1. decembrī Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā notika Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde, kurā tika pievērsta uzmanība šīs izglītības iestādes nākotnei.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju pārstāvēja tās priekšsēdētājs Jānis Vucāns un deputāti Ivans Klementjevs, Arvīds Platpers un Valdis Skujiņš un konsultante Elza Baldiņa.  Sēdē piedalījās Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un viņa vietnieks Aivars Fomins, kā arī Alūksnes novada domes deputāti Elita Laiva, Jana Zilkalne un Jānis Sadovņikovs. Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldi sēdē pārstāvēja Silva Zariņa. Uz sēdi ieradies bija arī PIKC “Smiltenes tehnikums” direktors Andris Miezītis, projektu vadītājas Zigeta Vīķele un Rudīte Grabauska, bet Alsviķu skolu pārstāvēja bibliotekāre un metodiķe Astrīda Bētere, sociālā darbiniece un latviešu valodas skolotāja Dace Ķimele un Struktūrvienības vadītāja vietniece un skolotāja Inita Kokoreviča.

Sēdes sākumā klātesošos uzrunāja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs A. Dukulis, kurš uzsvēra Alsviķu skolas nozīmīgumu izglītības nozarē un sociālajā integrācijā. Viņš informēja komisijas locekļus par jautājumiem, uz kuriem labprāt vēlētos saņemt atbildi, piemēram, kāda būs Alsviķu skolas nākotne.

Komisijas priekšsēdētājs J. Vucāns atzina, ka pirmo reizi apmeklē Alūksnes novadu. Viņš uzvēra, ka problēmas, kas skar šo mācību iestādi, vajadzētu pārrunāt nevis kabinetos Rīgā, bet apmeklējot šo iestādi un iepazīstoties ar apstākļiem uz vietas. J. Vucāns informēja, ka komisijas interesēs ir padziļināti izprast šīs mācību iestādes problēmas, lai pēc tam, veidojot politiku, pieņemot lēmumus vai diskutējot ar Izglītības un zinātnes ministriju, būtu izpratne par šiem jautājumiem. Vucāns uzsvēra arī to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav tā, kas iedzīvina konkrētu izglītības politiku, jo tas ir ministrijas kompetencē, tomēr tā var aicināt uz diskusiju jautājumā iesaistītās puses, lai meklētu labākos risinājumus.  Par to, vai Alsviķu skola ir ilgtermiņa risinājums un, kā tas iekļaujas stratēģiskajos attīstības plānos, viņš aicināja izteikties PIKC “Smiltenes tehnikums” direktoru Andri Miezīti, kurš uzsvēra, ka, viņaprāt, šobrīd Alsviķu skola strādā praktiski tādā pašā režīmā kā līdz reformai, galvenās izmaiņas saistītas ar centralizēto grāmatvedību un iepirkumu veikšanas procedūru. Viņš atklāja, ka PIKC “Smiltenes tehnikums” savu atbalstu Alsviķu teritoriālajai struktūrvienībai varētu sniegt, galvenokārt, saimnieciskos jautājumos, protams,  būtu nepieciešams attīstīt vides pieejamību šajā skolā, bet ar pašreizējo finansējumu to nebūšot iespējams paveikt.

Alsviķu teritoriālās struktūrvienības pārstāves iepazīstināja klātesošos ar prezentāciju par Alsviķu skolu, īpašu uzmanību pievēršot aktuālākajām skolas vajadzībām un problēmām. Viena no tām saistīta ar ierēdņu kļūdainu uzskatu, ka Alsviķu skolā iegūst speciālo izglītību, lai gan skolā netiek izmantota neviena speciālās izglītības programma un tās audzēkņi iegūst arodizglītību. Skolā šobrīd trūkst arī speciālistu, piemēram, skolā strādā tikai viens surdotulks, kuram pēc paredzētajās 0,5 slodzēs jāstrādā ar četrām grupām, kā arī jāapmāca skolotājiem pamata zināšanas zīmju valodā. Skolai šobrīd nav arī psihologa, kurš būtu ļoti nepieciešams komunikācijai ar jauniešiem par personiskas dabas jautājumiem, tāpat skolā izteikti jūtams logopēda trūkums. Skolas administrācijas un vides pieejamības attīstībai skolai būtu nepieciešams arī savs projektu vadītājs, kā tas bija līdz pievienošanai PIKC “Smiltenes tehnikums”. Prezentācijas noslēgumā Alsviķu skolas pārstāves norādīja normatīvos aktus, kuros būtu nepieciešams veikt labojumus.

