Arhīva kalendārs
Savukārt energomonitoringa ierīce palīdzējusi noskaidrot iepriekš neievērotus “enerģijas zagļus”. “Pateicoties iekārtas sniegtajai informācijai, atklājās ierīces, kas darbojas arī tad, kad tās neviens neizmanto. Iegūstot šādu precīzu informāciju, ir iespējams efektīvi novērst lieku elektrības patēriņu,” skaidro I. Ābeltiņa. Valmieras Viestura vidusskolā detalizēti dati tiek apkopoti un analizēti, lai izdarītu secinājumus par elektrības patēriņu. Jau šobrīd projektā iesaistītā skolas fizikas skolotāja Zigita Baldone uzsver, ka dēļ uzstādītās energomonitoringa ierīces izdevies noskaidrot, ka konkrētos skolas blokos, kur uzstādīta energomonitoringa ierīce, nav nelietderīgu enerģijas patērētāju. Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Projektā kā pilota skolas piedalās Lizuma vidusskola un Valmieras Viestura vidusskola. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Šī gada 12. jūnijā plkst.12:30 Valmierā, Tērbatas ielā 16A, Viesnīcas “Wolmar” telpās notiks apsriede par atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīvām transportā Zemgales reģionā. Apsriedē aicināti piedalīties Vidzemes pašvaldību pārstāvji, projektu speciālisti, kā arī speciālisti transporta un enerģētikas jautājumos. Zemgales Plānošanas reģiona un biedrības "Baltijas Vides Forums" pārstāvji otrdien viesosies Valmierā, kur pastāstīs par atjaunojamās enerģētikas perspektīvu transporta nozarē, nozares politikas ietvaru, kā arī projekta INTENSSS-PA Reģionālo Darba grupu pieeju ilgtspējīgā enerģētikas plānošanā. Būs iespēja uzzināt vairāk par daudzlīmeņu enerģētikas plānošanu un uzdot arī citus sev interesējošos jautājumus. Eiropas Savienības Horizon2020 programmas projekta INTENSSS-PA īstenotajā projektā tiek izstrādāts reģiona plāns alternatīvo degvielu un atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīvai, kura mērķis ir sekmēt alternatīvās enerģijas izmantošanu un atjaunojamās enerģijas pielietojamības paaugstināšanu transportā, tā mazinot fosilās enerģijas patēriņu un ārvalstu ietekmi. Darba kārtība pasākumam Valmierā pieejama ŠEIT. Papildu informācija:
Aicinām piedalīties vienas dienas bezmaksas ekskursijā, lai paviesotos divos nozīmīgos energoefektivitātes tēmai veltītos objektos. Dienas pirmajā pusē apmeklēsim Ķeguma HES un tā Enerģētikas muzeja ekspozīciju "Elektroenerģētikas attīstība Latvijā“, kas sniedz ieskatu Latvijas enerģētikas vēstures liecībās – elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales attīstībā, iepazīstinot ar Daugavas hidroelektrostaciju celtniecības vēsturi, darbību un attīstības tendencēm Latvijā. Tieši šeit 1939. gadā, iedarbinot pirmo Ķeguma spēkstacijas turbīnu, tika likts pamats Latvijas vienotas energosistēmas izveidei. Savukārt aplūkot vienas no jaunākajām un energoefektīvākajām patlaban tirgū pieejamajām tehnoloģijām, kā arī uzzināt par to lietošanas sniegtajām iespējām un ērtībām ikdienā varēs Elektrum Energoefektivitātes centrā Jūrmalā. Centrā ir iekārtota improvizēta mājsaimniecības vide, tai skaitā virtuve, kur tiek veikti eksperimenti reālā laikā un vidē. Piedaloties Energoefektivitātes centra ekskursijā ar papildināto realitāti, apgūsiet jaunas zināšanas, pārbaudīsiet savu erudīciju un savstarpēji sacentīsieties par zinošākā "Energoefektivitātes Guru" titulu. Plašāk par centru šeit: https://static.elektrum.lv/eec/eecvirt/lv/tour.html. Piedalīties aicināts jebkurš interesents, līdzi ņemot arī savu ģimeni. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam ekskursijā aicināti doties kopā ar likumīgo pārstāvi. Aplūkojamās ekspozīcijas būs interesantas bērniem ne jaunākiem par skolas vecuma. Dalība: BEZ MAKSAS. Tiek nodrošināts transporta pakalpojums (autobusa maršruts un iekāpšanas punkti tiks precizēti). Pusdienas iekļautas. Pieteikšanās līdz 19. jūnijam (ieskaitot). Detalizēta pasākuma programma un pieteikšanās, zvanot +371 26099521, vai e-pastā maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. Izglītojoša lekcija / ekskursija tiek īstenota Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tās mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Investīcijas energoefektīvās tehnoloģijās un atjaunojamā enerģijā palīdz sasniegt gan Eiropas Savienības prioritātes enerģētikas un klimata jomā, gan rada ekonomisko izaugsmi un apliecina mūsu rūpes par vidi, kurā dzīvojam. Šobrīd Latvijā ir pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai gan daudzdzīvokļu ēkās, gan arī valsts un pašvaldību ēkās. Taču aizvien biežāk izskan bažas par Latvijai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apjomu, kas nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada varētu sarukt. Šī neziņa rosina meklēt citus alternatīvus finanšu instrumentus un modeļus, ar kuru palīdzību renovēt un saglabāt esošās ēkas, un tajās ieviest jaunas tehnoloģijas. Vidzemes plānošanas reģions šobrīd īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings). Šī projekta pamatideja ir analizēt esošos finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un pilnveidot. Projekta laikā tiks izstrādāts ērts tiešsaistes rīks, kas palīdzēs ēku pārvaldniekiem katrai ēkai piemeklēt atbilstošākā finansēšanas instrumenta/modeļa un pielietojamās tehnoloģijas kombināciju tās energoefektivitātes uzlabošanai. Šis projekts ir ieguvis karognesēja jeb paraugprojekta (flagship) statusu, kas apliecina tā ideju par novērtētu un īpaši nozīmīgu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ieviešanā. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldības izteikt savu vēlmi testēt šos finanšu instrumentus un modeļus sev piederošajās ēkās. Starp iespējamajiem finanšu modeļiem un avotiem Latvijā ir zināms Energoefektivitātes pakalpojuma līgums (EPC), kas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju (ESKO kompāniju). Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu, kas sedz visus vai daļu no atjaunošanas darbiem nepieciešamajiem ieguldījumiem. ESKO kompānija ir ieinteresēta, lai ēka tiktu renovēta, ievērojot visus būvniecībā paredzētos darbus un tos veikt paredzētajā darba kvalitātē, jo ESKO kompānija savas investīcijas atgūs no panāktā enerģijas ietaupījuma (elektrība, siltums). Mazāk Latvijā ir dzirdēts Zaļās nomas līgums (Green leasing contract), kas ir vēl viens veids, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Līgumā tiek paredzēts, kura puse ir atbildīga par šo pasākumu ievērošanu un uzraudzību, kā tiks tērēti esošie un ietaupītie līdzekļi u.tml. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Starp līguma veidiem citviet pasaulē tiek izmantots Daudzpakalpojumu līgums (Multi-service contract). Tas tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojums, telpu temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c., kas var motivēt ēkas īpašniekus un iedzīvotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē. Renovējot ēku, aizvien vairāk tiek izmantoti kompleksi risinājumi – mainīti logi, durvis, jumta pārsegums, siltinātas sienas un bēniņi, iebūvēta ventilācija, apgaismojums, pārbūvētas komunikācijas. Papildus tiem ēkas īpašniekiem var tikt piedāvātas arī citas tehnoloģijas ēkas gudrai lietošanai – temperatūras sensori, apkures regulatori, automātiski aizveramās durvis, apgaismojuma sensori u.c. Šādas mazākas investīcijas var tikt apvienotas vienā lielākā investīciju paketē, un šis process tiek dēvēts par Investīciju sasaistīšanu (Bundling method). Investīciju sasaistīšana ļauj plānotajos energoefektivitātes pasākumos ietvert arī mazāk ienesīgus risinājumus pat tad, ja pati pakete