Piektdien, 14. jūlijā Cēsīs tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, lai uzklausītu Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju un plānotās aktivitātes skolu tīklu sakārtošanā Latvijā, tostarp Vidzemē.

Pašvaldību pārstāvji aktualizēja virkni jautājumu, kas varētu būtiski ietekmēt plānoto skolu tīklu sakārtošanas gaitu. Sēdē piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas veikuši padziļinātu situācijas analīzi un sniedza savu vērtējumu par plānotās reformas ietekmi uz pašvaldību darbību un izglītības pieejamību lauku teritorijās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa klātesošos informēja, ka skolas tīkla efektivitātes izvērtēšanas pamatā ir trīs galvenie kritēriji – sasniedzamība, skolēnu skaits klašu grupās un pedagoģiskā personāla kapacitāte. Plānots lielu uzmanību pievērst tām izglītības iestādēm, kuru uzturēšanas izmaksas ir augstas un kuru tuvumā atrodas vēl kāda izglītības iestāde, iespējams – blakus novadā. Klātesošie tika informēti par iespējamu izglītības iestāžu klasteru izveidi, kas paredzētu dalīt pedagoģisko personālu uz vairākām skolām, taču aktualizētu pedagogu mobilitātes jautājumu īpaši vietās, kur ir lieli attālumi un slikta ceļu infrastruktūra. Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, pagaidām ir noteikti 20 izņēmumi pašvaldībās, kuru teritorijās ir tikai viena vidusskola, tāpēc izglītības iestāde ir obligāti saglabājama; no tām Vidzemē sešas – E.G. Alūksnes Valsts ģimnāzija, Saulkrastu novada vidusskola, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, Varakļānu vidusskola, Salacgrīvas vidusskola un Rūjienas vidusskola.

Vairāki Vidzemes pašvaldību vadītāji uzskata, ka pamatskolās 90 izglītojamie ir optimāls skaits, lai izglītības iestāde varētu tikt uzskatīta par funkcionēt spējīgu, tomēr Madonas novada pašvaldība lūdza iespēju mainīt kritēriju, samazinot minimālo skolēnu skaitu klasē no 10 uz 8 bērniem. Vienlaikus pašvaldības atzīst, ka kvalitatīvai izglītības iestādes darbības nodrošināšanai ar valsts mērķdotāciju nebūs pietiekoši un pašvaldībām jāparedz līdzfinansējums.

Tāpat Vidzemes novada pašvaldību pārstāvji norādīja, ka reformas rezultātā, slēdzot mazākās skolas, tas radītu jaunu izglītojamo pieplūdumu pilsētās, kurās jau šobrīd ir pārpildītas klases. Papildus tas radītu arī ar mobilitāti saistītus izaicinājumus skolēnu nokļūšanai izglītības iestādēs, kā arī aktuāls ir jautājums par dzīvojamo fondu mācību gada ietvaros, jo arī kopmītnēs brīvu vietu šobrīd nav.  Jau šobrīd administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldības atvēl ievērojamus finanšu līdzekļus, lai organizētu skolēnu autobusus izglītojamo aizgādāšanai uz izglītības iestādēm, kā arī kompensē biļetes tiem, kas uz skolu nokļūst ar sabiedrisko transportu.

Pašvaldības uzskata, ka lauku vidē izglītības iestāžu saglabāšana ir būtiska arī vietas sociālekonomiskās attīstības saglabāšanai. Vienlaikus ministrija tika aicināta, īstenojot reformu, rēķināties ar pašvaldību plāniem, kā arī līdzšinējām investīcijām, kas ieguldītas infrastruktūras attīstībā.

Pašvaldības izteica kritiku par līdzšinēju skolu akreditācijas procesu, jo vairākkārtēji pieredzēts, ka sniegtie atzinumi neatbilst realitātei un nav objektīvi – identificētās problēmas tajos netiek atspoguļotas.

Papildus skolu tīkla optimizēšanas jautājumam, Alūksnes novada pašvaldība aicināja Izglītības un zinātnes ministriju, plānojot skolēnu ēdināšanas sistēmu, to veidot iespējami vienkāršu, lieki nenoslogojot ar birokrātiskām procedūrām, ar kurām vēlāk jātiek galā pašvaldībām. Savukārt Smiltenes novada pašvaldība norādīja uz negatīvo līdzšinējo pieredzi, kad piešķirtie finanšu līdzekļi infrastruktūras attīstībai tiek piešķirti mazākā apmērā nekā sākotnēji plānots, kā arī apgrūtinājums ir nosacījums piešķirtā finansējuma ietvaros realizēt projektu vienā adresē, kas liek piespiedu kārtā saplānot papildus aktivitātes vienam objektam tā vietā, lai veiktu vienlaicīgi uzlabojumus vairākās izglītības iestādēs pašvaldībā.

Plānots, ka drīzumā informatīvā ziņojuma projekts par skolu tīkla sakārtošanu tiks publicēts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā un tiks turpinātas sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla optimizēšanu, saglabājot bērncentrētu pieeju.

Nākamā VPR Attīstības padomes sēde plānota š.g. 25. augustā Valkas novadā.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv