Arhīva kalendārs

Īpašā Eirobarometra “Jaunatne un demokrātija Eiropas Jaunatnes gadā” dati rāda: tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa Latvijas jauniešu aktīvi izmanto savas Eiropas Savienības (ES) pilsoņa tiesības un ES programmu un projektu piedāvājumu. Tajā pat laikā Latvijas iedzīvotāji, it sevišķi jaunatne, vēlas saņemt vairāk informācijas par Eiropas Savienības nodrošinātajām tiesībām un iespējām, tāpēc Eiropas Komisija uzsāk informatīvo kampaņu „Acis vaļā”. Kampaņas gaitā sabiedrība tiks aktīvi informēta par pašreizējām programmām un iespējām, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta, kā arī tiks izsludināts konkurss, kurā varēs laimēt divus portatīvos datorus.

Kampaņas ietvaros Latvijas jauniešus informēs par iespējām mācīties, studēt, strādāt, iziet praksi, bezmaksas iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, piedalīties brīvprātīgo darbā vai pieredzes apmaiņas projektos citās ES dalībvalstīs, ko nodrošina ES finansējums. Kampaņas gaitā jaunieši uzzinās par pieejamajām ES programmām, kā arī iepazīs vienaudžu pieredzi, kas gūta piedaloties un līdzdarbojoties jauniešiem aktuālajās ES programmās. Papildus informatīvajām aktivitātēm jaunieši varēs piedalīties konkursos, izaicinājumos, viens otru iedrošinot izmantot esošās iespējas.

Eiropas Savienība jauniešiem piedāvā dažādas karjeras izaugsmes, izglītības ieguves, kvalifikācijas paaugstināšanas, pieredzes apmaiņas un citas vērtīgas laika pavadīšanas iespējas.  Piedāvājuma pamatā ir pašu jauniešu veidotais pieprasījums: trešdaļa aptaujāto par ES galveno problēmu uzskata sociālo nevienlīdzību (36 %) un bezdarbu (32 %). Šīs problēmas ir sevišķi izteiktas jauniešu vidū. Turklāt Latvijas jaunatne par būtisku uzskata garīgās un fiziskās veselības, labklājības uzlabošanu, cīņu pret nabadzību, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, nodarbinātības veicināšanu un nepieciešamību pēc pasākumiem, kas uzlabotu mācību, studiju un prakses procesus.

Kampaņa norisināsies no 2022. gada 15. jūnija līdz 2022. gada novembrim. Tās īstenošanā piedalīsies gan digitālā satura autori (ietekmētāji), gan jaunatnes organizācijas un biedrības. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šādām ES atbalstītajām programmām un iniciatīvām:

