Arhīva kalendārs

Ministru kabineta 6. septembra sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai apstrādes rūpniecības nozares komersantu ražošanas ēkās. Programmas ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 32 555 030 EUR.

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem.

Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ražošanas ēkās ar 30% atbalstu no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, kuru pamatdarbība ir apstrādes rūpniecības nozare. Vienam projekta iesniegumam minimāli pieejamais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 EUR un maksimālais – 600 000 EUR.

Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt līdz pat 65 apstrādes rūpniecības komersantiem, radot vismaz 15% enerģijas ietaupījumu gadā, veicinot komersantu produkcijas konkurētspēju eksporta tirgos.

Finansējums programmas ietvaros tiks piešķirts:

• ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai;
• energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, paredzot to uzlabošanu vai nomaiņu;
• ēkas inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei;
• ieguldījumiem atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;
• kā arī projekta tehniskās dokumentācijas un projekta vadības nodrošināšanai.

Atbalsta sniegšanu nodrošinās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Atbalsta programmas atlase tiks izsludināta pēc projektu iesniegšanai nepieciešamo procedūru saskaņošanas ar CFLA – provizoriski 2016. gada novembrī.

Detalizēti ar Ministru kabineta noteikumiem ”Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Informāciju sagatavoja:
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67013193
E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lvprese PIE em.gov PUNKTS lv">

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju arī turpmāk, ES institūcijas regulāri veic normatīvā regulējuma pilnveidošanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi gan atsevišķās ES dalībvalstīs, gan ES kopumā.

Eiropas Komisija izveidojusi REFIT (Regulatory Fitness and Performance programme, Normatīvās atbilstības un izpildes programma) platformu, aicinot ikvienu uzņēmēju, nozaru asociācijas un citas nevalstiskās organizācijas paust viedokli un ieteikumus ES regulējuma pilnveidošanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ES regulējuma nepilnvērtību novēršanai. Saņemtie ieteikumi tiek izskatīti augsta līmeņa darba grupā, kuru vada Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans. Latviju darba grupā pārstāv Ekonomikas ministrija.

2015. gada maijā, pieņemot Labāka regulējuma programmu, Frans Timmermans uzsvēra: “Labāks regulējums ir viena no ES galvenajām prioritātēm, tāpēc Eiropas Komisija apņēmusies mainīt gan to, ko ES dara, gan to, kā ES to dara”. Eiropas Komisija apņēmusies reaģēt uz katru saņemto ieteikumu, plānotās rīcības rezultātus atspoguļojot Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā. Šobrīd Eiropas Komisijas ir publicējusi 16 atzinumus par REFIT platformā saņemtajiem ieteikumiem.

Darbs pie ES regulējuma uzlabošanas vainagosies panākumiem, ja tajā aktīvi iesaistīsies visas iesaistītas puses - Eiropas Komisija, dalībvalstis, uzņēmēji un to organizācijas.

Eiropas Savienība ir Latvijas uzņēmēju galvenais eksporta tirgus (74% no kopējā eksporta apjoma).Latvijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij ir iespēja aktīvi iesaistīties visos ES līmeņa procesos, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību un izaugsmi.

ES Vienotā tirgus regulējums būtiski ietekmē arī Latvijas uzņēmējdarbības vidi, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina Latvijas uzņēmējus un to pārstāvošās organizācijas, kā arī nozaru ministrijas un pašvaldības iesaistīties ES līmeņa regulējuma pārskatīšanā, sniedzot ieteikumus uzlabojumiem sekojošās jomās: konkurence; patērētāju tiesību aizsardzība; iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU; lauksaimniecība un lauku attīstība; komunikāciju tīkli, saturs un tehnoloģijas; vide; finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgus savienība; nodokļu politika un muitas savienība; reģionālā politika; mobilitāte un transports; nodarbinātība un sociālās lietas; ķīmisko vielu aprite; tieslietas; statistika; veselība un pārtikas nekaitīgums.