Pēc prezentācijas diskusijā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs PIKC “Smiltenes tehnikums” direktoram atgādināja, ka laikā, kad pašvaldības un skolas pārstāvjus iepazīstināja ar šo reformu programmu, viens no uzsvariem bija tas, ka, ja skola netiks pievienota šādam centram, tad tai nebūs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Domes priekšsēdētājs vēlējās dzirdēt  A. Miezīša  redzējumu, cik liela daļa no fondu finansējuma varētu tikt piesaistīta konkrēti Alsviķu teritoriālās struktūrvienības vajadzībām. A. Miezītis paskaidroja, ka, tā kā Alsviķu teritoriālā struktūrvienība tehnikumam pievienota ar 2015. gada 1. septembri, bet Smiltenes tehnikuma attīstības stratēģijas pirmie varianti tika izstrādāti 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, tad Alsviķu skola nav iekļauta prioritātēs.

Diskusiju turpinot, Jānis Vucāns informēja, ka pirms skolas pievienošanas PIKC “Smiltenes tehnikums” Izglītības un zinātnes ministrijā vairākkārt izskanējusi informācija par vispārēju Alsviķu skolas likvidāciju un šī apvienošana bijusi kā vienīgā iespēja skolu saglabāt, viņš arī atklāja, ka skola šobrīd ir divkārša cietēja, jo nepamatoti izslēgta no iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas perioda un nav iekļauta arī nākamajā periodā.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, savukārt, diskusijā iezīmēja vēl vienu problēmu, kura skārusi Alsviķu skolu, respektīvi, tā tikusi pielīdzināta arodskolai tradicionālā izpratnē, nepievēršot uzmanību tās specifikai, kā arī to, ka ar šo skolu saistītie jautājumi būtu jārisina Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar Labklājības ministriju. Arī Zigeta Vīķele minēja, ka darbs Alsviķu skolā  prasa daudz vairāk gan no skolotāja, gan no vides pieejamības viedokļa.

Astrīda Bētere  atgādināja, ka skolas, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, audzēkņus uzņem, vadoties no speciālu testu rezultātiem, bet Alsviķu skola ir vienīgā valstī, kas uzņem ikvienu, kurš vēlas mācīties un iegūt arodu, neraugoties uz noteikto diagnozi. Viņa uzsvēra, ka skolā nodrošinātā sociālā vide ļauj izglītojamajam veidot izpratni par tā saucamo pieaugušo dzīvi, jo bērns, kuram nav vecāku vai ir no nelabvēlīgas ģimenes, kurš, sasniedzot pilngadību, iegūst vienreizējo finansiālo pabalstu un dzīvokli, nezina, ko ar šīm lietām iesākt, un visbiežāk kļūst par krāpnieku upuri.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Arvīds Platpers diskusijā piebilda, ka tāda tipa skolas kā Alsviķos, būtu jāsaglabā kā patstāvīgas mācību iestādes ar savu infrastruktūru un finansējumu. Viņš norādīja, ka ir svarīgi saprast šādu skolu specifiku, nevis apvienot iestādes tikai tāpēc,  lai kaut ko optimizētu. Viņš informēja klātesošos, ka ir apmeklējis šāda tipa skolu Vācijā, kur nevienam pat prātā neienāk doma šādai skolai atņemt patstāvību. Platpers izteicās, ka līdz ar šo apvienošanu Alsviķu skola nostādīta ļoti nepateicīgā situācijā, jo PIKC “Smiltenes tehnikums” vadībai ir neliela interese par to, kas notiek Alsviķos.

PIKC “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālo struktūrvienību (pirms tam Alsviķu arodskola) Ministru kabinets dibinājis 1991. gadā un līdz 2005. gadam tā bijusi Labklājības ministrijas pārziņā, kopš 2005. gada Izglītības ministrijas pārziņā. Tajā mācās darbspējīgas personas ar invaliditāti no visiem Latvijas novadiem. Kopš 2015. gada 1. septembra skola pievienota PIKC “Smiltenes tehnikums”.

Informāciju sagatavoja:

Druvis Mucenieks,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi: 64381503; 26456644

druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv 

www.aluksne.lv