|
Arhīva kalendārs
Ar semināru Rīgā trešdien, 3. oktobrī, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk semināru ciklu par labo praksi Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta izmantošanā. Semināru cikls turpināsies visu oktobri, un tā ietvaros notiks semināri Latvijas reģionos. Semināru būs iespējams vērot tiešsaistē CFLA mājaslapā www.cfla.gov.lv un sociālā tīkla Facebook.com CFLA kontā (@CFLA.gov.lv). Labās prakses semināri turpināsies reģionos – tie notiks ik trešdienu, un pašreiz aktīvi norit pieteikšanās semināra klātienes apmeklējumam Rēzeknē, Kuldīgā, Cēsīs un Jelgavā. Semināros tiks sniegta informācija par aktualitātēm ES fondu ieviešanā, kā arī ES fondu atbalstu Latvijai pēc 2020. gada. Šīgada “lielais jautājums” – datu aizsardzība – tiks vērtēta ES fondu projektu ieviešanas kontekstā, tāpat skaidrosim sankciju piemērošanu publiskajos iepirkumos. Ar pieredzi projektu īstenošanā dalīsies ES fondu finansējuma saņēmēji. Semināri notiks:
Darba kārtība - CFLA mājaslapā. Semināri ir bezmaksas.
Informāciju sagatavoja:
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros. Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro. No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu. Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts). Savukārt otrajā atlases kārtā uz ERAF atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā pretendēja 51 projekts, paredzot gandrīz divas reizes lielāku ERAF atbalstu nekā pieejams, proti, pieprasītais ERAF atbalsts 51 projektu iesniegumā bija 63 miljoni eiro, savukārt šajā kārtā pieejamais ERAF atbalsts – 34 miljoni eiro. Lielākais apstiprināto projektu iesniegumu skaits ir Rīgā un tās reģionā (apstiprināti 12 projektu iesniegumi par kopējo ERAF summu 12 miljonu apmērā), otrais produktīvākais šoreiz ir Zemgales reģions (apstiprināti 8 projektu iesniegumi ar kopējo ERAF finansējumu 10 miljonu eiro apmērā), savukārt mazāk ERAF atbalstu plāno Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionā (Kurzemē – 4 projektu iesniegumi par kopējo ERAF finansējumu 3 miljoni eiro, Latgalē 4 projektu iesniegumi par kopējo ERAF summu 6 miljoni eiro un Vidzemes reģionā – 3 projektu iesniegumi par kopējo ERAF summu 8 miljoni eiro). Sadalījumā pa nozarēm vislielāko ERAF investīciju apjomu plānots ieguldīt kokapstrādes nozarē – 43.80% no programmā pieejamā ERAF finansējuma, kur, īstenojot tikai 7 projektus, nozarē tiks ieguldītas ERAF investīcijas 17 miljonu eiro apmērā. Savukārt metālapstrādes un mašīnbūves nozarē ir lielākais apstiprināto projektu skaits – kopumā 12 iesniegumi ar kopējo ERAF finansējumu 11 miljoni eiro, jeb 27.55% no pieejamā atbalsta. Mazāk gan projektu skaita, gan investīciju apmērā tiks ieguldīts elektronikas, IT (4 projektu iesniegumi, ERAF – 3 miljoni eiro), ķīmijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (5 projektu iesniegumi, ERAF – 3 miljoni eiro). Atsevišķi projektu iesniegumi tika apstiprināti pārtikas rūpniecības (2 projektu iesniegumi, ERAF – 4 miljoni eiro) un stikla rūpniecības nozarē (1 projekta iesniegums, ERAF – vairāk kā 0.5 miljons eiro). Šajā programmas kārtā vidējais vienā projekta iesniegumā plānotais ERAF investīciju apmērs ir 1 255 415,19 eiro, mazākais pieprasītais ERAF investīciju apmērs - 335 077,65 eiro, lielākais – 4 000 000, kas ir arī maksimālais iespējamais atbalsts. Informācija par atlases rezultātiem – visiem projektiem, kuru īstenošanai tiks piešķirts finansējums (pēc to apstiprināšanas) – būs pieejama CFLA mājas lapā, izsludinātās atlases sadaļā. Projektos tiek atbalstīta eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošana vai iegāde, kā arī uzstādīšana un testēšana reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību, līdz tehnoloģiju gatavības līmenim Nr.8 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013) ieskaitot, bet nepārsniedzot šo līmeni. Investīcijām ir jābūt pamatotām ar iepriekš veiktiem pētniecības un attīstības darbiem, turklāt specifiski vismaz 20 % apmērā no kopējām investīciju izmaksām ir jābūt eksperimentālās tehnoloģijas komponentēm vai iekārtām. Projektu iesniegumu pieņemšanu šīs ES fondu programmas otrās atlases kārtas ietvaros CFLA uzsāka 2017.gada 21.novembrī, noslēdzot pieteikšanos 2018.gada 12.aprīlī. Projektus varēja iesniegt Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants vai atbilstīga lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvā sabiedrība, kura ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Iesniegto projektu vērtēšanas procesā tika piesaistīti Eiropas Komisijas eksperti, lai novērtētu projektu iesniegumos norādīto tehnoloģiju gatavības līmeņa un eksperimentālās tehnoloģijas pamatojošos pētniecības un attīstības darbus. Šajā programmā ES fondu atbalstu var saņemt projekti, kuros plānotas investīcijas komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. Viena projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 500 000 eiro, bet maksimālais - 16 000 000 eiro. ERAF likme jeb ES fondu atbalsta īpatsvars projekta iesniegumā norādītajās kopējās attiecināmajās izmaksās ir atkarīgs no komersanta statusa: sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem – 55 %, vidējiem komersantiem – 45 %, savukārt lielajiem komersantiem – 35 %. ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" ietvaros.
