Pagājušajā nedēļā Cēsu Vācu kapos savā sākotnējā vietā atgriezās savulaik nogāztais skolotāja, ērģelnieka un kordiriģenta Mārtiņa Frīdvalda piemineklis. Nogāzto pieminekli pēc gandrīz pusgadsimta identificēja Cēsu Vēstures un mākslas Muzeja speciālisti Dace Cepurīte un Tālis Vigo Pumpuriņš.

M. Frīdvalda pieminekļa novietošanu sākotnējā vietā organizēja pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”. Darbu veica tēlnieks Matiass Jansons. Ar tehniku, kas piecēla ap 1,5 t smago granīta pieminekli, darbos piedalījās firma „"Rasmanis & Dankers".

Cēsnieku vidū M. Frīdvalds bija pazīstams arī kā ērģelnieks un enerģisks kora diriģents. Ap 1865. gadu elementārskolotājs Mārtiņš Frīdvalds nodibināja pie pilsoņu saviesīgās biedrības „Bürger-Musse” vīru dziedāšanas kori, kura diriģenta pienākumus viņš ilgāku laiku pats izpildīja. Mārtiņš Frīdvalds miris 1869.gadā un apglabāts Cēsīs Vācu kapos, un tikai pēc pieminekļa pamatnē iekaltā teksta redzams, ka tas veltīts Cēsu Vīru dziedāšanas biedrības dibinātājam. Mārtiņš Frīdvalds bija viens no kordziedāšanas tradīciju pamatlicējiem Cēsīs. Mārtiņam Frīdvaldam šogad ir atzīmējama 200 gadu jubileja.

Rosība Vācu kapos, apkārtējos iedzīvotājos izraisīja zināmu ieinteresētību, kāds bija izsaucis policiju jo domāja, ka darbojas vandāļi, cits nāca un dalījās priekā, ka beidzot tiek pievērsta uzmanība šai vietai. Savukārt kāda kundze, kura dzīvo netālu kapiem, zināja stāstīt, ka vandālisms, kura rezultātā tika izpostītas gandrīz visas piemiņas vietas, notika vienā naktī 1964. vai 1965.gadā.

„Vēl jau būtu jāpieceļ gan Cēsu Goda pilsoņa Dr. med. Georga Meijera, Cēsu apriņķa skolas vadītāja Kristiana Bēma un vēl citu Vācu kapos guldīto cēsnieku pieminekļi, kas savulaik barbariski nogāzti vai sadauzīti,” atzīst Cēsu Vēstures un mākslas Muzeja speciālists Tālis Vigo Pumpuriņš un atzīmē, ka Cēsu Vācu kapos apglabāto radinieki un cienītāji atjaunojuši dažus nogāztos un sadauzītos pieminekļus.

Kādreizējā Cēsu pilsētas galvas Mihaila Kristofa Marnica (1752 - 1812) pēctecis inženieris Meinhards fon Marnics ar sievu Brigiti 2008. gada vasarā pašu rokām restaurēja nogāzto un sadauzīto kapa krustu. 

Vācbaltu sabiedriskā darbiniece no Līneburgas Renāte Adolfi kopā ar latviešu-vācbaltiešu centru Domus Rigensis  2010. gada rudenī atjaunoja Adolfi dzimtas kapavietu. Tur atdusas arī viens no izcilākajiem baltvācu dzejniekiem un ārsts Aleksis Adolphi (1815 - 1874). 2010. gada 1. oktobrī notika atjaunotās Adolfi kapavietas un pieminekļa iesvētīšana.

2010. gada oktobrī pēc fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvas un ar viņa līdzekļiem tika atjaunots izcilā latviešu kinooperatora, cēsnieka Jāņa Doreda (1881 - 1954) vecākiem - Dāvim un Karlīnai Dorediem veltītais piemineklis. Mātei šī ir simboliska kapavieta, jo viņa apglabāta Maskavā.

Arvien biežāk pie Cēsu muzeju darbiniekiem griežas radinieki un interesenti, kuri vēlas sameklēt Cēsu Vācu kapos apbedīto kapavietas. Pieprasītas ir arī ekskursijas pa šiem kapiem, taču joprojām daudzi pieminekļi būtu jāatjauno. Jāturpina Cēsu Domes pirms dažiem gadiem aizsāktā tradīcija - rīkot šo kapu sakopšanas talkas. Cēsu Vācu kapos ir apglabātas daudzas izcilas personības, kuras bijušas tālu pazīstamas arī ārpus Cēsīm.

Informāciju sagatavoja:
Daiga Janševska
Cēsu Kultūras un Tūrisma centra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 64127636;28342115
e- pasts: daiga.jansevska PIE cesis PUNKTS lv
www.cesis.lv