Arhīva kalendārs

« June 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Vidzemes plānošanas reģions un Europe Direct Vidzeme aicina līdz š.g. 14. jūlijam izvirzīt vidzemniekus titulam  “20 personības 20 gados. Vidzemnieku godināšana 2024”, kuri laikā kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ar savu darbu un entuziasmu ir snieguši īpaši ievērojamu ilgtermiņa ieguldījumu sava ciema, novada, reģiona attīstībā un veidojuši Latvijas un Eiropas nākotni. Divdesmit nominētās personības tiks godināti pasākumā, kas notiks 14. augustā Cesvaines pilī, Madonas novada Cesvainē. 

Nominācijai iespējams pieteikt entuziastus Vidzemē, kuri laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz pat šim brīdim ir attīstījuši idejas, īstenojuši iniciatīvas un iedrošinājuši sabiedrību nozīmīgām pārmaiņām, vienlaikus veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību reģionā, valstī un Eiropā. 

"Aicinām ikvienu iedzīvotāju aktīvi iesaistīties un pieteikt tos, kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu mūsu reģiona izaugsmē. Varbūt tas ir jūsu kaimiņš, kurš no nelielas iniciatīvas radījis ievērojamu ilgtermiņa projektu, vai kolēģis, kurš ar savām idejām un neatlaidīgo darbu ir veicinājis pozitīvas pārmaiņas. Šīs 20 izcilās personības kalpos kā spilgts piemērs un iedvesmas avots ikvienam vidzemniekam, mudinot arī citus sasniegt augstus mērķus un veidot mūsu kopīgo nākotni," pauž Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. 

No visiem saņemtajiem pieteikumiem tiks izvēlētas 20 personības, tostarp vismaz viena no katra Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ietilpstošā novada. Lai pieteiktu kandidātu, lūdzam līdz 14. jūlijam aizpildīt pieteikuma anketu tiešsaistē, pamatojot izvirzītā kandidāta ieguldījumu un aprakstot, kā konkrētā cilvēka devums ir nostiprinājis kā Latvijas, tā Eiropas Savienības vērtības. Anketa pieejama šeit: https://forms.gle/E92mhKNQP5hgG1tXA

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvi Maiju Riekstu, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.   

Vidzemes plānošanas reģiona darbības pamatmērķis ir veicināt Vidzemes reģiona ilgtspējīgu attīstību, koordinējot un atbalstot vietējās iniciatīvas, tostarp īstenojot dažādus starptautiskus projektus un stiprinot sadarbību starp plānošanas reģionā esošajām pašvaldībām, organizācijām un iedzīvotājiem. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ietilpst Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras, Valkas un Varakļānu novads.   

Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. Centra Europe Direct Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. 

 

Informāciju sagatavojusi: Laima Spalva, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv 

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar EUROPE DIRECT VIDZEME centru 3. jūlijā organizēs otro diskusiju par Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Šoreiz diskusijā uzsvars būs uz enerģētikas sadaļu, darba grupās izvērtējot tos sektorus Vidzemē, kuriem ir vislielākais potenciāls samazināt SEG emisijas.

Diskusija notiks Cēsīs, restorāna “Vanadziņš” telpās, Rīgas ielā 15. Programma pieejama ŠEIT. Aicinām interesentus pieteikt savu dalību līdz 28. jūnijam šajā saitē: https://forms.office.com/e/62M97R0meV

Ar ievadprezentāciju 3. jūlijā ierosinājumos dalīsies Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus SEG emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm.

Diskusiju laikā tās dalībnieki strādās vairākās darba grupās, kuru laikā izvērtēs SEG emisiju samazināšanas potenciālu Vidzemē vairākos sektoros - mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, transports, atkritumu apsaimniekošana, enerģijas ražošana. Identificējot pasākumus konkrētā sektorā, dalībnieki apzinās šķēršļus, kas šobrīd kavē šajā nozarē ieviest energoefektivitātes pasākumus un samazināt SEG emisijas. Pasākumā identificētie uzdevumi tiks izmantoti Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna ietvaros.

