Arhīva kalendārs

Vēl vienā veiksmīgā darījumā 2022. gada pirmajā obligāciju sindicēšanā Eiropas Komisija šodien ES vārdā piesaistīja papildu 5 miljardus eiro NextGenerationEU līdzekļos. Ar termiņu 2051. gada 6. jūlijā 30 gadu obligācija kā esošās ES obligācijas palielinājums programmas ietvaros piesaistīto finansējumu palielina līdz 78,5 miljardiem eiro. Komisijas īstenotā veiksmīgā izvietošana palīdzēs saglabāt Eiropas atveseļošanas dinamiku pēc Covid-19 pandēmijas.

Obligācijai bija gandrīz 13 reizes pārsniegts parakstīšanās limits, kopējam rīkojumu reģistram sasniedzot 64,1 miljardu eiro. Šis lielais pieprasījums ļāva Komisijai izvietot obligāciju ar ļoti labiem cenas nosacījumiem, kas liecina par ieguldītāju augsto uzticēšanās līmeni programmai NextGenerationEU.

Komisija šo emisiju papildināja vēl ar 2,2 miljardiem eiro, 5 gadu obligāciju, lai finansētu kompensējošus aizdevumus Portugālei Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) ietvaros.

Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns teica: 

Šodienas darījums atspoguļo ES kā emitenta spēku. Mēs veicām etalona darījumu ar izdevīgiem noteikumiem, kas ir izcils rezultāts. Pamatojoties uz to, Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstu centienus mazināt pandēmijas ietekmi un atjaunot ekonomiku uz digitālāka un ilgtspējīgāka pamata.

Izmantojot NextGenerationEU ietvaros jau piesaistītos līdzekļus, Komisija ir finansējusi aptuveni 67 miljardus eiro Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumos vairākām dalībvalstīm. 2021. gada decembra beigās vairāk nekā 7 miljardi eiro tika papildus piešķirti citu ES programmu atbalstam, kuras ir svarīgas Eiropas virzībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos.

Šodienas darījums ir sestais sindicētais darījums, ko Komisija ir veikusi NextGenerationEU ietvaros. Papildus 2,5 miljardiem eiro, kas programmai piesaistīti ar obligāciju izsoli janvārī, darījuma rezultātā Komisija sasniedz 7,5 miljardus eiro no 50 miljardu eiro finansējuma mērķa 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Kā noteikts emisiju kalendārā gada pirmajai pusei, Komisija plāno veikt vēl četrus sindicētus darījumus laikposmā no 2022. gada marta līdz jūnijam. Sindicētie darījumi tiks papildināti ar turpmākām ikmēneša ES obligāciju izsolēm. Īstermiņa finansējumu turpinās piesaistīt divās ES parādzīmju izsolēs mēnesī, kuras Komisijai dos papildu elastīgumu, lai nodrošinātu maksājumu vajadzības.

Konteksts

NextGenerationEU ir pagaidu instruments, kas nodrošina vairāk nekā 800 miljardu eiro lielu atbalstu Eiropas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas un zaļākas, digitālākas un noturīgākas Eiropas veidošanai.

Lai finansētu NextGenerationEU, Komisija līdz 2026. gada beigām kapitāla tirgos aizņemsies aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās. No šīs kopsummas 723,8 miljardi eiro tiks darīti pieejami Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros. Papildu 83,1 miljards eiro atbalstīs ES galvenās programmas.

Lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu ar iespējami labākajiem tirgus nosacījumiem, Komisija īsteno diversificētu finansēšanas stratēģiju. Šī stratēģija dažādu finansēšanas metožu izmantošanu apvieno ar atklātu un pārredzamu saziņu ar tirgus dalībniekiem. Tas veicina finansējuma programmas apguvi tirgū, tajā pašā laikā dodot Komisijai iespēju ātri reaģēt uz tirgus satricinājumiem.

Vebinārs sastāvēs no 2 nodarbībām, kurās varēs iegūt vērtīgas zināšanas par ES fondu projektu administratīvajiem, saturiskajiem un finanšu jautājumiem, kā arī dos ieskatu aktuālajos projektu konkursos. Pirmais nodarbību cikls notiks šā gada 22. februārī un 1. martā 16.00 – 18.00. Vēršam uzmanību, ka dalībnieku skaits vebināros ir ierobežots, tādēļ aicinām pieteikties savlaicīgi, izmantojot pieteikšanās saiti: https://ej.uz/projektuvebinars  

Vebināra saturu veido šādi tematiskie loki:
1) projekta pieteikuma saturiskā izstrāde (īpaši izceļot lielākos izaicinājumus - pieteikuma pamata struktūra, sagatavošanas nosacījumi, aizpildīšana u.c.);
2) budžeta izstrādes principi, lietvedība un dokumentu izstrāde projektos, personālvadība, riski, un dažāda veida līgumi.
Vebinārus vadīs pieredzējusī projektu vadītāja, biedrības “Sadarbības platforma” valdes priekšsēdētāja Lauma Celma.

