.oktobrī Valmieras Drāmas teātra telpās norisinājās gadskārtējā konference “Dzimtsarakstu loma tieslietu sistēmā”.

Pirmā šāda veida konference notika 2014.gadā Rīgā, akcentējot partnerattiecības un dzimtsarakstu nodaļu pieredzi laulības un ģimenes institūta stiprināšanā.

Šogad konferenci Valmierā atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Tāpat klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas (LR) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Savukārt LR Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina informēja klausītājus par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm. 

Konferencē uzstājās dažādu jomu speciālisti, kuru mērķis bija pievērst uzmanību aktuāliem jautājumiem dzimtsarakstu un ar tiem saistītām jomām. Tika runāts par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm, tiesiskā statusa noteikšanu, reģistrējot bērna dzimšanu, tāpat tika runāts par personvārdu atveidi un pareizrakstību, kā arī par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļu sadarbību.

Noslēdzošajā daļā diskusijas par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbību vadīja Valmieras bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes loceklis Andris Alpeus. Viņa prezentācijas laikā izkristalizējās populārākie bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības veidi – lēmumu pieņemšana par bērna vārda, uzvārda vai tautības ierakstu, kā arī lēmumu pieņemšana par nepilngadīgajiem, kuriem nepieciešams dot atļauju stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savas uzstāšanās laikā A.Alpeus analizēja  arī esošo bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības procesu, kopīgās sadarbības sfēras, vienlaikus arī rosināja diskusijas par alternatīva sadarbības modeļa ieviešanu.

Būtiski, ka konferences laikā kopīgi ar dzimtsarakstu nodaļu pārstāvjiem tika rastas atbildes problēmjautājumiem, lai uzlabotu turpmāko darbu.

Vēsture:

Latvijā līdz 1921.gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus uzturēja baznīca, savukārt dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921.gadā izsludināja likumu "Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”. Pieejama informācija, ka 1921.gadā Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas "Vakareiropā" darbojās jau sen. Pirmo dzimtsarakstu nodaļu - Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kas atradās Šķūņu ielā 11, atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļa dibināta nedaudz vēlāk - 1921.gada 1.jūlijā. Pirmā vieta, kur šī institūcija atradās, bija Rāte (šobrīd Valmieras Drāmas teātra administratīvā ēka). Kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederējusi tieslietu ministram.

Termins "Dzimtsarakstu nodaļa" ir cēlies no termina "Dzimtu saraksti". Šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kurās ierakstīja visu dzimtu.

Informāciju sagatavoja:

Liene Zālīte
Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tālr.: 22464113