Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir sagatavojusi konkrētus pasākumus ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot novirzīt 603 miljonus latu.

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ietver aizdevuma instrumentus, Latvijas Garantiju aģentūras galvojumus, Valsts Kases galvojumus, riska kapitāla instrumentus, projektu avansēšanu ES struktūrfondu programmu ietvaros un citus prioritāros pasākumus.

1.                   Lai nodrošinātu aizdevumu pieejamību komersantiem, no šī gada marta tiek atjaunota Latvijas Hipotēku un zemes bankas pagājušā gadā iesāktā Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma (apstiprināta 22.05.2008, MK rīkojums Nr.275), kas finanšu resursu trūkuma dēļ pērn netika realizēta pilnā apmērā. Lai īstenotu programmu, valdība sniegs budžeta ietvaros programmai paredzētu galvojumu 140 miljonus latu apmērā. Tādējādi Latvijas Hipotēku un zemes banka varēs piesaistīt galvojumam līdzvērtīgu finansējumu, ko aizdevumu veidā sniegs komersantiem. Šī gada 27.janvārī Ministru kabinets jau deva atļauju Latvijas Hipotēku un zemes bankai slēgt aizņēmuma līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku par EUR 100 milj. piesaisti. un galvojums papildus aizņēmumam 100 milj. EUR apmērā no Eiropas Investīciju bankas programmas turpināšanai.

Papildus, pārdalot ES struktūrfondu finansējumu, programmai tiek novirzīti vēl LVL 43 milj.

Šīs programmas ietvaros aizdevumus varēs saņemt jebkurš komersants neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Aizdevuma apmērs vienam komersantam - līdz 3 milj. LVL investīciju projektiem un līdz 1 milj. LVL apgrozāmajiem līdzekļiem; aizdevuma summa - līdz pat 75% no projekta lieluma; aizdevuma termiņš - līdz 10 gadiem. Programmas ietvaros plānots aizdot finanšu resursus komersantiem, balstoties uz biznesa plāniem starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu preču ražošanai, t.sk., ES fondu grantu programmu projektu ieviesējiem. Programma komersantiem būs pieejama no šī gada marta.

2.                   Palīdzot uzņēmumiem, kuriem komercbankas kredītresursu piesaistei pieprasa papildus nodrošinājumu, tiks piedāvātas garantijas. Tās izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra (turpmāk tekstā - LGA). Savukārt, lai komercbankas drošāk izmantotu LGA garantijas kā uzņēmumu papildus nodrošinājumu, valsts budžets uzņemsies saistības 100 milj. LVL apmērā par LGA izsniegtajām garantijām. Papildus, pārdalot struktūrfondu līdzekļus, LGA pamatkapitālā tiks ieskaitīti 20 milj. LVL, lai nodrošinātu garantiju izsniegšanu. 

Viena aizdevuma ietvaros komersanti varēs saņemt garantijas līdz 3 milj. EUR investīciju vai apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk apgrozāmo līdzekļu galvojumi pret ārvalstu debitoriem). Garantijas būs pieejamas no šī gada marta.

3.                  Lai varētu atbalstīt arī projektus, kuros galvotā aizņēmuma summa pārsniedz 3 milj. EUR, ar šī gada martu valsts uzņemsies valsts galvojumus. Kopējā 2009.gadā atvēlētā summa galvojumiem - LVL 250 milj. Lēmumu par valsts galvojumu katrā konkrētā gadījumā pieņems finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas. Šādu galvojumu termiņš aizdevumiem paredzēts līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām līdz 3 gadiem. Galvojumi tiks izsniegti par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska dalīšanu ar komercbankām un tie tiks izsniegti tikai pret nodrošinājumu.

4.                  Ieguldījuma fonda ietvaros 2008.gada 4.decembrī tika izsludināts konkurss finanšu starpnieku atlasei Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros par kopējo summu ~ 50 milj. LVL. Riska kapitāla programmas ietvaros tiek nodrošināta finansējuma pieejamība strauji augošiem maziem un vidējiem komersantiem (turpmāk - MVK) agrīnās un izaugsmes komercdarbības attīstības stadijās. Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums MVK pašu kapitālā (līdz 3 miljoniem EUR, bet ne vairāk kā 1,5 miljoni EUR viena gada laikā), investoram kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku, tādējādi uzņemoties arī daļu no uzņēmējdarbības riska. Savukārt tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros jauniem MVK, kas darbojas augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs, tiks nodrošināts finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības sākumposmā. Līgumu slēgšana ar finanšu starpniekiem programmas ieviešanai paredzēta š.g. martā un uzņēmējiem šie līdzekļi būs pieejami jau no aprīļa.

5.                  Sekmīgai Eiropas struktūrfondu programmu ieviešanai tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai grantu ietvaros varētu izsniegt komersantiem avansus līdz 35% no atbalstāmās projekta summas (grozījumus paredzēts izskatīt Ministru kabinetā š.g. februāra sākumā), kā arī tiks paaugstināta programmās noteiktā atbalsta intensitāte tuvu maksimāli pieļaujamajai.

6.                  Ņemot vērā pašreizējās ekonomikas attīstības tendences, ir būtiski pārskatīt ES fondu programmas un to finansējuma sadalījumu, maksimāli palielinot atbalstu uzņēmējdarbībai, t.sk., uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ražošanai, sadarbības veicināšanai starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem. Pie priekšlikumiem fondu pārdalei strādā Finanšu ministrijas izveidota darba grupa, kurā iesaistīti visu ieinteresēto pušu pārstāvji un lēmuma pieņemšana par ES struktūrfondu fondu pārdali plānota šī gada martā. Uz doto brīdi papildus nepieciešama ES struktūrfondu pārdale vismaz 200 milj. LVL apmērā uz uzņēmējdarbības veicināšanai orientētām programmām.

Augstākminēto programmu izstrādes gaitai un tajās paredzētājiem nosacījumiem, lūdzu, sekojiet Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (www.em.gov.lv)