Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā projekta ietvaros tiks uzlabota 4 peldvietu infrastruktūra,  papildināts ūdenstūrisma maršrutu piedāvājums un apmācīti vietējie ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēji. Tāpat paredzēts iedzīvotājiem piedāvāt iespēju piedalīties vairākos sporta un atpūtas pasākumos, kas tiks organizēti projekta ietvaros, lai mudinātu cilvēkus izvēlēties ūdenstūrismu kā vienu no aktīvās atpūtas iespējām un praktiski parādītu, ka šis atpūtas veids ir pieejams teju visiem. 

Projekta ietvaros paredzēta vēl virkne citu tūrisma attīstībai būtisku aktivitāšu: apsekot ūdenstūrisma vietas un apzināt ūdestūrisma produktus, izstrādāt maršrutus, sagatavot ceļvedi un papildināt interneta vietnes upesoga.lv un mapeirons.lv. 

Plānotas investīcijas arī infrastruktūras attīstībā, uzlabojot un labiekārtojot peldvietas un piestātnes un nodrošinot tām ērtu un netraucētu piekļuvi, kas ir piemērota arī senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ģimenēm ar maziem bērniem. Aktivitātes tiks īstenotas ar mērķi meklēt un piemērot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, lai padarītu ūdenstūrismu pieejamāku ikvienam, vienlaikus ierobežojot un mazinot cilvēku ietekmi uz apkārtējo vidi.  

Projektā Riverways II iesaistījies 21 partneris no Latvijas un Igaunijas – projekta ietvaros sadarbosies reģionālie partneri (Kurzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Tartu Universitātes Pērnavas koledža un Dienvidigaunijas Tūrisma klāsteris) un 16 pašvaldības (11 Latvijas, 5 Igaunijas). Projekta vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions.  

 "Riverways II" ir secīgs turpinājums projektam, kas tika ieviests 2013. - 2015. gadā, un kura īstenošanā bija iesaistījies arī Vidzemes plānošanas reģions. 

23. - 24. septembrī Kuldīgā notika pirmā partneru sanāksme, kuras dalībnieki bija vienisprātis, ka ir nepieciešams uz vides labiekārtošanas darbiem skatīties kompleksi, uzlabojot un padarot visiem pieejamu ne tikai pašu piestātni vai peldvietu, bet arī ceļu vai taku līdz tai. Tāpat partneri dalījās ar idejām, kā ar dažādiem risinājumiem šos atpūtas objektus pie ūdeņiem padarīt pieejamus un ērti lietojamus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tika secināts, ka ne vienmēr nepieciešamas lielas investīcijas – bieži vajadzīgais efekts ir panākams ar salīdzinoši vienkāršām un nelielām izmaiņām. 

Tikšanās laikā partneri arī iezīmēja tuvāko mēnešu darba plānu. Viens no paveicamajiem darbiem ir ūdenstūrisma vietu un pakalpojumu vides pieejamības apsekojumi, kas tiks veikti sadarbībā ar vides pieejamības ekspertiem. 

Zelma Mičule, projekta Riverways II vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, uzsver šīs aktivitātes sniegtās iespējas apzināt un izcelt Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā esošo ūdenstilpju un ūdensceļu bagātību. Z. Mičule stāsta: “Vidzemes plānošanas reģiona novadi ir patiešām bagāti ar ūdeņiem – mums ir ne vien Latvijas garākā upe Gauja un citas labi zināmas laivojamās upes, piemēram, Brasla, Salaca, Aiviekste un Amata, bet arī krāšņi ezeri: lielākais ezers Latvijā Lubāns, Burtnieks, Alauksts, Inesis, Ungurs un Alūksnes ezers. Taču mums ir arī ļoti daudz mazāku upju un ezeru, kurus noteikti gribam ienest ūdenstūrisma maršrutu kartē, piedāvājot jaunus tūrisma galamērķus un bagātinot ceļotāju pieredzi. Ļoti ceram, ka šī apsekošana ļaus mums identificēt jaunas, plašāk nezināmas, skaistas un plašākai sabiedrībai pieejamas atpūtas vietas pie ūdeņiem.” 

Tāpat tuvāko mēnešu laikā Vidzemes plānošanas reģions organizēs vienu no projekta nozīmīgākajiem pasākumiem – pārrobežu hakatonu, kura fokusā būs  inovatīvi risinājumi aktīvā ūdenstūrisma produktiem un pakalpojumiem. Hakatons notiks 2025. gada sākumā, un tajā būs aicināti piedalīties tūrisma pakalpojumu sniedzēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, dabas aizsardzības institūciju pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, tūrisma operatori u. c. interesenti.