Informāciju sagatavoja: 2018. gada 2. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Eiropas Savienības fondu programmā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros, lai varētu uzsākt ceturtās kārtas projektu pieteikšanas un īstenošanas procesu. Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību. Atbalstu kompetences centros var saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas. Eiropas Komisija 2018. gada sākumā pētījumā par Latvijas pētniecības finansēšanas sistēmu (“Latvian Research Funding System. Final Report”) atzinīgi novērtēja ES fondu programmu un līdz ar to ieguldītā ES finansējuma nozīmi inovācijas attīstībā Latvijā. Pētījumā minēts, ka starp ES finansētajām programmām, kompetences centri šķiet visveiksmīgākais inovāciju veicinošais instruments Latvijā, lai izveidotu tiltus starp pētniecības centriem un rūpniecību. Apstiprinātajos noteikumos ir pilnveidoti programmas ieviešanas nosacījumi, kas veicinās jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanas procesā katrā no astoņām Viedās specializācijas jomām:
Pašlaik turpinās darbs pie atbalsta programmas ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas atlases nolikuma izstrādāšanas. Programmas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 80 143 615 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 64 314 892 eiro un privātais līdzfinansējums – 15 828 723 eiro. Eiropas Reģionālā attīstība fonda pieejams finansējums ceturtās kārtas ietvaros ir 37 664 892 eiro apmērā. Otrās kārtas ietvaros apstiprinātie astoņi kompetences centri uz 2018. gada septembri uzsāka 186 projektu īstenošanu, sniedzot atbalstu 138 uzņēmumiem. Līdz 2018. gada 1. jūnijam radītas 291 jaunas darba vietas, pētniecības un inovāciju projektu īstenošanā iesaistīts 291 maģistrants un doktorants. Publicēti vairāk kā 108 zinātniskie raksti starptautiskās datu bāzēs indeksētajos žurnālos (Scopus, Web of Science). Līdz 2018. gada septembrim gala rezultāti apstiprināti 57 pētījumiem. Plašāka informācija par ERAF atbalstu saņēmušajiem kompetences centriem pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja: Šodien Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvji tiekas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajās Erasmus+ augstākās izglītības Baltijas informatīvajās dienās, kas no 30. līdz 31. oktobrim norisinās Rīgā. Pasākumā augstskolas iegūst informāciju par iespējām iesaistīties dažādās Erasmus+ aktivitātēs un veidot stratēģisku sadarbību augstākās izglītības attīstībai un pieredzes apmaiņai Eiropā un pasaulē. Semināra dalībniekiem par augstākās izglītības starptautiskās sadarbības iespējām Eiropas Savienības Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ 2019. gada konkursā stāsta pārstāvji no Eiropas Komisijas (EK), EK Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA), Jordānijas Nacionālā Erasmus+ biroja un VIAA. Dažādu aktivitāšu projektu īstenošanas pieredzē dalās pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Latvijas. “Mēs cieši sadarbojamies ar Baltijas valstu kolēģiem visās Erasmus+ aktivitātēs un izglītības sektoros. Dalīšanās projektu īstenošanas pieredzē, diskusijas par projektu īstenošanas aspektiem, jaunu projektu partnerību veidošana un projektu ideju attīstīšana – tas viss palīdz produktīvi izmantot Eiropas Komisijas sniegto atbalstu šajā programmā,” uzsver VIAA direktore Dita Traidās. Informatīvo dienu tematiskais loks aptver četras Erasmus+ augstākās izglītības starptautiskās aktivitātes: starptautiskā mobilitāte, Erasmus Mundus kopīgās maģistrantūras programmas, kapacitātes stiprināšana augstākajā izglītībā partnervalstīs un Žana Monē aktivitātes. Dalībniekus informē arī par augstākās izglītības iestāžu iespējām piedalīties Erasmus+ stratēģiskajās partnerībās un zināšanu apvienībās. Erasmus+ augstākās izglītības Baltijas informatīvās dienas jau kļuvušas par tradicionālu pasākumu, kas tiek organizēts sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas Erasmus+ nacionālajām aģentūrām, un secīgi Baltijas valstīs notiek katru otro gadu. Informatīvo dienu prezentācijas un citi materiāli pēc pasākuma būs pieejami VIAA mājaslapas Erasmus+ pasākumu sadaļā.
Papildu informācija: Kristīne Keiča |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||