Vebinārus organizē Eiropas Savienības māja - vieta, kur satikties un veidot Eiropu. ES māja ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības projekts ar mērķi padziļināti informēt un nodrošināt jaunu zināšanu apguvi par Eiropas Savienības prioritātēm, organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus,  un veicināt diskusijas par Eiropas Savienības nākotni. 

Reģionālajā dzimumu līdztiesības uzraudzībā ir divi rādītāji, kas atklāj tos ES reģionus, kuros sievietes sasniedz visvairāk un kur nevienlīdzība viņas kavē. Interaktīvās diagrammas ļauj viegli izpētīt informāciju.

Sieviešu sasniegumu indekss (FemAI) parāda, cik labi sievietes plaukst salīdzinājumā ar labāko reģionālo sniegumu, savukārt sieviešu trūkumu indekss (FemDI) parāda, cik nelabvēlīgā situācijā sievietes atrodas salīdzinājumā ar vīriešiem katrā no 235 NUTS-2 reģioniem. Šie ir pirmie divi indeksi, ko izstrādājusi Eiropas Komisija, un tie atspoguļo dzimumu līdztiesības stāvokli gandrīz visos ES reģionos.

Šie papildinošie indeksi tika publiskoti 2021. gada oktobrī, un tie atklāj intriģējošas tendences. Kopumā sievietes sasniedz vairāk un saskaras ar mazāku dzimumu nelabvēlīgu situāciju attīstītākajos reģionos, bet mazāk attīstītajos reģionos viņām ir ierobežotākas izredzes. Vislabākie rezultāti ir reģionos ap galvaspilsētām un reģionos ar spēcīgiem ekonomiskajiem rādītājiem, tautas attīstību un kvalitatīvu pārvaldi.

Konkrēti, sievietēm Ziemeļvalstu reģionos un lielākajā daļā Austrijas reģionu ir visaugstākais sasniegumu līmenis, savukārt zemākie rādītāji ir dienvidaustrumu dalībvalstīs. Sievietes Ziemeļvalstu reģionos tāpat kā sievietes Francijā un Spānijā saskaras ar vismazāk nelabvēlīgiem apstākļiem. Tikmēr sievietes Grieķijā un Rumānijā saskaras ar visvairāk nelabvēlīgiem apstākļiem salīdzinājumā ar vīriešiem.

Ietekmes mērīšana

FemAI un FemDI katrs novērtē sasniegumus un trūkumus skalā 0–100 septiņās jomās: “Darbs un nauda”, “Zināšanas”, “Laiks”, “Jauda”, “Veselība”, “Drošība, drošība un uzticamība” un “Dzīves kvalitāte”.

Rezultāti ir balstīti uz 33 rādītājiem, kas sadalīti pa domēniem. Piemēram, “Laiks” izmanto četrus rādītājus, lai noteiktu, cik lielā mērā sievietes ir iesaistītas sportā, kultūrā vai brīvajā laikā ārpus mājas, salīdzinot ar vīriešiem. Šie rādītāji mēra dalību brīvā laika aktivitātēs, naudas piešķiršanu labdarībai, palīdzību svešiniekam un brīvprātīgo darbu kādā organizācijā.

Iedzīvotāji var redzēt, cik labi klājas atsevišķām valstīm, filtrējot rezultātus valstu salīdzināšanas diagrammās, un pēc tam detalizēti izpētīt vietējo veiktspēju reģionu diagrammās. Visās diagrammās ir iespēja ienirt avota datos, lai veiktu mērķtiecīgāku analīzi.

ES momentuzņēmums

Monitora interaktīvā karte sniedz pārskatu par sieviešu sasniegumiem un trūkumiem visā ES. Abu indeksu rezultāti atklāj četras ES reģionu grupas.

Gandrīz puse ES iedzīvotāju dzīvo reģionos ar labākajiem rādītājiem, kur sieviešu sasniegumi ir virs vidējā un zemāki par vidējo. Šie reģioni galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļrietumos un Spānijā.

Vēl 11% ES iedzīvotāju dzīvo reģionos, kur sievietes sasniedz daudz, bet ir ļoti nelabvēlīgi, tāpēc vīrieši sasniedz vairāk. Tie ir Čehijā, Slovēnijā un Eiropas ziemeļrietumos.

Visbeidzot, vismazāk pozitīvā kombinācija, zemi sasniegumi un trūcība, galvenokārt ir sastopama ES austrumu un dienvidu valstīs un aptver vairāk nekā trešdaļu ES iedzīvotāju.

Komisijas darba dokuments, kas ir pieejams tiešsaistē, sniedz plašāku informāciju par rezultātiem un to, kā tie tika mērīti. Tīmekļa vietnei visu rezultātu un diagrammu izpētei var piekļūt ES pilsētu datu platformā.

Uzzini vairāk:

Stikla griestu kartēšana: ES reģioni, kuros sievietes plaukst un kur tas kavējas

Pilsētu datu platforma Plus: FemAI un FemDI