.png)
|
Arhīva kalendārs
9. maijā,
Kampaņa “ES manā reģionā” tiek rīkota, lai ļautu iedzīvotājiem pašiem uzzināt, kā dažādos veidos tiek uzlabota iedzīvotāju ikdienas dzīve, piesaistot ES fondu līdzekļus. “ES manā reģionā” mudina atklāt šos projektus un dod iespēju dalīties ar citiem par šo projektu sasniegumiem. Daudzi noteikti būs pārsteigti uzzināt, ka kāds no šiem projektiem ir tepat blakus, dzimtajā reģionā, dzimtajā pilsētā. Lai stāstītu par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, kā arī īstenotajiem ES fondu finansētajiem projektiem, skolēnu grupas no dažādām pilsētām uzņems vairāk nekā 20 organizācijas. Aktuālā programma par visiem pasākumiem Latvijā un sīkāka informācija pieejama šeit. Aktivitātes Cēsīs Cēsu pils komplekss uzņems gan skolēnu grupas, gan arī piedāvās visiem apmeklētājiem no plkst. 12.00 līdz 16.00 uzzināt par Hanzas laiku vēsturi un mantojumu un iepazīties ar Centrālās Baltijas programmas projektu HANSA, kuru Vidzemes plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar 10 citiem partneriem, tostarp Cēsu Kultūras un tūrisma centru, Pārgaujas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību. Interesenti varēs pārbaudīt savas zināšanas un atbildēt uz viktorīnas jautājumiem. Atbildot pareizi uz 9 jautājumiem par projekta HANSA pilsētām, bez maksas varēs apmeklēt Cēsu Viduslaiku pili, iepazīties ar Viduslaiku aktivitāšu centra piedāvātajām spēlēm un rotaļām, kā arī apciemot pils dārznieci un uzzināt, kas auga 16. gadsimta virtuves dārzā. Arī koncertzāle “Cēsis” uzņems skolēnus un piedāvās ekskursiju, kuras laikā varēs iepazīt koncertzāli gan no kultūrvēsturiskā, gan mūsdienu skatu punkta, savukārt Cēsu Centrālajā bibliotēkā varēs doties ekskursijā pa bibliotēku un iepazīties ar Eiropas Informācijas punkta (ESIP) darbību. No plkst 11.00 līdz 11:40 ekskursija bibliotēkā bez iepriekšējas pieteikšanās; grupām apmeklējums jāpiesaka, zvanot pa tālruni 26134601.
Kampaņas “ES manā reģionā” ietvaros tiek rīkotas arī tādas aktivitātes kā fotokonkurss, blogu konkurss un viktorīna
Fotokonkursa (no 23. aprīļa līdz 31. augustam) mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas Savienības būtiskajiem ieguldījumiem Eiropas reģionos. Lai piedalītos konkursā, iedzīvotājiem jāuzņem divas fotogrāfijas, kurās redzams ES līdzfinansēts projekts — vienai fotogrāfijai jābūt mākslinieciskai un radošai un jāattēlo pats projekts, bet otrā jābūt redzamai plāksnei ar informāciju par finansējumu un ES karogu. 30 labākās fotogrāfijas iekļaus fotoizstādē, kas apceļos Eiropu. Saite uz fotokonkursu šeit. Vēl viens kampaņas elements ir blogu konkurss, kurā ikviens ir aicināts iesniegt blogu ierakstus par ES līdzfinansētiem projektiem. Ieraksti jāiesniedz jebkurā oficiālajā ES valodā līdz 31. augustam. Trīs uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties Briselē organizētā 3 nedēļas ilgā pilnīgas līdzdalības apmācības programmā par ES komunikāciju. Saite uz blogu konkursu šeit. Visbeidzot, tiek organizēta viktorīna — jautrs pasākums, kurā tiks pārbaudītas iedzīvotāju zināšanas par ES reģioniem un to kultūru. Reizi divās nedēļās tiks izvēlēts uzvarētājs, kurš saņems grozu ar Eiropas delikatesēm. Saite uz viktorīnu šeit.