Ikviens interesents savus priekšlikumus var iesniegt, izmantojot REFIT platformas tiešsaistes formu Eiropas Komisijas mājas lapā: http://ejuz.lv/9w7.

Informāciju sagatavoja:

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Komisijas (EK) 2014. - 2020. gada plānošanas perioda datiem Latvija Eiropas Savienībā (ES) starp visām 28 dalībvalstīm ieņem 6. vietu pēc Latvijai veiktajiem kopējiem maksājumiem. Savukārt pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES.

“Ministriju un sociālo partneru mērķtiecīgais darbs, fokusējoties uz ES fondu ieviešanas paātrināšanu, vienlaikus par prioritāti saglabājot kvalitatīvas investīcijas, ir acīmredzami devis pozitīvu efektu. Novērojams straujš izsludināto atlašu skaita kāpums, kas ir nodrošinājis augošu ES fondu ieviešanas progresu, apsteidzot vairumu citu ES valstu un sniedzot ieguldījumu arvien jaunās tautsaimniecības jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Latvija līdz 2016. gada 5. augustam ir saņēmusi 6,5% no 2014. - 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) finansējuma, līdz ar to atgriežoties sekmīgāko valstu vidū ES fondu finansējuma ieviešanā. Tāpat Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus, kas ES fondu projektiem tiek lūgti vien pēc darbu daļas veikšanas. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Kopumā Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 905 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar valdībā savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem ātrāk uzsākt prioritāro projektu īstenošanu, nodrošinot tiem priekšfinansējumu, jau 2014. gadā projektu īstenošanai tika ieguldīti valsts budžeta līdzekļi 13,5 miljonu eiro apmērā – lielākā daļa jeb 8,6 miljoni eiro ceļu infrastruktūras sakārtošanā. Savukārt 4,7 miljoni eiro 2014. gadā investēti jauniešu nodarbinātības veicināšanā un 200 tūkstoši eiro – veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādē. 2015. gadā kopumā projektu finansēšanai ieguldīti 127 miljoni eiro no valsts budžeta. Tāpat 2016. gadā vērojams investīciju pieaugums un sagaidāms, ka līdzīgi iepriekšējo plānošanas periodu pieredzei 2017. un 2018. gadā šie rādītāji arvien augs. Šajā plānošanas periodā prioritāri tiek atbalstīti projekti ar augstu ieviešanas gatavības pakāpi, tādējādi veicinot pēc iespējas ātrāku būvdarbu uzsākšanu pēc projektu apstiprināšanas.

Jau ziņots, ka Latvija jau 2014. gadā bija starp pirmajām dalībvalstīm, kura veiksmīgi noslēdza sarunas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā piesaisti 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai.

Ieguvēji no ES fondu investīcijām būs gan komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, gan arī atsevišķas iedzīvotāju mērķa grupas, piemēram, jaunieši, sociāli mazāk aizsargātie. Katram Latvijas iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā ir iespēja gan izmantot, gan izjust ES fondu ieguldījumu rezultātus.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz š.g. augustam pieejams šeit.

Informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm ir pieejama šeit.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67083990
lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šodien dzīvo pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās daudzstāvu mājās.Daudzo gadu laikā šo ēku tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies - fiziski nolietojušās konstrukcijas, inženiersistēmas. Liels skaits ēku ir avārijas stāvoklī,  ziemā mājokļi ir vēsi un mitri, vasarās pārāk karsti. Iedzīvotājiem palielinās apsaimniekošanas izdevumi, maksa par apkuri, jāveido uzkrājumi avārijas remontiem. 

Lai šīs mājokļu problēmas risinātu, ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem šogad Latvijā ir uzsākta jauna valsts atbalsta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma. Ar tās palīdzību iespējams renovēt māju, padarot  to energoefektīvu un palīdzot ilgtermiņā saudzēt iedzīvotāju maciņus. Turklāt līdz pat 50% no izmaksām, kas tiks tērētas mājas energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, iedzīvotāju vietā apmaksās valsts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pārējās izmaksas iespējams saņemt kā bankas aizdevumu, turklāt dzīvokļu īpašniekiem nav jāieķīlā savi dzīvokļi.

Pieņemot lēmumu par daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanu, iedzīvotāji iegūst labāku un skaistāku dzīves vidi, pieaug mājas un līdz ar to arī katra dzīvokļa vērtība, pagarinās mājas kalpošanas laiks un kas ir īpaši svarīgi – samazinās maksa par apkuri.

Kādu valsts atbalstu piedāvā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma? Iedzīvotāji ar pilnvarotās personas starpniecību savas mājas energoefektivitātes projektam var saņemt daudzpusīgu valsts atbalstu:

-        ALTUM bezmaksas konsultācijas par programmas iespējām un nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas un projekta dokumentu sagatavošanu;

-        ALTUM grantu jeb neatmaksājamu finansiālu atbalstu, kas sedz līdz 50% no projekta izmaksām (granta apjomu ietekmē plānotais energopatēriņš pēc projekta īstenošanas un izvēlētais aizdevējs – ALTUM vai cits finansētājs) ;

-        ALTUM aizdevumu, gadījumos, ja energoefektivitātes projekta finansēšanai nav pieejams finansējums no komercbankas, kas piedalās energoefektivitātes valsts atbalsta programmas īstenošanā;

-        ALTUM garantija komercbankas vai cita finansētāja aizdevumam. Garantija kalpos kā nodrošinājums finansētāja aizdevumam.

Valsts atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi un vienam īpašniekam pieder mazāk nekā 20% no dzīvokļu skaita un nedzīvojamās telpas neaizņem vairāk kā 25 % no kopējās mājas platības.

Kādus darbus var veikt ar programmas atbalstu?  Ar valsts atbalsta programmas palīdzību var veikt sienu, pagraba, bēniņu siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas renovāciju, karstā un aukstā ūdens sistēmas renovāciju, inženiersistēmu renovāciju un citus nepieciešamos ēkas uzlabošanas darbus.

Ar ko sākt? Mājas iedzīvotājiem jāpieņem kopīgs lēmums par mājas renovāciju – lai sāktu rīkoties, ir nepieciešama piekrišana no divām trešdaļām mājas iedzīvotāju. Pieteikties programmai dzīvokļu īpašnieki var pilnvarotās personas starpniecību. Pilnvarotais pārstāvis iedzīvotāju vietā un iedzīvotāju vārdā arī sagatavos un saskaņos dokumentus, organizēs būvnieku izvēli un uzraudzību, kā arī slēgs līgumus. Tas var būt gan mājas esošais apsaimniekotājs, gan cita juridiska persona, kuru ir deleģējuši mājas iedzīvotāji.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas darbība ALTUM tika uzsākta šā gada aprīlī, uzsākot iedzīvotāju konsultēšanu. Sākot ar oktobri visā Latvijā notiks bezmaksas informatīvie semināri māju apsaimniekotājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem, kuros tiks sniegta informācija gan par programmas iespējām un nosacījumiem, gan par dokumentu sagatavošanu un tehniskiem risinājumiem. Informācija par semināru norises vietām un laikiem tiks publicēta ALTUM mājas lapā www.altum.lv

Konsultācijas ALTUM turpinās visā programmas darbības laikā, vienlaikus ALTUM slēdz sadarbības līgumus ar komercbankām par banku iesaistīšanos programmas īstenošanā.

Aicinām izmantot valsts piedāvāto atbalstu daudzdzīvokļu māju renovēšanai. Lai arī šī gada būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, aicinām izmantot rudens un ziemas mēnešus konsultācijām, dokumentu sagatavošanai, renovācijas priekšdarbu veikšanai, piemēram, izvēloties savu būvnieku, lai jau pavasarī varat uzsāk mājas renovēšanas darbus!

Papildu informācija par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu un kontakti: www.altum.lv