• Programma „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” palīdz apgūt nepieciešamās prasmes tiem jaunajiem Eiropas uzņēmējiem, kas vēlas izveidot savu uzņēmumu un sekmīgi to vadīt. Programma jaunajiem uzņēmējiem sniedz zināšanas, palīdz attīstīt uzņēmējdarbības idejas, piedāvā pieredzējušu uzņēmēju atbalstu 1–6 mēnešu ilgā laika posmā.
• „Erasmus+” ir daudziem labi zināma ES programma, kas atbalsta jauniešu izglītību, jaunatnes un sporta jomu Eiropā, pieredzes apmaiņu un mobilitātes iespējas. Mācības un pieredzes apmaiņa tiek īstenota, piemēram, dažādos pasākumos citās dalībvalstīs, kopīgā projektu īstenošanā, studijās utml..
• „Eurodesk” ir jaunatnes informācijas tīkls, kas sniedz informāciju un nodrošina konsultācijas jauniešiem par dažādām mobilitātes iespējām Eiropā. Tā faktiski ir sava veida iespēju datubāze, kur ielūkoties, meklējot mācību, prakses vai citas iespējas.
• Eiropas Solidaritātes korpuss – programma sniedz iespēju 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem iesaistīties solidaritātes pasākumos. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem var iesaistīties humānās palīdzības pasākumos. Programma dod iespēju jauniešiem risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, uzlabo jauniešu lietpratību, sekmē sociālo iekļaušanu un stiprina Eiropas vērtības.
• „DiscoverEU” ir ES iniciatīva, kas dod jauniešiem iespēju iepazīt Eiropu un tās daudzveidību. Ik gadu programmā tiek rīkotas divas jauniešu pieteikšanās kārtas, un atlasi izturējušie kandidāti saņem iespēju apceļot un iepazīt Eiropu dabai draudzīgā veidā.
• Projekta „Proti un dari!” nolūks ir pilnveidot to jauniešu prasmes, kuri nestrādā, nemācās, nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Projekts veicina jauniešu izglītību, tostarp aroda apguvi pie meistariem un jauniešu nodarbinātību. Šis projekts tiek īstenots ar NVA un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) starpniecību Jauniešu garantijas projektā, bezdarba mazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
• „Radošā Eiropa” ir Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta kultūras un audiovizuālo nozari. Tās nolūks ir uzlabot māksliniecisko un kultūras sadarbību Eiropā, atbalstīt Eiropas darbu radīšanu, stiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru ekonomisko, sociālo un ārējo dimensiju, veicināt inovācijas un mobilitāti.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre komentē: „2022. gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Gan īpašā Eirobarometra dati, gan jauniešu sacītais, ko esam sadzirdējuši, tiekoties dažādos pasākumos, rāda, ka pandēmija būtiski ierobežojusi jauniešiem pieejamās iespējas, radījusi izaicinājumus garīgās un fiziskās veselības jomā, mazinājusi ceļošanu, pieredzes apmaiņu, socializēšanos ar citiem Eiropā dzīvojošajiem jauniešiem. 60 % respondentu Latvijā Eiropas Savienība saistās ar iespēju brīvi pārvietoties, mācīties un strādāt, kur patīk. Eiropas Jaunatnes gads ir Eiropas institūciju atbilde uz iepriekš minētajiem satricinājumiem un sabiedrības pieprasījumu. Šogad daudz vairāk resursu atvēlām jauniešiem un ceram, ka iekavētais tiks atgūts ar uzviju. Kampaņas mērķis ir jauniešus informēt par pieejamajām ES finansētajām programmām, dažādiem projektiem, citām atbalsta formām. Jāteic, programmu patiešām ir ārkārtīgi daudz, un par tām daļēji vai pilnībā tiek maksāts no Eiropas Savienības budžeta. Būtu jāpanāk, ka jaunieši Latvijā vēl vairāk uzzina par savām iespējām un tās izmanto pilnveidojot zināšanas, pieredzi, uzlabojot prasmes un kļūstot konkurētspējīgāki gan Eiropā, gan visā pasaulē. Aptauja rada, ka četras piektdaļas (81 %) Latvijas jaunieši patiesi novērtē, ka dzīvo tieši Eiropas Savienībā – un šai tendencei ir jāsaglabājas!”   

Kampaņu īsteno Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Papildus informācijai: Alīna Radzeviča | alina PIE bsms PUNKTS lv | +371 27 174 964

Augusta sākumā EUROPE DIRECT Vidzeme kopā ar vides aktīvistiem un citiem interesentiem piedalījās 13 km garā izglītojošā pārgājienā gar jūras piekrasti. Kopā ar dalībniekiem ceļu mēroja arī nevalstiskās organizācijas “Vides izglītības fonds” pārstāvis un kampaņas “Mana jūra” dibinātājs Jānis Ulme, atklājot atkritumu monitoringa nozīmi, ļaujot to ikkatram izmēģināt dabā un atbildot uz jautājumiem, kas cieši saistīti ar vides problēmām un to risinājumiem.

Pārgājiens norisinājās posmā “Saulkrasti – Lauči” un tā laikā dalībniekiem bija iespēja uzņemties iniciatīvu, pašiem iesaistoties atkritumu monitoringa procesā un ievācot datus par vienu no pludmales posmiem, kas atrodas netālu no ostas. Turklāt, tos plānots pievienot šī gada oficiālajiem monitoringa rezultātiem.

“Katram atkritumam, kas atrodams pludmalē, ir savs stāsts. Piemēram, atrastais brezenta plēves gabals norāda uz ostas procesu nepilnībām vai arī lauksaimniecības problēmām. Šajā gadījumā tas nācis no ostas pakojumiem, kas nekorekti apsaimniekoti. Atrodot izsmēķi publiskajā peldvietā, saprotams, ka netiek kontrolēta likumdošanas ieviešana,” atklāj eksperts Jānis Ulme.

Ar katru atrasto atkritumu kļūst vieglāk izprast apkārt esošās problēmas – atkritums var nākt no jūras vai arī tikt ieskalots caur upēm, kanalizācijas sistēmām vai pat atpūsts no tālākām teritorijām nepareizas atkritumu apsaimniekošanas dēļ. Transports, tranzīts un atpūtas kuģi ir tikai viena piektdaļa no iespējamajiem veidiem, kā atkritumi nonāk pludmalē.

“Šāda veida monitoringi pašlaik ir vienīgie dati, kas tiek apkopoti vienai no būtiskākajām vides direktīvām Eiropā – Jūras stratēģijas pamatdirektīvai –, ko Latvijā īsteno Vides izglītības fonds,” stāsta Ulme. Monitoringa programmas atbilst jūras vides reģioniem un balstās uz novērtējuma un monitoringa nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos, tostarp, Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā vai starptautiskos nolīgumos. Tās izstrādātas, lai:

• veicinātu ilgtspējīgākas jūras ekonomikas attīstību, vienlaikus labāk aizsargājot jūras vidi,
• panāktu jūras ūdeņu labu ekoloģisko stāvokli,
• turpinātu jūras ūdeņu aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanu, kā arī nepieļautu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos.

Milzīgs vairums no šiem atkritumiem nāk ne tikai no atpūtniekiem, bet arī virknes kļūdu atkritumu apsaimniekošanā, piekrastes komercobjektiem, upju ienesēm un citām problēmām. Tomēr zinot problēmu ir arī daudz vieglāk piemeklēt tai efektīvu risinājumu, uz ko jau šobrīd tiek aktīvi strādāts visā Eiropā.

Eiropas Savienības ieviestās direktīvas par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu mērķis ir novērst un mazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku Eiropā, ieviešot pasākumu kopumu, kas pielāgoti direktīvā iekļautajiem izstrādājumiem, jo īpaši nodrošinot to, lai tirgū nenonāktu vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kuriem ir pieejamas ilgtspējīgākas alternatīvas, kas ir pieejamas cenu ziņā. Tāpat arī jau tuvākajos gados gaidāmas jaunas regulas izsmēķu jautājumā.

“Jāatzīmē, ka 2020. gadā Eiropas Savienības ietvaros tika panākta vienošanās par laba vides stāvokļa mērķi jūras piesārņojošo atkritumu daudzumam piekrastē – tas paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, lai situāciju piekrastē vērtētu kā labu,” tā “Mana jūra” pārstāvji.

Ekspedīcijas “Mana jūra” aizsākumi meklējami jau 2012. gadā. Tās pamatā ir atkritumu vākšana (jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskais monitorings), iepazīstot jūras piekrasti, tiekoties ar dažādu jomu speciālistiem un vietējiem iedzīvotājiem. Vairums pārgājiena dalībnieku iet tikai daļu no piekrastes posmiem, taču ir arī tādi, kas veic pilnu maršrutu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. Nākamā šāda veida ekspedīcija gaidāma 2023. gadā.

Pārgājiens norisinājās pasākuma “Eiropas Jūras diena manā valstī” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja: Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

EUROPE DIRECT aktualitātes