Informācija sagatavota izmantojot LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Teritoriālās sadarbības nodaļas, Eiropas Savienības mājas un Cēsu pašvaldības aģentūras „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” informāciju. Ministru kabineta 8. maija sēdē atbalstīti grozījumi kompetenču centru ES fondu programmā, kas atvieglos komersantu pieteikšanās un projektu īstenošanas procesu programmas nākamajā kārtā. Nākamo projektu atlases kārtu kompetenču centru programmā plānots izsludināt jau šā gada vasarā.
Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību. Programmas nākamās kārtas ietvaros par prioritāti tiek izvirzīti starpnozaru sadarbības pētījumi, jo īpaši rūpniecības digitalizācijas risinājumu izstrāde. Starpnozaru sadarbības pētījumi ir divu vai vairāku dažādu nozaru uzņēmumu, kuriem ir dažādi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kodi (NACE kodi), informācijas, resursu, tehnoloģiju, metodes, darbību vai spēju apmaiņa un dalīšanās, lai kopīgi izstrādātu jaunu produktu vai pakalpojumu, piemēram, rūpniecības digitalizācijas risinājumus (mašīnbūve + elektronika + IKT), koksnes ķīmijas produktus (mežrūpniecība + ķīmija), personalizētās medicīnas produktus (farmācija + IKT) u.c. Projektu uzsākot kompetences centram būs jāpiedāvā vismaz trīs starpnozaru sadarbības projekti. Arī projekta īstenošanas laikā kompetences centriem reizi pusgadā būs jāpiedāvā vismaz trīs jauni starpnozaru sadarbības projekti. Lai sekotu līdzi kompetences centru progresam, līdz ar grozījumiem atbalsta programmā iekļauti kompetences centru vērtēšanas kritēriji pēc deviņu un 18 mēnešu ilgas darbības, lai viena kompetences centra neizmantotā finansējuma gadījumā būtu iespēja to pārdalīt citiem kompetences centriem. Pēc 18 mēnešiem no līguma parakstīšanas brīža kompetences centriem būs jāiesniedz izvērtējums par savu darbību pārskata periodā. Izvērtējumā būs jāiekļauj informācija par investīciju progresu, atbalstīto komersantu skaitu, organizētajiem pasākumiem sinerģijas nodrošināšanai ar klasteriem, klasteru apvienībām, saimnieciskās darbības veicējiem, zinātnisko publikāciju skaitu, nodarbināto doktorantu un doktoru skaitu. Kompetenču centru atbalsta programmas nākamās atlases kārtas kopējais finansējums būs 37,6 miljoni eiro, no kuriem 12 miljoni eiro tiks novirzīti starpnozaru sadarbības pētījumiem, bet 25,6 miljoni eiro - nozaru pētījumu veikšanai. Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 2 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Informāciju sagatavoja: Evita Urpena Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 15. maija sēdē sagatavojusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu – ir ievērojams progress projektu uzsākšanā un ieviešanā, it īpaši investīcijās infrastruktūras attīstībā. ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. No tiem visvairāk projektu plānots īstenot metālapstrādes un mašīnbūves nozarē – 19, liela interese arī par jaunu produktu ieviešanu kokapstrādē – šajā nozarē saņemti 12 projektu iesniegumi. Ķīmijas, plastmasas izstrādājumu ražošanas jomā komersanti vēlas īstenot 6 projektus, 4 pieteikumi saņemti elektronikas un IT nozarē, kā arī stikla apstrādē, bet 2 – ieguves, pārtikas rūpniecības un poligrāfijas jomās. Ņemot vērā komersantu interesi, tiek plānota arī projektu atlases trešā kārta. Kopumā līdz šī gada 10. maijam ir izsludināti jau 90% atlašu un noslēgti projektu līgumi par 2,73 miljardiem eiro jeb 62% no kopējās Latvijas ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda “aploksnes” 4,4 miljardu eiro apmērā. Martā un aprīlī visapjomīgākie noslēgtie projektu līgumi ir ostu drošības un transporta mobilitātes, dabas un kultūras mantojuma, izglītības, IKT, vides un teritoriālās attīstības jomās. Viens no lielākajiem aprīļa beigās noslēgtajiem līgumiem CFLA ir ar Rīgas Brīvostas pārvaldi par projekta “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” īstenošanu. Projekta mērķis ir novērst problemātisko punktu radītos ierobežojumus Eiropas transporta tīkla infrastruktūras darbībā, īstenojot satiksmes pārvada pār Sarkandaugavu būvniecību. Projekts paredz jauna satiksmes pārvada būvniecību uz Kundziņsalu, kas ļaus nodrošināt vienlaicīgu esošo dzelzceļa pievadceļu un Sarkandaugavas caurtekas šķērsošanu. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 33 miljoni eiro, no kurām vairāk nekā 23 miljonus eiro paredzēts segt no Kohēzijas fonda. Savukārt augstskolām vēl ir iespēja līdz 11. jūnijam pieteikt projektus programmā “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, kas paredz akadēmiskā personāla kompetences celšanu un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistīšanu. Šajā kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Sociālā fonda paredzēti vairāk nekā 17 miljoni eiro. Tāpat līdz 13. jūnijam komersanti var pieteikties Kohēzijas fonda līdzfinansējumam energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas ēkās. Fonda atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Kopējais pieejamais ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir vairāk nekā 15 miljoni eiro. Būtiski pieaug pabeigto projektu skaits. Līdz aprīļa beigām pabeigti 49 projekti, tai skaitā ievērojami pieaudzis pabeigto projektu skaits tieši martā un aprīlī – 25 projekti. Skaita ziņā visvairāk pabeigtu projektu ir uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanas jomā – 7 projekti kopumā par vairāk nekā 2,18 miljoniem eiro. Tāpat noslēgušies 4 projekti degradēto teritoriju revitalizācijas jomā, kā rezultātā atjaunota degradēto teritoriju platība 25,8 hektāru lielumā un atbalstītajās teritorijās izveidotas 169 darba vietas. Gan projektu iesniegšanas, gan izpildes kavējumu gadījumos CFLA turpina apzināt katra konkrētā projekta situāciju iespējami labāko risinājumu rašanai. CFLA veic intensīvu darbu ar projektu finansējuma saņēmējiem, lai kopīgi panāktu projektu iesniegšanas un ieviešanas reālistiskas prognozes, izglītotu projektu īstenotājus un stiprinātu viņu kapacitāti, kā arī praktiski apzinātu nozīmīgākos katra projekta riskus un konsultatīvi palīdzētu īstenotājiem, lai jau savlaicīgi mazinātu risku iestāšanos vai ietekmi. Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada aprīlim ir pieejams ES fondu mājaslapā. Informācijas sagatavotājs: Lauma Silakaktiņa Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu praktiskas ievirzes pētījumiem. Atlases otrajā kārtā kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 25 miljoni eiro, no tiem ERAF finansējums vairāk nekā 19,2 miljonu eiro apmērā. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no š.g. 25. maija līdz 3. septembrim. Projektu iesniedzēji var būt zinātniskās institūcijas un komersanti (sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie). Var tikt iesniegti gan ar saimniecisko darbību saistīti, gan nesaistīti praktiskas ievirzes pētījumu projekti, atbilstoši programmas nosacījumiem. Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs - 30 000 eiro. Paredzēts, ka tiek atbalstīti pētniecības projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un šādu specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 procenti, ko veido valsts budžeta atbalsta intensitāte – 34,7 procentu apmērā un ERAF atbalsta intensitāte – 57,8 procentu apmērā. Savukārt tādiem projektiem, kas ir saistīti ar saimniecisku darbību, maksimālā publiskā finansējuma apmērs ir 25 – 70 procenti, un to nosaka atkarībā no projektā paredzētajām darbībām un projekta iesniedzēja veida. Detalizēti projektu iesniegumu atlases nosacījumi pieejami Ministru kabineta 12.01.2016. noteikumos Nr. 34. Noderīga informācija projektu iesniegumu sagatavošanai tiks sniegta vairākos semināros Rīgā un reģionos, pirmais no tiem plānots 14. jūnijā. Plašāka informācija par informatīvajiem pasākumiem un pieteikšanās semināru apmeklējumam būs pieejama CFLA mājaslapas sadaļā “Pasākumi”. ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Paziņojums par atklātu projektu iesniegumu atlasi 24.05.2018. publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projektu atlases nolikums, projekta iesnieguma veidlapas un palīgmateriāli pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases. Projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā ar ERAF atbalstu tiek īstenoti 74 projekti, kopumā to īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 44 miljonus eiro. Vairāk informācijas par īstenojamajiem projektiem var iegūt vietnē www.esfondi.lv.
Informāciju sagatavoja:
Šī gada 29. un 30. maijā Eiropas Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās. Šie priekšlikumi ir sākums diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām. Līdz ar priekšlikumu publicēšanu kļūst zināma Eiropas Komisijas nostāja, un dalībvalstīm ir iespējams virzīt daudz praktiskākas sarunas par nepieciešamo atbalstu. “Pēc Eiropas Komisijas izplatītā priekšlikuma par ES fondu sadalījumu, varam jau ļoti konkrēti apspriest detaļas un piedāvāt risinājumus, kas Latvijai ļaus sasniegt vislabākos izaugsmes rezultātus. Visās jomās, kur redzam nepieciešamību tālākām reformām, kohēzijas līdzekļi ir būtisks stimuls mērķu sasniegšanai, tādēļ turpināsim savu interešu aizstāvību ES fondu sadalījumam pēc 2020. gada. Tāpat līdz šim jau esam iestājušies par ES fondu ieviešanas vienkāršošanu, brīvību dalībvalstīm noteikt savas prioritārās ieguldījumu jomas un katra fonda apjomu,” norāda Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Publicētie normatīvo aktu priekšlikumi paredz saglabāt līdzšinējo ES dalībvalstu reģionu iedalījumu trīs kategorijās (mazāk attīstītie, pārejas, vairāk attīstītie) un Latvija joprojām kvalificēsies ES fondu atbalstam kā Mazāk attīstītais reģions. Lai arī vienošanās par finansējuma sadalījumu starp ES dalībvalstīm tiks panākta diskusiju gaitā, tomēr, veicot sākotnējo priekšlikuma analīzi, nevaram atbalstīt EK piedāvājumu, kas Latvijai paredz 13 % Kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu, kas ir lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi. Kā valstij, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir ~65% no ES vidējā līmeņa, Kohēzijas politikas atbalsts joprojām ir svarīgs. Šajā kontekstā nav pieņemams arī piedāvātais ES fondu līdzfinansējuma daļas samazinājums no 85% uz 70 % mazāk attīstīto reģionu kategorijai. Kā iepriekš ziņots, Latvijas interesēs ir nodrošināt resursietilpīgas infrastruktūras attīstību, kas citādi no valsts budžeta negūtu pietiekamu atbalstu. Efektīvai pilsētvides un reģionu attīstībai par vērtīgu atzīstamas integrētās teritoriālās investīcijas, kas ir mūsdienīga pieeja ES fondu ieviešanā. Pēc 2020. gada pilsētvides attīstībai ir jābūt vieglāk īstenojamai, paplašinot iespējas katrai no pašvaldībām piemeklēt un savstarpēji kombinēt nepieciešamos risinājumus tās attīstībai. Tāpat jāturpina sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējuma pieejamību ES kopējās infrastruktūras projektiem, kur Latvijai īpaši svarīgs ir atbalsts Rail Baltica projektam. Prognozējams, ka sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu starp dalībvalstīm un ES institūcijām, kā arī ES fondu sadales un ieviešanas nosacījumiem varētu ilgt divus vai vairāk gadus un galīgais kopapjoms un sadalījums pa programmām būs atkarīgs no šajās sarunās pieņemtajiem lēmumiem. Regulas priekšlikums par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā Regulas priekšlikums par ES atbalstu ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā
Informācijas sagatavotājs: Ieva Raboviča Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Tālr.: 67083880, 28301482 E-pasts: ieva.rabovica PIE fm.gov PUNKTS lv">ieva.rabovica PIE fm.gov PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
atzīmējot Eiropas dienu, visā Eiropā notiks kampaņa “ES manā reģionā”, kad iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar simtiem projektu, kas īstenoti par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Latvijā šajā dienā īpašs akcents tiks likts uz Eiropas Kultūras mantojuma gadu, kad apmeklētājiem būs atvērtas organizācijas daudzās Latvijas pilsētās, tostarp arī Cēsīs. Cēsu pils kompleksa apmeklētāji varēs uzzināt par projektu “HANSA” un pārbaudīt zināšanas viktorīnā.