Pirmā diskusija notika 29. maijā Cēsīs, kurā tās dalībnieki izvērtēja dažādu klimata risku iespējamību Vidzemē, to ietekmi uz nozarēm un steidzamākās rīcības, kuras ieviest jau tuvāko 10 gadu laikā. Vairāk par notikušo diskusiju iespējams iepazīties: http://www.vidzeme.lv/lv/energoefektivitates_jaunumi/51/133992/

Vidzemes plānošanas reģions vairākus gadus mērķtiecīgi strādā, lai veicinātu pāreju uz efektīvu un tīru enerģiju, tādējādi ieviešot Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķus reģionālā līmenī.  To paredz arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma 2022.-2027. gadam, nosakot vairākus rīcību virzienus un uzdevumus tostarp - energoplānošanas stiprināšana; energofektivitāte; pāreja uz atjaunīgo enerģiju. Lai mazinātu reģionālos izaicinājumus un nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas nozares attīstību, šobrīd VPR komanda projekta “CEESEU-DIGIT” ietvaros sagatavo Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.

Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā tiks definētas prioritātes, mērķi, uzdevumi un pasākumi reģiona līmenī, kas vērsti uz reģiona enerģijas sistēmu, klimata pārmaiņu radīto negatīvo seku mazināšanu un ilgtspējīgiem enerģētikas attīstības virzieniem. Nozīmīgs pamats šim dokumentam ir katras pašvaldības spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, kuros apkopoti enerģijas patēriņa dati, paredzēti mērķi un rīcības SEG emisiju mazināšanai, energopārvaldības ieviešanai un uzraudzībai, kā arī pasākumi klimata pārmaiņu risku mazināšanai.

Diskusiju organizē EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate).

Visu atbildību par saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Šonedēļ desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības devās otrpus Latvijai, lai izzinātu citu pilsētu un novadu pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu, veicinot ēku energoefektivitāti, kā arī īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai.

Pirmā pieturvieta bija Rīgas dome, kur ciemos mūs uzņēma Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm. REA direktors Jānis Ikaunieks uzsvēra, ka Rīgas pašvaldībā ir liels skaits ēku, kuras ir vecākas par 30 gadiem, un vismaz 6000 ēkas ir jāatjauno. Lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kopš 2021. gada darbojas energoefektivitātes informācijas centrs www.renove.lv,  kas sniedz informatīvo atbalstu rīdziniekiem ceļā uz daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. REA eksperti piedalās arī iedzīvotāju kopsapulcēs, kur sniedz informāciju par konkrētās ēkas enerģijas patēriņu, ieteicamajiem ēkas atjaunošanas pasākumiem, potenciālo ietaupījumu un izmaksām, kā arī palīdz noteikt nākamos rīcības soļus.

Rīgas enerģētikas aģentūra līdzdarbojas arī vairākos Eiropas Savienības programmu projektos, un viens no tiem ir programmas “Apvārsnis 2020” projekts “EUCityCalc”. Tā ietvaros izveidots scenāriju modelēšanas instruments - Eiropas pilsētu kalkulators (https://europeancitycalculator.eu/). Projekta speciāliste Māra Reča stāstīja, ka kalkulators izveidots kā palīgs pašvaldībām, kas vēlas izstrādāt vai aktualizēt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Tajā, ievadot pašvaldībai zināmos enerģijas patēriņa datus, var modelēt konkrētas rīcības, aptuvenās izmaksas un CO2 samazinājumu, kas var palīdzēt prioritizēt rīcības lēmumu pieņemšanā.