kopumā ir ienesīga. Apvienojot vairākus energoefektīvus risinājumus vienā paketē, palielinās iespējas piesaistīt lielāku investoru/banku aizdevumu, kā arī var tikt novērsta investoru iespēja atlasīt tikai izdevīgākos risinājumus. Nedaudz atšķirīgs koncepts finanšu piesaistei ir Prosumerism. Šis koncepts ietver iestādes/privātpersonas, kas gan ražo, gan patērē resursus. Piemēram, savām vajadzībām ražo elektroenerģiju, izmantojot sauli, zemes siltumu, vēja enerģiju, un saražoto elektroenerģijas pārpalikumu nodod kopējā tīklā. Par EFFECT4buildings projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet http://www.vidzeme.lv Papildu informācija: Aija Rūse, projekta EFFECT4buildings vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018”, kuru jau astoņus gadus organizē Ekonomikas ministrija, žurnāls “Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” laureāti:
Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: „Enerģijas izmaksu pieaugums mums visiem liek domāt un meklēt veidus, kā strādāt un dzīvot efektīvāk. Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” kļuvis par labu tradīciju, lai ar labo piemēru palīdzību mudinātu arvien plašāku sabiedrības daļu uzlabot un padarīt kvalitatīvāku mūsu dzīves telpu. Ceru, ka līdz ar būvniecības straujo izaugsmi šogad nākamajos gados mēs redzēsim vēl vairāk sakoptas ēkas, apmierinātus iedzīvotājus un uzņēmējus, kā arī interesantas projektu attīstītāju, arhitektu un būvnieku idejas un to izpildījumu! Liepājas, Valmieras, Ventspils, Cēsu un Jelgavas iedzīvotāji – aktīvākie ēku atjaunotāji Latvijā - ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai”. Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgu ēku atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Tāpat EM Atzinības balvas saņēma SIA “Valmieras namsaimnieks” par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā. Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: “Energoefektivitāte ir ne tikai pasākumu kopums enerģijas un izmaksu ekonomijai, bet arī svarīgs instruments klimata pārmaiņu ierobežošanai. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ar ēku siltināšanu vien nepietiek. Ir jāizmanto ilgtspējīgi un energoefektīvi risinājumi gan valsts un pašvaldību ietvaros, gan arī iedzīvotāju vidū, lai kopīgiem spēkiem veidotu arvien “zaļāku” valsti, sargājot vidi. Saules enerģijas paneļi, elektromobīļi, kā arī citi videi draudzīgi risinājumi jau ir realitāte šodien, nevis utopisks nākotnes sapnis. Risinājumi ir pieejami un tie ir jāizmanto – mēs esam tie, kuriem ir jāpieņem valstiski atbildīgi lēmumi valdībā, pašvaldībās, uzņēmumos, kā arī ikvienam savās mājās. Ikviens no mums ir daļa no valsts - mēs esam tie, kas veido valsti. “Zaļāka” Latvija šodien, rītdien, mums un mūsu bērniem ir visu mūsu atbildība un pienākums”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas balvu “Klimata draugs” saņēma SIA “Valmieras namsaimnieks” par aktīvu darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu īstenošanā un labākajiem sasniegtajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma rādītājiem konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ietvaros. Mārīte Šperberga, žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore: “Ko šogad secināja žūrija? Kvalitātes latiņa konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ir pacelta ļoti augstu. Ko vēl vairāk vēlēties? Lai aiz spožās fasādes būtu sakoptas arī kāpņu telpas un labiekārtoti pagalmi, kas pagaidām visiem vēl nav izdevies. Bet, turpinoties aizrautībai reizē ar vēlmi pēc sakārtotas vides, tas noteikti izdosies”! Žūrijas atzinību saņēma SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par uzņēmību un neatlaidību, uzsākot ēku atjaunošanu Daugavpilī. Interneta balsojumā sīvā cīņā ar jaunbūvi Rīgā, Jūrmalas gatvē 82 k-1, visvairāk balsu (181 balsi) un līdz ar to konkursa Simpātijas balvu saņēma vienģimenes ēka Rīgā, Imulas ielā 1A. Detalizēta informācija par šā gada konkursa laureātiem, kā arī 2. un 3. vietu ieguvējiem pieejama pielikumā un konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv. Kā zināms, konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā” ar ES fondu atbalstu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šogad konkurss tiek organizēts jau astoto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Šogad konkursa ietvaros kopumā tika saņemti 14 pieteikumi. Tradicionāli visvairāk pieteikumu – 10 – tika saņemti nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018”. Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018. Jaunbūve” tika iesniegti divi pieteikumi, savukārt nominācijās „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2018” un “Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2018” tika iesniegts pa vienam pieteikumam katrā. Pilsētu griezumā vairāk pieteikumu tika saņemti no Liepājas un Valmieras, kas arī tradicionāli bijušas aktīvākās pilsētas māju atjaunošanā, un Rīgas, kur aktīvāk notiek jaunu ēku būvniecība. Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA “Paroc”, SIA “Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica" (Caparol), istabai.com un SIA "EJOT Baltic". Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts Latvijas Avīze, Nozare.lv, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.
Informāciju sagatavoja:
Šis apmeklējums dalībniekus pamudināja diskutēt par it kā visiem nu jau zināmu, tomēr ne katrā saimniecībā ievērotu procesu – atkritumu šķirošanu un tās nozīmi, tāpat arī saistību ar elektroenerģijas iegūšanu.
Viesojoties Rīgas TEC-2, dalībnieki uzzināja, ka šī ir ne tikai lielākā Latvijas termoelektrocentrāle, bet arī šobrīd modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrocentrāle Baltijā, ar kopējo elektrisko jaudu 850 MW. Savu darbību tā sāka tālajā 1973.gadā. Kā uzsvēra TEC-2 pārstāvji, šobrīd Rīgas termoelektrocentrāle spētu gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu, ja tas būtu nepieciešams. Apmeklējot šo objektu, brauciena dalībniekus interesēja gan pamatprincipi, kā notiek elektroenerģijas ražošanas process, gan arī izskanēja daudz ļoti tehnisku jautājumu. Izpētes brauciens īstenots Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Nemitīgi notiekošās klimata izmaiņas, kas vērojamas visā pasaulē, ir tieši saistītas ar cilvēka darbību un paradumiem, tai skaitā arī ar energoresursu izmantošanu ikdienā. Nekļūdīsimies apgalvot, ka liela daļa ikdienā mēdzam tērēt vairāk energoresursu, nekā patiesībā tas mums ir nepieciešams. Pastāv iespaids, ka vieniem rūp savi ikdienas paradumi, uzturoties mājās, darbā, skolā, savukārt citi par šiem jautājumiem neaizdomājas vai arī tie nerūp vispār. Kāpēc tik dažādi attiecamies pret resursu patēriņu ikdienā? Vai trūkst informācijas? Varbūt šie jautājumi tiek nepietiekami aktualizēti? Un kam tas būtu jādara? Kam ikdienā mēdzam nepievērst uzmanību un, ko varam mainīt jau šodien un rīt? Par cik mazāk varam maksāt par resursu patēriņu savās mājsaimniecībās? Diskusijas ietvaros šos jautājumus apskatīsim dažādos līmeņos.
Moderatore: Māra Rudīte, radoša personība ar 10 gadu pieredzi komunikācijas vadībā. Tiekamies sestdien, 30. jūnijā no plkst.10:00-11:30 Cēsu pils parkā teltī SPULDZE. Ieeja – bez maksas! Pilnu sarunu festivāla LAMPA programmu var atrast festivāla mājas lapā: https://festivalslampa.lv/lv/programma--2018/programma. LAMPA ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Festivāla saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir divas dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt.
