8.–9. jūlijā Bratislavā (Slovākijā) norisinājās Reģionu komitejas rīkotais septītais Eiropas Reģionu un pilsētu samits, kura apstiprinātajā Bratislavas deklarācijā aicināts veicināt investīcijas pilsētās un reģionos kohēzijas, ilgtspējīgas izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas veicināšanai. Samitā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

“Ja vēlamies atjaunot ticību Eiropas Savienībai, mums jāparāda, kā ar kopīgām aktivitātēm Eiropas Savienībā varam uzlabot iedzīvotāju ikdienu. Viņi pieprasa rezultātus, un tāpēc investīcijām – cilvēkos, vietās un idejās – jārodas vietējā līmenī. Aptuveni 60% publisko ieguldījumu Eiropas Savienībā veic vietējās un reģionālās pašvaldības. Politiķiem jāpieliek visas pūles, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus visos Eiropas reģionos. Taču nevaram runāt tikai par uzņēmumiem tradicionālajā nozīmē, mums jāveido pavisam jauna un inovatīva uzņēmējdarbības domāšana visā Eiropā,” uzsvēra Reģionu komitejas prezidents Marku Markula.

Bratislavas reģiona padomes priekšsēdētājs Pavols Frešo aicināja efektīvāk izmantot ES finansējumu, kas, piemēram, Slovākijā veido 80% publisko investīciju un tāpēc ir ļoti nozīmīgs.“Jo īpaši patlaban, pēc Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no ES, mums ar šo finansējumu jāpaveic vēl vairāk. ES finansējums tāpat jāvirza izglītības, sociālajā, veselības un transporta jomā, kas arī atspoguļots Bratislavas deklarācijā,” norādīja P. Frešo.

Arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka daudzveidīgajā Eiropas Savienībā kohēzijas politika jāizmanto kā iespēja samazināt atšķirības starp ES reģioniem, tā nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību. “Sākot domāt par nākamo plānošanas periodu, arvien vairāk izskan bažas par kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, ja sarežģītība nav samērīga ar plānošanas pievienoto vērtību. Plānojot kohēzijas politikas īstenošanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, primāri būtu jākoncentrējas uz reģiona izaugsmes veicināšanu, ņemot vērā konkrētā reģiona specifiku. Runājot par subsidiaritāti, aicinu izvērtēt iespēju, ka ne tikai lielajām pilsētām būtu pieejami noteikta apjoma kohēzijas politikas līdzekļi, bet tādi jāparedz katrai municipalitātei. Tikai tā var nodrošināt, ka līdzekļi tiks investēti visefektīvāk, ņemot vērā kohēzijas politikas ieguldījumu prioritātes,”secināja A. Jaunsleinis.

Septītajā Eiropas Reģionu un pilsētu samitā Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un VPR Attīstības padomes un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Informāciju sagatavoja:

Agita Kaupuža,

LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos, LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja