personībām. Daļai no tām būsim liecinieki Cēsīs. Cēsīs būs izstādīta pagājušā gada Latvijas paviljona izstāde Venēcijas biennālē. Šī būs iespēja klātienē redzēt to, ko jau novērtējusi lielākā daļa laikmetīgās mākslas mīļotāju pasaulē. Savukārt Kristaps Ģelzis piedāvās sava Venēcijas darba turpinājumu. Izaicinošs solās būt arī Artūra Puntes dzejas projekts "Dzeja interjerā". Bet īpaši jāizceļ Maijas Tabakas gleznu izstāde no privātkolekcijām. Tas ir brīnišķīgs piedāvājums visiem, kuri ciena mākslas klasiķus. Tabakas vārds komentārus un īpašu reklāmu neprasa, turklāt atlasītie darbi no privātkolekcijām izstādei Cēsīs veido kopumu, ko diezvai tik drīz vēl izdosies redzēt citur. Jāsecina, ka arī šogad festivāla vizuālās mākslas programma veidota tā, lai būtu ieturēts balanss starp novitātēm laikmetīgajā mākslā un mākslas klasiskajām vērtībām, ” vizuālās mākslas programmu raksturo festivāla atbalstītāja SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.

Informāciju apkopoja:

Ieva Priediena, Mākslas festivāla „Cēsis 2014” mārketinga vadītāja

Tālr. 29198494, ieva.priediena PIE gmail PUNKTS com