Lai kopīgiem spēkiem veicinātu Gaujas baseina apsaimniekošanu, šī gada martā Cēsu, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Krimuldas un Sējas pašvaldību pārstāvji dibināja Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību. Tuvākajā laikā biedrībai pievienosies arī Ādažu un Gulbenes novada pašvaldības. Tāpat varētu pievienoties arī citas pašvaldības, kuru pieguļošās teritorijas ir no Gaujas iztekas līdz pat grīvai.

Nozīmīgākie ieceres iniciatori un atbalstītāji ir Uldis Lencbergs (LZP), Ainārs Šteins, Jānis Balodis, Māris Bērziņš, Reinis Rutkis.

Projektā iesaistījies arī Saeimas deputāts Artis Rasmanis (LZP), jo uzskata, ka „šis projekts, kas ietver kompleksu Gaujas baseinam pieguļošo teritoriju attīstības scenāriju, sabalansējot vides aizsardzības, zivju resursu pavairošanas, kā arī reģiona attīstības komponentes, veicinot tūrisma attīstību reģionā, vides sakārtošanu, sniegs jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem un papildus līdzekļus pašvaldību budžetam”.

Cēsu novada domes deputāts Uldis Lencbergs (LZP) informē, ka ir izstrādāts "Lašveidīgo zivju, zušu un nēģu rīcības plāns Gaujas baseina upēm”. Plāna ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt stabilas, ģenētiski daudzveidīgas un komerciāli izmantojamas laša, taimiņa, alatas, foreles, zuša un upes nēģa populācijas un to krājumus, kā arī paredzēt pasākumus citu zivju sugu populācijas stāvokļa uzlabošanai Gaujas upes baseinā.

„Lai projekts izdotos, nepieciešama cieša pašvaldību, ministriju, uzņēmēju un sabiedrības sadarbība, uzņemoties un godprātīgi pildot katrai mērķgrupai deleģētos pienākumus”, uzsver U.Lencbergs.

 „Izsīkstošajai zivju populācijai lielu ļaunumu nodara malu makšķernieki. Uzraugošo inspektori nespēj izsekot negodprātīgos darboņus. Ja zivju pavairošanu un licencēto makšķerēšanu kontrolētu, tad makšķernieki savus kolēģus „pieskatītu” zivju nārsta laikā, lai tās varētu ķert atļautajā periodā. Tā būtu tāda pašregulēšanās sistēma”, uz potenciāliem ieguvumiem norāda A.Rasmanis.

Projekta desmitgades mērķis ir sasniegt vismaz 75% lašu potenciāla atjaunošanu Gaujas posmos, kas noteikti kā labvēlīgi lašveidīgajiem. Ja izdosies kā plānots, tad licencēto lašveidīgo zivju makšķerēšanu varētu uzsākt 2017.gadā.

„Šobrīd aktīvi komunicējam ar VARAM un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, lai rastu atbalstu mūsu izvirzīto Gaujas baseina attīstības mērķu sasniegšanai”, informē Saeimas deputāts Rasmanis.

"Ideja, kas tiek piedāvāta, ir izsvērta un atbalstāma. Sadarbībā ar Arti Rasmani un kolēģiem no VARAM būs jāmeklē risinājumi, lai projektu realizētu. Rezultāts būs nozīmīgs ne tikai lielai Vidzemes daļai, bet Latvijai kopumā", ieceri atbalstošs arī VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (LZP).

Informāciju sagatavoja:

Līga Bulmeistere
LZP biroja vadītāja
T. 67614272
E-pasts: birojs PIE zp PUNKTS lv