Dalība saruna festivālā īstenota Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Vēl šonedēļ turpinās Eiropas Savienības Ilgstspējīgas enerģētikas mēnesis - jūnijs. Tieši šobrīd mums Tavs viedoklis un idejas ir nozīmīgas, lai kopā ar Tevi sagatavotu ceļvedi jeb nākamos rīcības soļus ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai Vidzemē. Vidzeme ir vieta, kurā dzīvojam, mācāmies, strādājam, veidojam ģimeni un attīstamies. Tikai mēs paši varam rūpēties par vidi, kurā dzīvojam. Par projektu “PANEL 2050” Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojās projekta "PANEL 2050" nodarbībās, kur dalījās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. Nodarbību galvenais rezultāts ir izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Projektā "PANEL 2050" pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Savukārt reģiona līmenī ar pašvaldību, uzņēmēju, iedzīvotāju un citu ieinteresēto organizāciju konsultatīvo atbalstu tiek sagatavota Ilgtspējīgas enerģētikas vīzija Vidzemes plānošanas reģionam un enerģētikas ceļvedis, uzsverot nacionālos mērķus 2030. un 2050. gadam.
Vēl pavisam nesen par energoefektivitāti runāja vien retais. Visbiežāk tie, kuriem likums noteica ievērot obligātās prasības enerģijas patēriņa kontrolei, un tie, kuri iestājās par vidi mums apkārt. Šodien, izvērtējot to, ka daudzām ēkām ir nozīmīgs enerģijas patēriņa samazināšanas potenciāls, viennozīmīgi energoefektivitāte un energoresursu pārdomāta izmantošana pašvaldībā kļūst par tikpat aktuālu kā, piemēram, jaunumi tūrismā, kultūrā, izglītībā vai transportā. Vidzemē vairākas pašvaldības ir spērušas lielu soli pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās. Pašvaldību pārstāvji kopīgās darba grupās un pašu spēkiem izstrādājuši energoplānu vienai vai vairākām pašvaldības ēku grupām tuvākajiem 2-3 gadiem. Šobrīd energoplāni ir izstrādāti Apes novada pašvaldībai, Alūksnes novada pašvaldībai, Cesvaines novada pašvaldībai, Gulbenes novada pašvaldībai, Pārgaujas novada pašvaldībai, Priekuļu novada pašvaldībai, Jaunpiebalgas novada pašvaldībai, Lubānas novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai un SIA Vidzemes slimnīcai. Starp pašvaldību izvēlētajām ēkām ir sociālās aprūpes centrs, internāta ēka, skolas ēkas, sporta zāle, bērnudārzi, tautas nams, pašvaldību administratīvās ēkās un citas sabiedriska rakstura ēkas. Izvēlētās ēkas ir funkcionāli atšķirīgas līdz ar to atšķirīgs arī enerģijas patēriņš tajās. “Īpaši mūs pārsteidza Vidzemes slimnīca, kuri nebija sākotnējā projekta mērķauditorija, bet ar savu pašiniciatīvu un sistemātisko, pašaizliedzīgo darbu ir gandrīz izstrādājuši Energopārvaldības sistēmu slimnīcai, kas jau ir nākamais solis pēc energoplāna,” atklāj Vidzemes plānošanas reģiona Energopārvaldības eksperte Laura Dzelzkalēja. Foto no kreisās: Jurijs Ronimoiss (Apes novada pašvaldība), Evita Šīrante (Priekuļu novada pašvaldība), Mārtiņš Kaļva (AS "Simone", Alūksnes novada pašvaldība), Arita Leitlande (SIA "Vidzemes slimnīca"), Eva Meijere un Maruta Drubiņa (Pārgaujas novada pašvaldība), Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas novada pašvaldība), Aija Rūse un Laura Dzelzkalēja (Vidzemes plānošanas reģions), Rūta Putniņa (Cesvaines novada pašvaldība), Krišjānis Upāns (Gulbenes novada pašvaldība), Andris Jaunpetrovičs (Smiltenes novada pašvaldība), Baiba Norberte (Vidzemes plānošanas reģions). Energoplāna galvenais mērķis ir samazināt nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās, detalizēti aprakstot veicamos uzdevumus un darbus, atbildīgās