Arhīva kalendārs
Semināra mērķis – informēt Latvijas izglītības iestāžu pedagogus (pamatā 7.-12. klašu vecumposmam), par Eiropas Savienības (ES) izstrādātajiem bezmaksas mācību materiāliem, ar kuru palīdzību integrēt mācību saturā ES jautājumus. Par “Mācību stūrīti” – tiešsaistes vietni, kurā atrodamas prezentācijas, publikācijas, spēles, konkursi un uzdevumu grāmatas, kas palīdzēs aizraujošā veidā iepazīt ES – pastāstīs Ingūna Irbīte, pedagoģe, Eiropas Komisijas konsultatīvās darba grupas Teacher Testing Panel Latvijas pārstāve. Materiāli sagatavoti dažādām vecuma grupām. Tie ir īpaši noderīgi attālināto mācību laikā – skolotāji var smelties iedvesmu, lai bagātinātu mācību priekšmetu stundu saturu un aicinātu skolēnus daudzveidīgā un interaktīvā veidā izzināt Eiropu. Savukārt ar ES mājas Izglītības resursu centra piedāvātajām iespējām izglītības iestādēm reģionos padalīsies EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta. Resursu centrā pieejami mūsdienīgi izziņas materiāli – puzles, atmiņas spēles, kartes, ES valstu karogi, grāmatas u.c. atbalsta materiāli, kas bagātinās mācību procesu, pilnveidos skolēnu zināšanas un izpratni par Eiropas vērtībām, mudinās interesēties par apkārt notiekošo, analizēt un sarunāties par to, kā Eiropu kopā veidot vēl labāku. Šobrīd pieejami vairāk kā 60 dažādi materiāli (lielākā materiālu daļa vairākos eksemplāros), taču to klāsts tiek regulāri papildināts. Pasākums norisinās projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. Tā galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Projekta darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, EUROPE DIRECT Vidzeme sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Izvēlētais semināra diskusiju virziens cieši saistīts ar zaļā kursa politiku un īstenojamajām aktivitātēm, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, kas šobrīd ir ne tikai Latvijas un Eiropas Savienības, bet arī visas pasaules prioritāte. To apliecina valstu spēja solidarizēties, stingri paustā politiskā griba, t.sk. NextGeneration EU iniciatīva, kā arī virkne jaunu stratēģisko politisko dokumentu, un iespaidīgais finanšu resursu apjoms, kas atvēlēts mērķa sasniegšanai, tai skaitā arī caur Latvijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa: “Zaļā kursa politika ir neizbēgama un izšķiroša – tas vairs nav tikai trends, tā ir pārliecība un mērķtiecīga kopā darbošanās sabiedrības (t.i. savai) un zemeslodes ilgtspējai. Pašvaldība no direktīvu un citu tiesisko aktu pasīva izpildītāja kļuvusi par procesa dalībnieku – ar iespējām motivēt kopienas un vest kopā pie viena galda tās pārstāvjus, kā arī pašiem būt par labo piemēru, īstenojot vidi saudzējošas, inovatīvas, uz rezultātu vērstas aktivitātes. Tas, cik daudz pašvaldību iedzīvotāji iegūs no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku, būs lielā mērā atkarīgs no pašvaldību vadības un speciālistu pārliecības, zināšanām un paveiktajiem darbiem. Ja vēl pavisam nesen “būt zaļam” bija teju modes lieta, tad šobrīd to var salīdzināt ar pēdējo iespēju ielēkt klimata pārmaiņu ātrvilcienā, ar spēcīgu vēlmi to apturēt.”
Māra Deksne, biedrības “Baltijas krasti” eksperte, stāstot par to, kas ir dabā balstīti risinājumi, norādīja ka Latvijā viennozīmīgi izjūtamas klimata pārmaiņu sekas – palielinās nokrišņu daudzums, sastopamies ar karstuma viļņiem Latvijā, gaisa temperatūra kāpj. Dabā balstīti risinājumi būtībā ir uzskatāmi par dabas kopijām – risinājumi tiek veidoti, iedvesmojoties no tā, kā funkcionē daba. Eksperte atklāja virkni izziņas materiālu, kas var noderēt pašvaldībām darbā (sk. prezentācijā zemāk), kā arī akcentēja vairākus pašmāju labos piemērus, kur dabā balstīti risinājumi funkcionē: lielveikala stāvlaukums Rīgā, kurā ieviests ilgtspējīgs lietusūdens apsaimniekošanas risinājums; sausā upe Rūjienā; lietus dārzi Ogres novadā; Sporta pils dārzi Rīgā.
Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūta eksperts pastāstīja par attālās izpētes plašajām iespējām, atzīstot, ka Eiropas Komisijas koordinētās un pārvaldītās Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus satelītu piegādātie brīvpieejas dati šobrīd vērtējami kā labākie. Programma sniedz informācijas pakalpojumus, izmantojot Zemes novērošanas satelītu datus un in situ (uz vietas iegūtus) datus. Telpiskā izšķirtspēja 10 metri uz vienu pikseli ir pietiekama, lai pašvaldības šos datus ievāktu, analizētu un izmantotu ikdienas darbā un modelētu cilvēka dzīvotni. Dati var palīdzēt ne tikai konstatēt notikušās izmaiņas, bet vērot arī tendences, piemēram, par teritorijas veģetācijas izmaiņām, invazīvo sugu izplatību, urbānās dinamikas izmaiņām, tāpat iegūstamie dati noder plūdu kartēšanai, ūdenstilpņu kvalitātes monitoringam vai arī, piemēram, lai fiksētu zemes vertikālās kustības – t.i. konstatētu ēku vai ceļa būvju nosēšanos.
Vidzemes plānošanas reģions arvien turpina iepazīstināt vidzemniekus ar jauno energokopienu izveides iniciatīvu Latvijā, akcentējot šo kustību nozīmību un plašās iespējas. Turpinot projekta “Smart Living” nesen aizsākto diskusiju par šīs jaunās iniciatīvas mērķiem, energokopienu potenciālā darbība seminārā tika aplūkota arī no pašvaldību skatupunkta. Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve, klātesošos iepazīstināja ar energokopienas darbības iespējām, ņemot vērā, ka 2023. gadā stāsies spēkā normatīvais regulējums, kas ļaus arī Latvijā veidot šādas kustības enerģijas ražošanai. Eksperte norādīja, ka šis ir tikai viens no veidiem, kā risināt pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem, tomēr iespējas, ko piedāvā energokopienas, noteikti jāizmanto. K. Pētersone aicināja izmantot Eiropas Savienības informācijas un tehniskā atbalsta resursus, kā arī atkārtoti uzsvēra, cik noderīgi ir iesaistīties dažādās interešu aizstāvības organizācijās un to īstenotos projektos. Iedvesmai tika demonstrēti piemēri no citām valstīm: saules paneļu uzstādīšana rekultivējamās teritorijās, autonomas enerģijas tīkla izveide pašvaldībā, virtuāla elektroenerģijas kopīgošana, izmantojot esošos sadales tīkla infrastruktūru.
2021. gada aprīlī par Eiropas Pilsētu mēru pakta nacionālo vēstnieku no Latvijas kļuva toreizējais Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, tagad – novada domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Viņu pārstāvot, Mārtiņš Tīdens, Liepājas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos, semināra dalībniekiem atgādināja par priekšrocībām, kas pašvaldībai iegūstamas, kļūstot par šīs brīvprātīgās iniciatīvas dalībnieku. Ņemot vērā, ka Liepāja ir Eiropas Mēru pakta dalībniece kopš 2012. gada, ieguvumi testēti arī praktiski. M. Tīdens norādīja, ka pašvaldībām ir pēdējais laiks sākt ievākt datus, tos analizēt un veidot savu energopārvaldības sistēmu, jo klimatneitralitātes politikas mērķi ir saistoši ikvienam, faktiski – obligāti. Turklāt iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas notiek pašvaldībā, kurā tie dzīvo – cik lietderīgi tiek izmantoti energoresursi, vai darīts maksimāli, lai tos taupītu, cik esam gatavi krīzes apstākļiem. M. Tīdens atgādināja, ka Pilsētu mēru pakta kustība ir starptautiski atzīta, tā piedāvā virkni vērtīgu resursu, kas var palīdzēt pašvaldībai soli pa solim izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu (turpmāk - SECAP), turklāt jau pēc iepriekš sagatavotas metodikas. Pašizgudrotas sistēmas nav ilgtspējīgs risinājums, atzīst Liepājas novada domes pārstāvis. Būtisks kustības biedra bonuss – ir gadījumi, kad biedra statuss ļauj saņemt papildus vērtējuma punktus, startējot projektu konkursos.
