Arhīva kalendārs

« September 2023 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 

Ogrē aizvadīta EUROPE DIRECT Vidzeme organizētā Vides diena, kas pulcēja un iepriecināja Ogres novada bērnus. Skolēni un skolotāji apmeklēja aktivitāšu stacijas, kurās dažādas spēles, uzdevumus, aizraujošus pārbaudījumus un izaicinājumus nodrošināja Latvijas Valsts meži, biedrība “Zero Waste Latvija”, A/S “Latvijas Zaļais punkts” un Dabas aizsardzības pārvalde.

Vides dienas aktivitāšu mērķis bija informēt skolēnus par vides jautājumiem – dabas daudzveidības nozīmi, vides resursiem, to patēriņu un vides ilgtspējas aspektiem, īstenojot to  caur spēlēm, līdzdarbošanos un praktiskām darbībām. 

Piemēram, Latvijas Zaļais punkts piedāvāja atkritumu šķirošanas spēli, mācot, kā pareizi šķirot atkritumus. Latvijas Valsts meži savā aktivitāšu teltī “Mācies dabā! Lielākā mācību klase – Latvijas Valsts Meži aicina” pilnveidoja skolēnu izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un dabas daudzveidību. Tāpat arī paralēli tika piedāvātas divas nodarbības – “Dodies mežā!” un “Iepazīsti dabas daudzveidību”, kur varēja iemācīties noteikt koku vecumu, atpazīt dažādus kokus pēc to augļiem (čiekuriem, pākstīm utml.) un pat baudīt čiekuru vannas peldi.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes vadītajā nodarbībā bērni varēja izzināt zivju dzīves ciklu un kopīgā, sadarbību veicinošā spēlē palīdzēt zivtiņai, pārvarot dažādus upju šķēršļus, nonākt plašajos jūras ūdeņos. Biedrības "Zero Waste Latvija" nodarbībās bērni uzzināja par atkritumu neradīšanu un par to, kā šķietami nederīgām lietām piešķirt otro dzīvi. No veciem apģērba gabaliem bērni iemācījās pagatavot rotaļlietas saviem mājdzīvniekiem. Bērniem, kuri šādas rotaļlietas pagatavoja, bet pašiem nav suņu vai kaķu, biedrība “Zero Waste Latvija” piedāvāja pašdarinātās rotaļlietas nogādāt dzīvnieku patversmē mītošajiem ķepaiņiem.

Izglītojošās nodarbības atzinīgi novērtēja ne tikai pedagogi, bet arī paši bērni, priecājoties, ka varēja uzzināt daudz ko jaunu aktīvi darbojoties ārvidē. Kopumā 5 dažādās nodarbības apmeklēja teju 200 skolēnu no Lielvārdes pamatskolas, Madlienas vidusskolas, Ogresgala pamatskolas, Jaunogres vidusskolas, Ogres 1. vidusskolas un Ikšķiles vidusskolas.

Paralēli dienas aktivitātēm bērniem, EUROPE DIRECT Vidzeme centra pārstāvji informēja pavadošos pedagogus par Eiropas Savienības piedāvātājiem bezmaksas mācību materiāliem no Eiropas Savienības Mācību stūrīša, ar kuriem ļoti labi var papildināt mācību procesu jebkurā priekšmetā un jebkurā vecumā. Mācību stūrītī (https://learning-corner.learning.europa.eu/learning-materials_lv)  atrodamos materiālus caur tuvāko EUROPE DIRECT centru ir iespējams bezmaksas pasūtīt uz savu skolu.

Vides dienas pasākumu organizēja EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar Ogres novada pašvaldības Izglītības pārvaldi un Ogres Jauniešu māju. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Šī gada 13. septembra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) Eiropas Parlamentā uzstājās ar ikgadējo runu par galvenajām prioritātēm un pamatiniciatīvām nākamajam gadam, kuru pamatā ir Eiropas Savienības panākumi un sasniegumi pēdējos gados.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Ir pienācis brīdis jaunajai paaudzei parādīt, ka mēs varam izveidot kontinentu, kurā ikviens var būt viņš pats, mīlēt to, kuru vēlas, un tiekties pēc visaugstākajiem mērķiem. Kontinentu, kas ir saskaņā ar dabu un ir līderis jauno tehnoloģiju jomā. Kontinentu, kas ir vienots brīvībā un mierā. Kārtējo reizi šis ir brīdis, kad Eiropai ir jāatbild uz vēstures aicinājumu.”

