No slepenas telegrammas nolasīšanas par Latvijas valsts proklamēšanu līdz vērienīgām svinībām, jau 1938.gadā dekorācijās ieviešot izgaismotus objektus. Par to, kā valmierieši atzīmējuši Latvijas valsts gadadienu, varēs uzzināt Valmieras muzeja Izstāžu namā, no 10. līdz 30.novembra apskatot virtuālu izstādi. Savukārt zināšanas par Latviju būs iespējams pārbaudīt, izmēģinot Valmierā tapušu datorspēli, kas no 10.novembra pieejama gan Valmieras muzejā klātienē, gan arī mājaslapā www.muzejs.valmiera.lv.

Valmieras muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas sagatavotā informācija vēsta, kā gadu gaitā mainījusies 18.novembra atzīmēšana. 1920.gados valsts dibināšana svinēta salīdzinoši klusi, izņemot desmitgades svinības. Savukārt ar vērienu Latvijas dzimšanas dienu sāk atzīmēt pēc Kārļa Ulmaņa veiktā apvērsuma 1934.gadā, kulmināciju sasniedzot valsts divdesmitgades svinībās 1938.gadā. Valmierieši bija vieni no pirmajiem, kuri uzzināja, ka proklamēta Latvijas valsts, kā arī nevilcinājās drīz pēc dibināšanas kļūt par jaundibinātās valsts finansiālajiem atbalstītājiem.

“Valsti nedibināja “tukšā vietā”. Pirms nedēļas bija beidzies I Pasaules karš, Latvijā formāli vara bija Vācijas karaspēkam. Valsti pasludināja, bet brīvība vēl bija jāizcīna. Mums nebija ne savas teritorijas, ne armijas, ne naudas. Jau 1919.gadā sākās Brīvības cīņas,” stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.

Izstādē būs apskatāmas dažas 1918.gadā uzņemtas fotogrāfijas. Tās ir unikālas arī tāpēc, ka valsts dibināšanas gadā Valmiera fotouzņēmumos iemūžināta maz. “Valmierā bija vācu karaspēka divīzijas daļas un bija noteikta komandantstunda – fotografēt bija aizliegts. Tāpat arī nevarēja staigāt grupās vairāk par pieciem cilvēkiem – varēja paprasīt paskaidrojumu un dokumentus. Slīdrādē būs apskatāma fotogrāfija no tolaik augstākās celtnes Valmierā – Velēna nama, kas, visticamāk, tapusi pilnīgi slepeni. Interesanti, ka arī valsts proklamēšana Rīgā iemūžināta tikai vienā fotogrāfijā. Patiesībā bija sešas, no kurām tehniski bija izdevusies tikai viena,” norāda I.Zīriņa.

Tas, kas gaidāms Rīgā 1918.gada 18.novembrī, bija pilnīgi slepeni, bet Valmieras vadītājiem bija zināms. Jau 17.novembrī no Valmieras uz Rīgu ar 5000 rubļiem – ziedojumu jaunās valsts atbalstam – devās delegācija ar mediķi Albertu Ziediņu (pirmais Valmieras pašvaldības vadītājs) priekšgalā. I.Zīriņa atzīst: “Valmierieši bija vieni no pirmajiem, kuri uzzināja, ka dibināta Latvijas valsts. Dienu iepriekš tas bija zināms arī Valmieras reālskolā, par ko liecina ieraksts skolēna dienasgrāmatā 1918.gada 18.novembrī – “Latvijas valsts proklamēšanas dēļ trīs pēdējās stundas nenotiks”. Savukārt 18.novembrī Valmieras reālskolas audzēkņi pie skolas nofotografējušies ar sarkanbaltsarkanām lentītēm.”

Savukārt svinības Valmierā varēja notikt, izmantojot viltību. Valmieras sporta biedrības priekšsēdētājs Georgs Apinis, lai “aizmālētu vāciešiem acis”, paziņoja, ka 1918.gada 20.novembrī biedrības namā būs liels pasākums. Patiesībā G.Apinis nolasīja svinīgo telegrammu, sveicot valmieriešus ar jaunās Latvijas valsts dibināšanu.

Pirmās publiskās svinības notika pēc Brīvības cīņām 1920.gadā. Tad bija svinīgais pasākums, valmieriešiem pulcējoties pie vecās pilsētas valdes nama (tagad Valmieras Drāmas teātra ēka). A.Ziediņš uzstājās ar runu, bija militārpersonu neliela parāde no pilsētas centra līdz tagadējiem Centra kapiem, kā arī pirmo reizi apriņķa vadība nofotografējās ar Latvijas karogu.

Ar vērienu Latvijas dzimšanas diena Valmierā pirmo reizi atzīmēta 1928.gadā. “Rotājumi bija apriņķa kancelejai, ar karogiem tika dekorēta Valmieras stacija, pie ēkām bija svētku vītnes. Nākamreiz valsts dibināšana plaši atzīmēta 1938.gadā – atjaunoja gājiena tradīciju, bija svinīgais dievkalpojums, zvanu skaņas, pūtēju orķestris zvanu tornī, militārā parāde. Rīgas ielā (atkal ir tikai viena fotogrāfija) sarkanbaltsarkani karogi. Bija noteikts, ka līdz 18.novembra plkst.8.00 jābūt izrotātām veikalu vitrīnām. Parādās mode, ka karogi ir arī lielā izmērā, stiprināti vertikāli pie ēku sienām. Latviešu biedrībā notika patriotisks uzvedums “Tēvu zeme”. Mirdzēja izgaismoti vārdi “Dievs, svētī Latviju”. Tika izdots arī pašvaldības nolikums – pašvaldības un valsts iestādēm iluminēties. Piemēram, uz ūdenstorņa pat uzcēla speciālu paaugstinājumu, kas spīdēja pāri visai Valmierai. Uz vecās slimnīcas fasādes bija izgaismots skaitlis 20,” stāsta I.Zīriņa.

1941.gada 18.novembris bija vienīgais vācu okupācijas laikā, kad atļāva izkārt sarkanbaltsarkano karogu. Pēc tam Latvijas valsts dibināšanu atsāka svinēt tikai Atmodas laikā.

Jāpiemin, ka Valmieras muzejā tapusi arī ceļojošā izstāde “Kur karogs plīvo”, kas vēsta par Latvijas karoga vēsturi. Tā no 11.novembra būs skatāma Kocēnu pagasta 1.bibliotēkā, bet pēc tam arī izglītības iestādēs.

            Savukārt datorspēle “Pazīsti savu valsti!” ir aizraujošs veids, kā mācīties vēsturi un pārbaudīt savas zināšanas. “Spēlē aptverts laika posms no 1918.gada līdz mūsdienām. Interesenti varēs iziet četrus līmeņus – no iesācēja līdz patriotam, kā arī ar rezultātiem padalīties Facebook.com kontā,” stāsta jautājumu sagatavotājs, Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis. Jautājumus regulāri papildinās un mainīs, pielāgojot tos, piemēram, muzejpedagoģiskajām programmām un tematiskiem pasākumiem. Jau tagad ir ideja par spēles papildkārtām, no kurām viena noteikti būs “Valmierietis”, ar kuras palīdzību radīt jauniešos interesi par Valmieras vēsturi, notikumiem un personībām.

            Spēli uz skārienjūtīgā ekrāna no 10.novembra varēs izmēģināt klātienē Valmieras muzeja Rūdolfa Vītola zālē (“Vecā aptieka”), kā arī muzeja mājaslapā www.muzejs.valmiera.lv.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410