Par to, kā praktiski veicies SECAP izstrādē, vidzemniekiem pastāstīja Saldus un Kuldīgas novada pašvaldību pārstāvji – Edgars Augustiņš un Kaspars Rasa. Saldus novada pašvaldībā secināts, ka laicīgi iesviestā energopārvaldības sistēma šobrīd, kad visi mēģina samazināt energoresursu patēriņu , palīdz konstatēt, kādus pasākumus veikt energoefektivitātes paaugstināšanai un efektīvai energoresursu izmantošanai. Tās pašvaldības, kurās šāda sistēma izstrādāta un kurās ir arī savs energopārvaldnieks, noteikti ir soli priekšā citām, atzina E. Augustiņš. Atceroties energopārvaldības sistēmas izveides gaitu pašvaldībā, E. Augustiņš atzīmē, ka noteikti nepieciešams izveidot plašu darbu grupā, kurā jāpiedalās gan pašvaldības izpilddirektoram, gan nodaļu vadītājiem, gan arī kapitālsabiedrību pārstāvjiem un citiem identificēto mērķgrupu pārstāvjiem. Aktuāla ir ne tikai sabiedrības izglītošana, bet arī pašvaldības speciālistu apmācība, kas jāveic regulāri – gan atgādinājuma nolūkos, gan arī ņemot vērā darbinieku mainību. Tāpat Saldū novērots, ka efektīvi darbojas dažādas motivējošas iniciatīvas, piemēram, konkurss jeb sacenšanās par labāko rezultātu. E. Augustiņš novēlēja pašvaldībām būt ambiciozākām mērķu izvirzīšanā.
Tikmēr Kuldīgas attīstības aģentūras pārstāvis Kaspars Rasa, stāstot par izstrādāto SECAP plānu Kuldīgas novadam, akcentēja izvirzītos mērķus. Tie saistīti ar enerģētiku, CO2 emisiju samazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un enerģētiskās nabadzības mazināšanu. Viņš arī atzina, ka vairāk jāsadarbojas ar iedzīvotājiem. Ne vienmēr iedzīvotāji ir atbalstoši jaunu risinājumu iedzīvināšanā, visticamāk tāpēc, ka nav par tiem pietiekami informēti un nezina par sagaidāmajiem rezultātiem, tāpēc būtiska ir sabiedrības iesaiste šādu dokumentu sagatavošanas laikā. Kuldīgas novada pašvaldībai liels izaicinājums ir energoefektivitātes nodrošināšana kultūrvēsturiskajās ēkās – tiek meklēti arvien radoši, jauni risinājumi. Pašvaldība meklē energopārvaldnieku, ir gatava izstrādāt energopārvaldības sistēmu, ieviest dažādus projektus, vienlaikus nezaudējot savu kultūrvēsturisko ainavu – kurss uz ilgtspējīgu enerģētikas un klimata plānošanu ir izplānots un sācies.
Semināra noslēgumā projekta “CEESEU” vadītāja Baiba Šelkovska klātesošos informēja par 2023. gadā plānotajiem darbsemināriem kas pulcēs vienuviet pašvaldību darbiniekus ar mērķi diskutēt par esošajiem izaicinājumiem energopārvaldības sistēmas ieviešanā, enerģijas patēriņa datu apkopošanā un klimata pārmaiņu jautājumos. Turklāt darbsemināri ļaus apgūt nepieciešamās zināšanas patstāvīgai SECAP plānu izstrādei pašvaldībās, kur tie vēl nav sākti vai kur tie būtu pilnveidojami, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus un straujās apstākļu izmaiņas.
SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS: Zaļā infrastruktūra, dabā balstīti vides risinājumi (Māra Deksne, biedrība “Baltijas krasti”) Copernicus datu izmantošana (Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūts) Soļi līdz energokopienai katrā pašvaldībā (Krista Pētersona, biedrība “Zaļā brīvība”) Pilsētu mēru pakts enerģētikas un klimata jomā – kāpēc pievienoties? (Mārtiņš Tīdens, Liepājas novada pašvaldība) Saldus novada pašvaldības pieredze SECAP izstrādē un ieviešanā (Edgars Augustiņš, Saldus novada pašvaldība) Kuldīgas novada pašvaldības pieredze SECAP izstrādē un ieviešanā (Kaspars Rasa, Kuldīgas attīstības aģentūra) Informācija par gaidāmajiem SECAP izstādes darbsemināriem 2023. gadā Vidzemē (Baiba Šelkovska, Vidzemes plānošanas reģions)
Semināra “Trends vai nepieciešamība” izvēlētās tēmas bija “Europe Direct Vidzeme” centra un Vidzemes plānošanas reģionā īstenoto projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība (CEESEU)” un “Smart Living” komandu iniciatīva.
Foto: Vidzemes plānošanas reģions Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Šis pasākums bija ceturtais no četriem “Iedvesmojies no jaunieša” pasākumiem. Tie šogad notikuši Liepā, Staicelē, Burtniekos un Ķegumā, ciemos uzņemot Niklāvu Mičuli, Artu Veipu un Sindiju Bokāni. Pasākumu mērķis – savest kopā jaunos uzņēmējus, influencerus un aktīvistus ar jauniešiem no mazāk apdzīvotām Vidzemes teritorijām, lai kopīgi meklētu katram savu ceļu uz izaugsmi. No katra ciemiņa jaunieši guvuši vērtīgas atziņas. “Ir ļoti grūti pārspēt cilvēku, kurš nekad nepadodas, tāpēc visu laiku vajag iet un darīt, par spīti visiem,” tā Niklāvs, stāstot par veidiem kā cīnīties un reaģēt uz naidīgiem komentāriem. Savukārt Arta mudināja jauniešus padomāt un pastāstīt par saviem iedvesmas avotiem, nākotnes iecerēm un deva iedvesmu un motivāciju vienmēr pieturēties pie tā, kas patīk, neklausoties citu negatīvajos viedokļos. “Dariet to ko mīlat! Ja jūs izvēlēsieties ceļu, ko vēlas jūsu vecāki, jums vienā brīdī aptrūksies iekšējais resurss un jūs izdegsiet,” ieteica Arta. Sindija Bokāne aicināja jauniešus Ķegumā un Burtniekos būt aktīviem, iesaistītes iespējami daudz aktivitātēs, tai pat laikā pieturoties pie vienas jomas. “Skolā es vienmēr biju tā meitene, kura interesējās ne tikai par to, cikos sākas un beidzas lekcijas, bet ko es vēl varu darīt, lai gūtu maksimāli lielu pieredzi!” tā Sindija. Pasākums organizēts projektā “EUROPE DIRECT Vidzeme”, Eiropas Jaunatnes gada ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šī gada 24. novembrī aicinām Latvijas izglītības iestāžu pedagogus pievienoties EUROPE DIRECT Vidzeme organizētajam pasākumam “Bezmaksas pieejamie Eiropas Savienības mācību materiāli”. Seminārs norisināsies tiešsaistē no plkst. 14:00 līdz 15:10 un pēc tā būs iespējams saņemt apliecinājumu par līdzdalību. Lūgums reģistrēties pasākumam šeit: 
Š.g. 23. novembrī Cēsīs pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti, teritorijas attīstības plānotāji un energopārvaldnieki, lai stiprinātu savas zināšanas un uzzinātu detalizētāk par jauniem un aktuāliem konceptiem klimatneitralitātes politikas īstenošanai. Seminārā “Trends vai nepieciešamība?” pašvaldību speciālisti kopā ar ekspertiem un citu reģionu pašvaldību pārstāvjiem diskutēja par dabā balstītiem vides risinājumiem un zaļās infrastruktūras piemēriem gan ārvalstīs, gan arī tepat Latvijā. Tika aplūkoti piemēri, kā citviet pašvaldībās tiek īstenota energoresursu pārvaldība, kā arī tika skaidrots energokopienu kā tiesiskā subjekta jēdziens, analizējot priekšrocības, kādas pašvaldībai varētu būt, kļūstot par tās oficiālu biedru. Interesi piesaistīja arī attālas izpētes (satelīti, lidaparāti, droni u.c.) piedāvātās iespējas, seminārā gūstot praktisku ieskatu, kā ievāktie, brīvi pieejamie dati var tikt analizēti un kā tie var palīdzēt lēmumu pieņemšanā, t.sk. arī pašvaldības attīstības plānošanas darbos.
Tuvojoties Eiropas Jaunatnes gada noslēgumam, aizvadīta pēdējā EUROPE DIRECT Vidzeme pasākumu cikla “Iedvesmojies no jaunieša” saruna. Vairāk nekā 60 jauniešu no tuvākiem un tālākiem Vidzemes novadiem šī gada laikā kopā smēlušies iedvesmu lieliem darbiem, diskutējuši un klausījušies, kā atrast sevi un nepadoties sava biznesa veidošanā.