 

Saldus novads bija nākamā tikšanās vieta, uz kuru devās Vidzemes pašvaldību pārstāvji. Tur tikāmies ar Saldus pašvaldības energopārvaldnieku Edgaru Augustiņu. E. Augustiņš stāstīja par ieviesto energopārvaldības sistēmu, kurā enerģijas patēriņa dati par pašvaldības ēkām un ielu apgaismojumu tiek apkopoti un analizēti kopš 2018. gada. Saldus pilsētā kopā uzstādīti 1655 gaismekļi. Noteiktos ielas posmos tiek automātiski regulēta apgaismojuma intensitāte, piemēram, laika posmā no plkst. 23:00 līdz 6:00 apgaismojums dimmējas 30% apmērā. Ja tiek fiksēta cilvēku kustība, apgaismojums nodrošina 100% gaismas intensitāti. Turklāt Saldus pašvaldībā ar ES “LIFE” programmas projekta “LIFE ReHABITA” atbalstu izveidota vienas pieturas aģentūra ar mērķi Saldus novada iedzīvotājiem sniegt atbalstu un zināšanas par ēku atjaunošanu, kā arī atvieglot īpašnieku un īrnieku piekļuvi pieejamiem finanšu resursiem.

Liepājā tikāmies ar pilsētas mēru Gunāru Ansiņu, kurš atzinīgi novērtēja gan Vidzemes plānošanas reģiona, gan pašvaldību ieguldīto darbu, lai stiprinātu energopārvaldību. Liepāja arī ir dalībniece Eiropas Savienības pilsētu misijā “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas”.  “Liepāja bija pirmā no pašvaldībām Latvijā, kas 2016. gadā ieviesa sertificētu energopārvaldības sistēmu sistemātiskai enerģijas patēriņa samazināšanai pašvaldības infrastruktūrā. Savukārt kopš 2014. gada “Liepājas enerģija” ir īstenojusi virkni kurināmā maiņas projektu, kā rezultātā 2024. gadā jau 87.3% siltumenerģijas tiek saražota no šķeldas. Arī daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Liepāja ir vadošā starp valstpilsētām Latvijā. Izšķiroša nozīme ir arī sabiedriskajam transportam un veloceļiņu izbūvei, lai nodrošinātu videi draudzīgāku pārvietošanos pilsētā,” stāstīja Mārtiņš Tīdens, Izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos.

 

Vidzemes pašvaldību speciālisti kopā ar Liepājas pašvaldības projektu vadītāju klimatu pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos Kārli Beihmani devās apskatīt vairākus objektus – pašvaldības ēku Peldu ielā 5, kurā ieviesta ēkas enerģijas patēriņa pārvaldības sistēma. Apskatījām vairākas atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas un devāmies uz Liepājas jūras krasta aizsargbūvi - būnu. Būna ir uzbūvēta, lai pasargātu jūras krastu no erozijas un tā tuvumā esošo pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā. Pilsētā turpmāko gadu laikā ir plānoti vēl vairāki infrastruktūras projekti, lai veicinātu gan pilsētas attīstību, gan arī to tuvotos izvirzītājiem enerģētikas un klimata mērķiem.

 

Mājupceļā pieredzes apmaiņas brauciena noslēdzošā pieturvieta bija Jelgavā, kur tikāmies ar Zemgales plānošanas reģionu, Zemgales Reģionālo Enerģētikas Aģentūru un Jelgavas valstpilsētas domi. Uzzinājām par plānotajiem pilotprojektiem, izveidojot energokopienas Jelgavā un Jēkabpilī, uzstādot arī saules tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai. Savukārt Zemgales plānošanas reģions šobrīd aktīvi darbojas vairākos ES fondu projektos. Pēdējo gadu laikā spēcīgās vētras, postījumi un plūdi ir parādījuši nepieciešamību pēc lielākas gatavības klimata pārmaiņām, tāpēc šobrīd tiek izstrādāts Zemgales reģiona klimata pārmaiņu pielāgošanās plāns. Turklāt uzzinājām arī par Jelgavas pilsētas ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņu, tos aprīkojot ar kontrolierim un dimmēšanas iespējām.

 

Katrā apskates objektā veidojās diskusijas un jautājumi, iepazīstot citu pašvaldību pieredzi, ka arī daloties atziņās arī par veiktajiem energopārvaldības pasākumiem Vidzemē. Pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģiona projekti – Interreg Baltijas jūras reģiona projekts “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave); EUROPE DIRECT centrs Vidzemē un LIFE programmas projekts “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT).

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv