Valdība šodien apstiprināja 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Šajā periodā Latvijai būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu.

Būtiska finansējuma daļa - 26% - paredzēta, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu un novērstu trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, 12% finansējuma plānots ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, 12% - vides aizsargāšanā un resursu efektivitātes veicināšanā, 11% - pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju nostiprināšanā, 11% finansējuma paredzēti, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs.

Savukārt 10% finansējuma plānoti, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, 7% - mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. Vēl 4% no kopējā finansējuma paredzēti, lai uzlabotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti, 3% nodarbinātības veicināšanai un darbaspēka mobilitātes atbalstīšanai, 2% tiks ieguldīti, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanai un pārvaldībai, bet 0,4% līdzekļu tiks ieguldīti, lai uzlabotu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

Vērtējot reģionālā griezumā, ceturtā daļa jeb 25% no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" finansējuma ir nacionālas iniciatīvas, 27% - transporta iniciatīvas, 24% - uzņēmējdarbības iniciatīvas, 24% - pašvaldību iniciatīvas.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards šodien žurnālistiem uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējā ES fondu līdzekļu apguves perioda šoreiz netiek runāts par naudas apjoma izdevumiem, bet par mērķiem, atbilstoši kuriem tiek plānoti investīciju virzieni. Investīcijas tiek plānotas atbilstoši noteiktām prioritātēm.

Līdzekļu apguvē ir veidota integrēta pieeja, lai fondu ieguldījums sniegtu labumu un sasniegtu gaidīto rezultātu. Paredzēta arī sabalansēta starpnozaru sadarbība, piemēram, būs ieguldījumi vides problēmu risināšanā, nabadzības risku risināšanā. "Visās jomās, kur redzam nepieciešamību tālākām reformām, kohēzijas līdzekļi ir būtisks stimuls mērķu sasniegšanai," sacīja FM valsts sekretāres vietnieks.

Kohēzijas politikas fondu līdzfinansētie ieguldījumi 2007.-2013.gada plānošanas periodā būtiski stimulējuši ekonomisko aktivitāti. Sagatavotā darbības programma nosaka kohēzijas politikas fondu stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados, valdībā izskatītajos dokumentos raksta FM.

Kohēzijas politikas fondu ieviešanai būs pieejami 4,418 miljardi eiro, ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonu eiro apmērā. Kohēzijas politikas fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā ietverti astoņi prioritārie virzieni un norādīts tiem pieejamais kohēzijas politikas fondu finansējums.

Prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, atjaunojot un attīstot zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu, veicinot zinātnisko institūciju koncentrēšanu, uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas un sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi.

Atbalsts tiks sniegts arī tehnoloģiju pārneses pakalpojumiem, tostarp jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, licencēšanai un jaunu saimnieciskās darbības veicēju un inovatīvu produktu atbalstam tehnoloģiju inkubatoros sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju pētniecībai un attīstībai palielināšanos. Šis virziens tiks finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), un kopējais ES finansējums ir 467,52 miljoni eiro.

Savukārt prioritārajā virzienā "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā. Šī prioritāte tiks finansēta no ERAF līdzekļiem, un kopējais ES finansējums ir 192,78 miljoni eiro.

Mazo un vidējo komersantu konkurētspējas prioritārajā virzienā plānots veicināt ekonomisko aktivitāti, īpaši reģionos, un saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju un produktivitātes palielināšanos, nodrošinot saimnieciskās darbības attīstību veicinošas infrastruktūras izveidi, paplašinot finansējuma pieejamības iespējas, veicinot ārējo tirgu apguvi un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, attīstot klasteru darbību, cilvēkresursus, nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku.

Tiks arī uzlabota tiesu sistēma un celta kapacitāte valsts pārvaldē darbam ar saimnieciskās darbības veicējiem. Plānots sniegt atbalstu saimnieciskajai darbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstībai. Šis virziens tiks finansēts no ERAF līdzekļiem, un kopējais ES finansējums ir 317,17 miljoni eiro.