personas un sasniedzamos rādītājus. Jautājot, kāpēc ir vērts ievākt un analizēt enerģijas patēriņa datus, un izstrādāt energoplānu arī mazajās pašvaldībās, sadzirdējām pārliecinošus vārdus: “Arī maza pašvaldība ir daļa no plānošanas reģiona, valsts, pasaules daļas un beigu beigās no zemeslodes. Dzīvot vai vismaz censties dzīvot energoefektīvi ir mūsu visu kopējā atbildība, līdz ar to arī mazajām pašvaldībām ir būtiski domāt par energopārvaldību. Turklāt, šādā virzienā ir jādomā visiem pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem, jo pašvaldība ir mūsu kopīgā saimniecība, nevis tikai viena cilvēka – energopārvaldnieka vai cita speciālista rūpe,” tā uzsver Cesvaines novada pašvaldības Teritorijas plānotāja Rūta Putniņa. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta: “Neskatoties uz to, ka vairākās pašvaldībās ir patiešām aktīva interese par energoresursu pārdomātu izmantošanu, uzsākot projekta ieviešanu, bažījāmies vai pašvaldību speciālistiem būs laiks pievērsties energoplānu rakstīšanai. Tādēļ priecājos, ka projekta gaitā pārliecinājāmies par cilvēku degsmi, iniciatīvu un vēlmi kaut ko uzlabot, mainot ēku apsaimniekošanas pieeju, kā arī pārliecināt pašvaldību vadītājus piešķirt finansējumu energoefektivitātes pasākumiem ēkās.” Ieraugot savu saimniecību skaitļos un izstrādājot energoplānu, nākamais solis ir neapstāsties, bet gan turpināt realizēt plānoto, nebaidīties no pārmaiņām un apzināti sekot līdzi procesiem un tos analizēt. Tā pašvaldības un Vidzemes slimnīcu sveica Laura Dzelzkalēja, svinīgi pasniedzot izstrādātos energoplānus pasākuma “Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību” ietvaros, kas notika 14. jūnijā Valmieras sākumskolā. Par projektu PANEL 2050 Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojās projekta “PANEL 2050” nodarbībās, kur dalījās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. Nodarbību galvenais rezultāts ir izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Projektā “PANEL 2050” pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Par to, kāpēc ir vērts sagatavot energoplānu un kādas tam ir priekšrocības vairāk lasiet šeit. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Mācību gada sākumā projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros divās Vidzemes skolās īstenoti energoefektivitātes pasākumi, aprīkojot tās ar mūsdienīgām enerģijas mērīšanas un monitoringa ierīcēm, kā ar nomainot vecos apgaismes ķermeņus uz ekonomiskām LED spuldzēm. Nu secināms, ka ievērojamu ietaupījumu uzrāda elektroenerģijas patēriņa dati Lizuma vidusskolā, kur tas atsevišķos mēnešos samazinājies pat par 1035 kilovatstundām (kWh) mēnesī, naudas izteiksmē veidojot ievērojamu ietaupījumu.
Viena no projekta aktivitātēm paredz veicināt skolēnu izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, un labākais veids, kā to darīt – parādīt vienkārši saprotamus principus no ikdienas. Tāpēc ar projekta atbalstu šī mācību gada sākumā kopumā 3000 Eur apmērā Lizuma vidusskolai un Valmieras Viestura vidusskolai iegādāts aprīkojums enerģijas klasēm skolēnu eksperimentiem speciāli organizētos Enerģijas pulciņos. Tāpat skolu gaiteņos uzstādīts ekonomisks apgaismojums, tādejādi uzlabojot arī skolu energoefektivitāti kopumā. Lizuma vidusskolā nomainīta daļa veco apgaismes spuldžu uz LED spuldzēm, savukārt Valmieras Viestura vidusskolā uzstādīts kustības sensora LED apgaismojums skolas gaitenī. Papildus – abas skolas uz gadu testēšanai saņēma energomonitoringa ierīci, kas nodrošina elektrības patērētāju pārraudzību ēkā.
Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa pastāstīja, ka lielāko elektrības patēriņu skolā rada apgaismojums. Pēc veco spuldžu nomaiņas uz LED spuldzēm ir vērojams elektroenerģijas patēriņa samazinājums, kas salīdzinājumā pret pagājušā gada to pašu periodu atsevišķos mēnešos ir no 153 kWh līdz pat 1035 kWh. Naudas izteiksmē tas veidojis līdz pat aptuveni 168 EUR lielu ietaupījumu mēnesī. “Jāpiebilst, ka samazinājums vērojams laikā, kad skolā pastāvīgi darbojušies vairāki jauni datori, tomēr elektrības patēriņš joprojām samazinājies, tāpēc kopumā ieguvums ir atzinīgi vērtējams,” uzsver direktore.
Otrdien, 26. jūnijā Vidzemes plānošanas reģions aicina Tevi un Tavu ģimeni pievienoties vienas dienas piedzīvojumā, lai iepazītos ar Latvijas vēsturi elektroenerģijas ražošanā, kā arī uzzinātu par mūsdienīgiem enerģiju taupošiem risinājumiem savā mājā un ikdienā.
Valmieras sākumskolā 14. jūnijā notika pasākums Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Pasākuma laikā vairākas Vidzemes pašvaldības kopā ar SIA Ekodoma un AS Attīstības finanšu institūciju Altum ekspertiem diskutēja par Latvijā zināmajiem finanšu instrumentiem un modeļiem ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, kā arī par tiem, kas pie mums nav tik atpazīstami kā citviet pasaulē un kurus no tiem testēt pašvaldību ēkās.
Sestdien, 30. jūnijā no plkst. 10:00 Cēsīs sarunu festivāla “Lampa” ietvaros teltī Spuldze notiks diskusija “Kā būt energoefektīvam ikdienā?”, kurā par energoresursu pārdomātu izmantošanu runās gan aktīvi sabiedrības pārstāvji, gan profesionāļi. Diskusijas laikā, ko organizē Vidzemes plānošanas reģions, interaktīvā veidā pārspriedīs jautājumus, kas skar ikviena ikdienas paradumus dažādas enerģijas lietošanā, sabiedrībā pastāvošus priekšstatus, iespējas ietaupīt naudu par patērēto enerģiju, kā arī jaunākajām tehnoloģijām un viedām ierīcēm mājsaimniecībām.
Sarunā piedalīsies Linda Fībiga, entuziastisks cilvēks, kuram rūp ne tikai vide, kurā dzīvot pašai, bet energoresursu jēgpilna patērēšana vides ilgtspējai, tāpēc savās mājās uzstādījusi energomonitoringa ierīci un uzzinājusi par mājokļa "enerģijas zagļiem”.
Tāpat piedalīsies profesionālis, kurš ir sarēķinājis, aprēķinājis, ar zinātnisku precizitāti un pat interaktīvi pamatos enerģijas patēriņa likumsakarības ikdienā – Anrijs Tukulis, Energoefektivitātes centra „Elektrum“ specialists.
Visbeidzot, paraudzīties uz energoefektivitātes jautājumiem ne tikai no racionāla patēriņa viedokļa, bet arī plašākiem apziņas un katra domāšanas faktoriem rosinās Aldis Kalniņš / Bērnu grāmatas "Zili brīnumi / sociālā fizika bērniem" un bērnu zinātnes centru "Zili brīnumi" autors.
Vidzemniek, aicinām Tevi 6 jautājumos izvērtēt šobrīd notiekošos energoefektivitātei veltītos pasākumus, pasapņot par Vidzemi pēc 10 gadiem un paust savu redzējumi par enerģijas lietojumu 2050. gadā. Tavas atbildes vēlamies saņemt šajā linkā: 
Vairākas pašvaldības Vidzemē un Vidzemes slimnīca ar pašu iniciatīvu analizēja enerģijas patēriņa datus savās ēkās un sagatavoja Enerģijas rīcības plānu (turpmāk – energoplānu). Tas ir liels solis pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās un pārdomātai ēku apsaimniekošanai.