Rezultāti šodien un gatavība rītdienai

NextGenerationEU atveseļošanās plāns apvieno investīcijas un reformas 800 miljardu eiro apmērā un šodienai un rītdienai rada pienācīgas darbvietas. Ieviešot Eiropā pirmo saīsināta darba laika iniciatīvu SURE, tika saglabātas 40 miljoni darbvietu.

Bezdarba līmenis Eiropā ir samazinājies. Tomēr darbaspēka un prasmju trūkums sasniedz rekordaugstu līmeni  — tas ir aspekts, kas tieši ietekmē Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Aptuveni 8 miljoni jauniešu Eiropā nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

Specializētu prasmju trūkums ietekmē arī MVU, kas ir ES ekonomikas pamats un kas veido vairāk nekā 95% Eiropas uzņēmumu. Satraucoši, ka 74% MVU ziņo, ka saskaras ar prasmju nepietiekamību. Divas trešdaļas ES uzņēmumu aktīvi meklē digitālos un IKT speciālistus, un paredzams, ka pieprasījums pieaugs. Saskaņā ar Komisijas priekšsēdētājas teikto: “pašlaik nevis miljoniem cilvēku meklē darbu, bet gan miljonos darbvietu ir nepieciešami darbinieki.”

Digitalizācija un mākslīgais intelekts

NextGenerationEU ietvaros noteiktie mērķrādītāji par investīcijām 20% apmērā digitālajos projektos ir ievērojami pārsniegti. Dalībvalstis šīs investīcijas ir izmantojušas, lai digitalizētu savas veselības aprūpes un tiesu sistēmas vai transporta tīklus. Vienlaikus Eiropa ir uzņēmusies vadību digitālās pasaules risku pārvaldībā. Internets tika izveidots kā instruments zināšanu apmaiņai, apvāršņa paplašināšanai un saiknes veidošanai starp cilvēkiem. Taču tas ir radījis arī nopietnas problēmas. Dezinformācija, kaitīga satura izplatīšana, draudi mūsu datu privātumam.

Reaģējot uz to, Eiropa ir kļuvusi par pilsoņu tiesību globālu celmlauzi digitālajā pasaulē. Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts rada drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas pamattiesības. Tie arī nodrošina taisnīgumu un skaidrus pienākumus lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Tam pašam būtu jāattiecas arī uz mākslīgo intelektu. Tā ir vispārēja tehnoloģija, kas ir pieejama, ietekmīga un pielāgojama daudziem un dažādiem lietojumiem. Taču mums arī nevajadzētu par zemu novērtēt ar to saistītos ļoti reālos draudus.

Eiropai kopā ar partneriem būtu jārāda ceļš uz jaunu, globālu mākslīgā intelekta satvaru, kura pamatā ir trīs pīlāri: aizsardzības pasākumi, pārvaldība un inovācijas virzīšana. Mērķis ir noteikt šo likumdošanas pieeju pirmajās 100 dienās. Saskaņā ar pašas priekšsēdētājas teikto: “Mūsu galvenā prioritāte ir nodrošināt, ka mākslīgais intelekts attīstās cilvēkcentrēti, pārredzami un atbildīgi.”

Eiropas Komisija nākusi klajā ar Mākslīgā intelekta aktu — pasaulē pirmo visaptverošo tiesību aktu, kas veicina inovācijas MI jomā un ir paraugs visai pasaulei. “Kopā mēs esam parādījuši, ka tad, kad Eiropa ir drosmīga, tā panāk izpildi. Mūsu darbs ne tuvu nav beidzies, tāpēc stāvēsim plecu pie pleca. Panāksim rezultātus šodien un būsim gatavi rītdienai.”

Ierosinātās iniciatīvas

Runas oriģinālversija teksta un video formātā pieejama šeit.