Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja darbseminārā piedalīties Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošo pētnieci, asociēto profesori, inženierzinātņu doktori Ievu Pakeri. I. Pakere dalībniekiem uzsvēra, ka ir vērts veikt tuvinātos SEG emisiju aprēķinus arī tiem sektoriem (mājsaimniecības, ražošanas nozare, privātais transports, lauksaimniecība), kuros šobrīd enerģijas patēriņa datu ieguve ir apgrūtināta. Viens no piemēriem ir mājsaimniecības, kuras siltumapgādē izmanto individuālās apkures sistēmas ar malkas apkuri. Lai iegūtu vismaz pietuvinātos datus par mājsaimniecībām, I. Pakere stāsta par pētījumu Rēzeknē, kurā tika apzinātas mājsaimniecības un iegūti dati par kurināmā veidu, to apjomu, kā arī sniegtas rekomendācijas siltumapgādes ietekmes uz vidi mazināšanai Rēzeknes pilsētā. Datu iegūšanai tika izmantota gan būvvaldē esošā informācija, gan aptaujāti iedzīvotāji un veikts aptuvenais emisiju aprēķins. Rūpniecības sektorā SECAP plānu dokumentācijai pašvaldības var izmantot Valsts Vides dienesta apkopoto informāciju no uzņēmumiem, kas reizi gadā iesniedz izvērtējumu par gaisa kvalitātes monitoringa datiem. Tostarp viens no veidiem, kā samazināt SEG emisijas rūpniecībā, ir rast iespējas izmantot atjaunīgos energoresursus. Nereti ražošanas ēku jumtu platības ir piemērotas, lai uz tām izvietotu saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Provizoriskais aprēķins par saules enerģijas izmantošanu var būt viens no pamatojumiem, lai apsvērtu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Savukārt privātā transporta aprēķiniem noder esošā informācija Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datu bāzē par teritorijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kā arī veicot pieņēmumus par vidējo degvielas patēriņu uz 100 km dažādu veidu transportlīdzekļiem. Jāuzsver, ka Gulbenes novada pašvaldība savā SECAP plānā ir iekļāvusi tuvinātos aprēķinus transporta sektoram. Ja novadā ir liels ražošanas uzņēmums, tas var būt arī liels enerģijas patērētājs, kas ir jāņem vērā SECAP datu apkopošanā. “Tuvinātie aprēķini var sniegt būtisku informāciju, kas pašvaldībām var noderēt, apzinot esošo situāciju novada griezumā. Šie aprēķini ļauj mums vairāk izprast, kurš sektors ir nozīmīgs enerģijas patērētājs un kādus pasākumus paredzēt SECAP plānā,” uzsver I.Pakere.
Lai veiksmīgāk sagatavotu SECAP plānu, būtiska loma ir dažādām ieinteresētajām pusēm, kuras ietekmē un/vai var ietekmēt pašvaldības izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus. VPR vecākā eksperte Laura Dzelzkalēja seminārā Valkā atgādināja par SECAP plāna ieinteresētajām pusēm, kas var būt:
Centieni iesaistīt pēc iespējas vairākas ieinteresētās puses, var palīdzēt sasniegt lielāku vienprātību un uzlabot plāna kvalitāti, plānoto pasākumu pieņemšanu, efektivitāti un leģitimitāti. Turklāt, sniedzot iespēju iesaistīties un līdzdarboties dažādos plāna sagatavošanas un ieviešanas posmos, var tikt nodrošināts labāks atbalsts plāna ilgtermiņa ieviešanai.
Praktiskajā daļā darbsemināra dalībnieki piedalījās RTU VASSI sagatavotajā spēlē par enerģijas kopienām. Tās laikā tika izmantots digitāls rīks, kas izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Bridge". Simulācijas rīks ļauj uzzināt vairāk par dažādu faktoru ietekmi uz dzīvojamās ēkas kopējo enerģijas patēriņu, kā arī labāk izprast, kuri ikdienas paradumi un nākotnes lēmumi var nodrošināt ne tikai lielāku ekonomisko izdevīgumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, bet arī veicina klimatatbildīgu rīcību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos nākotnē. Darbsemināra dalībniekiem bija iespēja doties apskatīties Valkas centralizētās siltumapgādes uzņēmumu “Enefit”, kas ietver 2012. gadā būvētu koģenerācijas staciju un rezerves katlu māju. Tajā saražotais siltums tiek piegādāts klientiem Valkas pilsētā.
Par CEESEU-DIGIT darbsemināriem Sākot ar šī gada 4. oktobri vairākās Vidzemes vietās notiek darbsemināri pašvaldību speciālistiem ar mērķi veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. Turklāt CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma. Gan darbsemināri, gan arī reģionālais plāns tiek izstrādāti Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” ietvaros. Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Semināru iesāka Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš savā video sveicienā uzsvēra renovācijas devumu ilgtermiņa ietaupījumā: “Šī ir mūsu iespēja ieguldīt zaļā nākotnē!”. Īpaša uzmanība tika vērsta uz to, kā katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var pats rūpēties par savu privātīpašumu, ieviešot paradumus un risinājumus enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšanai. Kopā ar Edgaru Augustiņu, energopārvaldības ekspertu Vidzemes plānošanas reģionā, aplūkojām vairākus iemeslus, kāpēc dzīvokļu īpašniekiem nepieļaut mājas nonākšanu līdz avārijas stāvoklim un kāpēc ir svarīgi atjaunot ēku, pieskaroties arī izaicinājumiem un iemesliem, kas iedzīvotāju pirmo soli varētu kavēt.
“Novērots, ka kaimiņu vidū bieži valda savstarpēja neuzticība, taču katras ēkas sakārtošana ir kopīgs lēmums, kas nodrošina ēkai otru dzīvi. Ne vienmēr ieguvumi, kas rodas atjaunojot ēku, novērtējami naudas izteiksmē – ir svarīgi savās mājās justies droši, silti un patīkami,” tā E. Augustiņš. Tāpat darbības uzsākšanai traucē neziņa, kur vērsties, apgrūtinoša lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iesaistīto pušu daudzumu, kā arī bailes no finanšu saistībām. Tomēr dati liecina, ka ēkas atjaunošana ilgtermiņā nodrošina mazākus izdevumus siltumenerģijai, ārkārtas remontdarbiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas, mazina pelējuma rašanās risku, palielina komfortu, kā arī veicina citus ieguvumus. Par pieejamo atbalstu, lai uzsāktu pāreju uz ēkas atjaunošanu, stāstīja pārstāve no Attīstības finanšu institūcijas Altum, Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla, un Limbažu novada pašvaldības Attīstības un projektu koordinatore Iveta Umule. Semināra laikā arī no iedzīvotāju puses izskanēja dažādi vērtīgi pieredzes stāsti, kā arī ierosinājumi atbalsta saņemšanas atvieglošanai, piemēram, atbalsta pieprasījuma iesnieguma termiņa maiņa, informācijas noformulēšana skaidrākam vēstījumam, sadarbības iespējas u.c. Ar ko sākt, lai savu ikdienu padarītu energoefektīvāku, pastāstīja Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis. Uzmanība tika vērsta uz elektrības patēriņa analīzi mēneša, dienu un pat stundu griezumā un elektroierīču apkopi. Lai atvieglotu paradumu pielāgošanu, eksperts rosināja sākt ar mazām lietām un tikai vēlāk ķerties pie lielākām, tai skaitā ieguldījumiem spuldžu un ierīču maiņā. Elektrum mājaslapā pieejams arī darbu saraksts elektroierīču talkas veikšanai, lai ievērojami atvieglotu apkopes plānošanas laiku. Pasākuma noslēgumā dzirdējām arī pieredzes stāstu par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, ar ko dalījās mājas vecākā no Cēsu pilsētas. “Man tas prasīja desmit gadu. Sākotnēji nebija iespējams dabūt pat 51% balsu, lai sāktu renovēšanas procesu,” stāstīja Dzintra Griezne, norādot, ka ceļš uz panākumiem bija šķēršļu pilns. Tieši Dzintra bija tā, kura panāca veiksmīgu iznākumu, un 2022. gadā renovācijas process tika veiksmīgi pabeigts. Detalizēta informācija par ēku atjaunošanas atbalstu Limbažu novadā meklējama www.limbazunovads.lv sadaļā Projekti. Pasākuma prezentācijas atrodamas šeit:
Semināru organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT). Visu atbildību par semināra saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521
Līdz decembra vidum Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja pašvaldības iesūtīt rekomendējošu informāciju par daudzdzīvokļu ēkām, kurām būtu nepieciešams sagatavot energoauditu ēku tālākai virzībai uz iespējamo atjaunošanu. Kopumā “RenoWave” projektā energoauditus varēs sagatavot piecām daudzdzīvokļu ēkām Vidzemē. VPR komanda izvērtēs ēkas pēc to atrašanās vietas, dzīvokļu skaita, mājas lieluma, apkures veida, kā arī būtiska būs iedzīvotāju interese iesaistīties arī citās projekta aktivitātēs, piemēram, forumos jeb tikšanās reizēs ar VPR un citiem jomas ekspertiem. Jāuzsver, ka ēkas, kurām tiks sagatavots energoaudits, būs arī “RenoWave” projekta pilotvietas. Plānots ir regulāri satikties ar iedzīvotājiem, pārrunāt šī brīža problēmjautājumus ēku atjaunošanas soļos un veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti lēmuma pieņemšanā par ēkas atjaunošanu. Turklāt paredzēts arī energoauditos esošo tehnisko un datos balstīto informāciju sagatavot arī vienkāršotā kopsavilkumā, lai māju iedzīvotāji varētu labāk izprast steidzamākos ēkas atjaunošanas darbus.
Foto: RenoWave darba sanāksme Savukārt decembra vidū VPR tikās ar pārējām “RenoWave” projekta partnervalstīm Polijas pilsētā Krakovā, lai vairākās darba grupās turpinātu izstrādāt modeli vienas pieturas aģentūras paplašinātajam konceptam. Tas nozīmē, ka Vidzemē būs ne tikai vienas pieturas aģentūra, kā atbalsta punkts iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem un pašvaldībām, bet tas ietvers arī forumu organizēšanu iedzīvotājiem un citiem interesentiem, informatīvo materiālu sagatavošanu un datu apkopošanu par daudzdzīvokļu ēkām.
Foto: RenoWave starptautiskā komanda darba sanāksmē, Krakovā, Polijā Lai uzzinātu vairāk par Polijas pieredzi vēsturisko ēku atjaunošanā, VPR komandai bija iespēja doties apskatīt 1920. gados celto trīs stāvu ēku, kurai šobrīd veikta gan fasādes siltināšana un atjaunošana no iekšpagalma puses, gan arī tās ārpusē veikti nelieli vizuālie uzlabojumi. Ņemot vērā, ka ēkai ir kultūrvēsturiskais statuss, tās fasādes atjaunošanai no ielas puses jāievēro īpaši noteikumi, lai saglabātu vēsturiskās ēkas izskatu. Polijā VPR komandu un pārējos projekta “RenoWave” partnerus uzņēma ciemos Malopolskas reģiona pašvaldību un pilsētu asociācija un Polijas Energoefektivitātes fonds.
Foto: Ēkas skats no galvenās ielas puses Foto: Ēkas skats no iekšpagalma puses Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Ielūkojoties konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” datu bāzē, kur realizētos būvniecības projektus izvērtē nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas, “Valmieras Namsaimnieku” redzam godalgotāko laureātu topa augšgalā, jo dažādās nominācijās saņemti 26 enegoefektīvākās ēkas apbalvojumi, kas liecina par jomas speciālistu novērtējumu un nemainīgi augsto darba kvalitāti. Sarunā ar “Valmieras Namsaimnieks” pieredzējušajām namu pārvaldīšanas speciālistēm Kristīnu Maļčukovu un Ingu Dukuri skaidrojām, kādi ir galvenie šķēršļi, kuri jāpārvar, lai par energoefektivitātes pasākumiem pārliecinātu neizlēmīgos vai pret renovāciju noskaņotos dzīvokļu īpašniekus un kā to izdevies panākt. Būtiskākais iedzīvotāju arguments pret mājas renovāciju ir bažas par nesamērīgu izmaksu pieaugumu. Prakse liecina, ka atjaunotajās daudzdzīvokļu mājas maksājumu sadaļa ikmēneša rēķinā var palielināties no 1.45 - 2.00 EUR/m2, bet, ņemot vērā siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, kas renovētajās mājās ir vidēji par 30% - 50% zemāks, šī maksājumu starpība ir samērīga. Lai mājas iedzīvotāju ieguvumus un izdevumus varētu izvērtēt sabalansēti, uz ēkas renovāciju ir jāpalūkojas no ilgtermiņa perspektīvas, jo tikai tad kļūst redzami ietaupījumi, kuri rodas no tā, ka atjaunotai ēkai būtiski samazinās avārijas riski un uzturēšanas izmaksas, pieaug dzīvokļa īpašuma vērtība un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, māja iegūst jaunu un modernu izskatu. Tieši mājas jaunais veidols raisa interesi kaimiņos esošo māju iedzīvotājos, jo arī viņi grib dzīvot sakoptā vidē un lai kāda informācija būtu pieejama presē un citos informācijas kanālos, šeit parādās iespēja iztaujāt pirmavotu – par to kāda ir dzīve atjaunotā mājā, cik lieli ir apkures rēķini un līdzīgiem jautājumiem. Reizi gadā ikviena apsaimniekošanas sabiedrība veic dzīvojamās mājas un teritorijas vizuālo apsekošanu, lai noteiktu būves tehnisko stāvokli un savlaicīgi pamanītu bojājumus. Tiek apsekoti mājas pamati, nesošās sienas, jumts, kāpnes, durvis, elektroapgādes sistēma, inženierkomunikācijas pagrabos un bēniņos, tostarp ūdensvadi un kanalizācijas sistēma, kā arī piesaistītie zemesgabali. Vizuālās apskates laikā konstatētais tiek fiksēts dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas aktā. “Valmieras Namsaimnieks” pārstāvji šo apsekošanas aktu jau daudzus gadus papildina ar fotofiksācijām. Tā kā dzīvokļu īpašnieki bieži vien nav atbilstoši informēti vai arī neizrāda interesi par ēkas kopējo tehnisko stāvokli, tad šādu attēlu pievienošana apsekošanas aktam sniedz uzskatāmu informāciju un ir izprotama vieglāk par būvinženieru tehnisko terminoloģiju. Tieši šis dokuments bieži vien ir pagrieziena punkts iedzīvotāju domas maiņai par labu ēkas renovācijai. Diskutējot par šķēršļiem, kas apgrūtina projektu vadību pie ēku energoefektivitātes celšanas pasākumiem, “Valmieras Namsaimnieks’’ pārstāves minēja sarežģīto procesu vadību ar daudzām niansēm, kuras jāņem vērā projekta realizētājam un tālāk jāskaidro dzīvokļu īpašniekiem. Tā kā katram vajadzīga individuāla pieeja, tad šis ir visai laikietilpīgs process. Būtiski uzsvērt, ka apsaimniekošanas sabiedrības speciālisti veic ēkas atjaunošanas projekta vadību, tai skaitā noformē un uzņemas atbildību par renovācijas aizdevumu, kas ir viens no komplicētajiem posmiem kompleksajā ēkas atjaunošanas projekta vadībā. Lai gūtu priekšstatu par kopējo situāciju Latvijas daudzdzīvokļu māju atjaunošanā, ērti izmantojama ir renovēto māju e-karte. Tajā apkopota informācija gan par ēkām, kurās atjaunošana ir noslēgusies, gan par tām, kurās projekta īstenošana ir uzsākta. Informācija sagrupēta divās sadaļās – par laika periodu no 2009.gada – 2016.gadam, kad atjaunošana notikusi ar ES fondu programmas "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu ēkās" atbalstu un 2017. gada līdz pat jaunākajai informācijai, kad daudzdzīvokļu ēkas renovētas ar ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros. Iepazīt “Valmieras Namsaimnieks’’ pieredzi izvēlējāmies arī tādēļ, ka kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona partneriem strādājam Interreg BSR projektā “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave), kura ietvaros Vidzemē tiks izveidota paplašinātā modeļa vienas pieturas aģentūra, ar mērķi palielināt daudzdzīvokļu ēku renovācijas fondu. Tāpat kā viena atjaunota daudzdzīvokļu māja sniedz motivāciju savu dzīves kvalitāti uzlabot arī citu tuvākās apkārtnes māju iedzīvotājiem, tā “Valmieras Namsaimnieks’’ veiksmīgā darbība varētu būt labs virzītājs energoefektivitātes paaugstināšanai arī tuvāko pilsētu daudzdzīvokļu mājās. Informāciju sagatavoja: Dace Selga, Baltijas Vides Foruma sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. 67357550; dace.selga PIE bef PUNKTS lv; http://www.bef.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Ja enerģijas patēriņa datiem ir zema kvalitāte, vai ir vērts tos apkopot?” Šis bija viens no jautājumiem, kas izskanēja 29.novembra darbseminārā Valkā. Seminārā piedalījās vairāku Vidzemes pašvaldību speciālisti un energopārvaldnieki, kuru darba pienākumos ietilpst energopārvaldības jautājumi. Šoreiz darbseminārā uzmanība tika vērsta uz privātā sektora iesaisti pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu (turpmāk arī SECAP) izstrādē un ieviešanā.
I.Pakere aicināja klātesošās Vidzemes pašvaldības piedalīties RTU VASSI īstenotajā iniciatīvā “Energovienoti”, kurā VASSI zinātnieki cieši sadarbojas ar pašvaldībām, energopārvaldniekiem, daudzdzīvokļu namu vecākajiem, dzīvokļu un māju īpašniekiem, sniedzot praktiskus padomus un motivējot rīcībai, kas pakāpeniski ļaus samazināt izmaksas par siltumu un elektroenerģiju. Turklāt ar marķējumu «Energovienoti» tiek novērtēti uzņēmumi un organizācijas ar augstu energopratības līmeni, kuru lēmumi un rīcība ir labs piemērs citiem. Projekts “Energovienoti” (projekta Nr. 1-08/76/2022) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Sestdien, 2. decembrī, Limbažos pulcējās daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, to apsaimniekotāji un citi interesenti, lai kopā rastu atbildi uz jautājumu – kā rūpēties par savu daudzdzīvokļu ēku un samazināt enerģijas izmaksas? Atbildes palīdzēja saredzēt Vidzemes plānošanas reģiona komanda, aicinot seminārā piedalīties arī pārstāvjus no Limbažu novada pašvaldības, Elektrum Energoefektivitātes centra, Attīstības finanšu institūcijas Altum. Turklāt patiesā stāstā par savu ceļu uz daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu dalījās Cēsu pilsētas iedzīvotāja un mājas vecākā Dzintra Griezne.
Vidzemes plānošanas reģions projekta “RenoWave” ietvaros sagatavos energoauditus vairākām daudzdzīvokļu ēkām, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par ēku tehnisko stāvokli un potenciālo enerģijas patēriņa samazinājumu pēc ēkas atjaunošanas. 
VPR jau iepriekš vēstīja, ka 2024. gada pavasarī Vidzemē plānots izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā ēku apsaimniekotāji un citi interesenti varēs saņemt informatīvo un tehnisko atbalstu par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Šādi atbalsta punkti tiks izveidoti ne tikai Latvijā, Vidzemē, bet arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Vācijā un Polijā. Projektā “RenoWave” savā pieredzē dalās Lietuvā esošā vienas pieturas aģentūra “Let’s Renowate the City” (latv.v. “Atjaunosim pilsētu”) 
Lai mācītos no labās prakses un motivētu citus, novembra beigās "RenoWave" projekta partneris Baltijas Vides Forums apmeklēja SIA “Valmieras Namsaimnieks”, kam ir pieredze jau 59 daudzdzīvokļu namu renovācijā. Lai skaitļu dati būtu precīzi, apsaimniekošanas sabiedrības pārstāvji norāda, ka 54 mājās veikta kompleksā atjaunošana, bet 5 nami atjaunoti daļēji, siltinot pamatus vai gala sienas.