Arhīva kalendārs
Vienlaikus Komisija arī nāk klajā ar operatīvajām vadlīnijām, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu robežsargiem pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Vadlīnijās arī ieteikts dalībvalstīm izveidot īpašas ārkārtas atbalsta joslas humānās palīdzības virzīšanai un atgādināts par iespēju atļaut ieceļot Eiropas Savienībā humānu apsvērumu dēļ. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja:
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropisko dzīvesziņu Margaritis Shins teica:
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda:
Pagaidu aizsardzības direktīva Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 650 000 cilvēku ir aizbēguši uz kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm. Pagaidu aizsardzības direktīva tika īpaši izstrādāta, lai nodrošinātu tūlītēju aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, un lai izvairītos no dalībvalstu patvēruma sistēmu pārslodzes. Saskaņā ar šo priekšlikumu Ukrainas valstspiederīgajiem un cilvēkiem, kuriem Ukraina bija kļuvusi par mājvietu, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kuri konflikta dēļ ir pārvietoti, būs tiesības uz aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nav bijuši Ukrainas valstspiederīgie, un bezvalstniekiem, kuri nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī vai reģionā, piemēram, patvēruma meklētājiem vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem arī ir jāpiešķir aizsardzība Eiropas Savienībā. Uz citām personām, kuras uz īsu laiku likumīgi uzturas Ukrainā un spēj droši atgriezties savā izcelsmes valstī, šīs aizsardzības tvērums neattieksies. Tomēr būtu jāatļauj viņām ieceļot Eiropas Savienībā, lai šķērsotu to tranzītā pirms viņu atgriešanās savās izcelsmes valstīs. Ņemot vērā šā uzbrukuma ārkārtas un izņēmuma raksturu un jaunu ieceļotāju skaitu ES, Pagaidu aizsardzības direktīva sniedz atbilstošu reakciju uz pašreizējo situāciju.
Vadlīnijas robežu pārvaldībai Vadlīnijās ārējo robežu pārvaldībai ir precizēti atvieglojumi, kurus dalībvalstu robežsargi var piemērot, veicot robežkontroli saskaņā ar Šengenas noteikumiem. Tas palīdzēs nodrošināt efektīvu robežu pārvaldību, palīdzēt cilvēkiem, kuri bēg no kara, atrast patvērumu bez kavēšanās, vienlaikus saglabājot augsta līmeņa drošības pārbaudes. Iespējamie atvieglojumi ir šādi:
Vadlīnijās ir stingri ieteikts dalībvalstīm izmantot atbalstu, ko var sniegt ES aģentūras, proti, Frontex spēj palīdzēt identificēt un reģistrēt ieceļojošās personas un Eiropols ir gatavs norīkot darbiniekus dalībvalstu atbalstam, kuri veic sekundārās pārbaudes. Turpmākie pasākumi Tagad Padomei ir jāpieņem priekšlikums par pagaidu aizsardzību. Savā ārkārtas sanāksmē svētdien, 27. februārī, Padome jau pauda plašu atbalstu abiem pasākumiem un ir apņēmusies apspriest abus dokumentus Tieslietu un iekšlietu padomē ceturtdien, 3. martā. Pēc tās pieņemšanas pagaidu aizsardzību sāks piemērot nekavējoties un tā būs spēkā vienu gadu. Šo laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem uz vēl vienu gadu. Komisija jebkurā laikā var ierosināt Padomei izbeigt pagaidu aizsardzību, pamatojoties uz faktu, ka situācija Ukrainā ļauj droši un ilgstoši atgriezties tām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, vai pagarināt pagaidu aizsardzību uz vēl vienu gadu. To dara, ja sākotnējais laikposms tiek uzskatīts par nepietiekamu, lai ļautu attiecīgajām dalībvalstīm efektīvi pārvaldīt situāciju vai personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, droši atgriezties Ukrainā vai to izcelsmes valstī vai reģionā. Vadlīnijas ārējo robežu pārvaldībai ir nesaistošs dokuments, kura mērķis ir atbalstīt robežsargus viņu darbā. Dalībvalstu robežsargi var nekavējoties sākt izmantot to sniegtos precizējumus. Konteksts Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ES atbalsta Ukrainas iedzīvotājus. Vēršot sankcijas pret Putina Krieviju un Lukašenko režīmu Baltkrievijā un palielinot humāno atbalstu, kā arī finansiālo un operatīvo atbalstu dalībvalstīm, ES un tās dalībvalstis nodrošina drošu patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Pagaidu aizsardzība ir ārkārtas pasākums, ar ko nodrošina tūlītēju un pagaidu aizsardzību personām, kuras pārvietotas no teritorijām ārpus Eiropas Savienības un kuras nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī. Šengenas Robežu kodekss, kurā izklāstīti noteikumi, kas reglamentē ES ārējo robežu šķērsošanu, un nosacījumi trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai ES teritorijā, nodrošina elastību īpašos gadījumos, lai līdz minimumam samazinātu formalitātes steidzamās krīzes situācijās. Šodien pieņemtajās vadlīnijās ir precizētas iespējas un atvieglojumi, kas pieejami dalībvalstu robežsargiem, pārvaldot situāciju pie ES ārējām robežām ar Ukrainu. Sīkāka informācija Pagaidu aizsardzības priekšlikums Operatīvās vadlīnijas ārējo robežu pārvaldībai ar mērķi atvieglināt robežšķērsošanu pie ES un Ukrainas robežām Pagaidu aizsardzības direktīva (2001/55/EK) Priekšlikums regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā
Šis būs septītais “Baltijas ES sarunas” gads, kas ir lielākā Eiropas Savienības (ES) tematikas augsta līmeņa starptautiskā konference Baltijas valstīs. Konferences programma un ekspertu loks katru gadu atspoguļo daudzveidību, kas raksturīga ES lēmumu pieņemšanā. Konferencē piedalās ES dalībvalstu un dažādu ES institūciju augstākā līmeņa amatpersonas, ietekmīgi politiķi, domnīcu pārstāvji un akadēmiķi. Koronavīrusa pandēmija un karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis mūsu ikdienu. Krīzes jau tradicionāli ir mudinājušas Eiropu rast arvien jaunus instrumentus un risinājumus. Un jau šobrīd, karš Ukrainā ir veicinājis vēsturiskus lēmumus un vēl nebijušu solidaritāti starp sabiedrotajiem. Šogad konferences "Baltijas ES sarunas 2022" dalībnieki diskutēs par tādiem jautājumiem kā Eiropas Savienības politiskā ainava jaunajā ģeopolitiskajā vidē; kā Eiropas zaļā kursa klimata ambīcijas var saskaņot ar nepieciešamību uzlabot energoapgādes drošību; kā padarīt digitālo Eiropu drošāku pret kiberkaru; kā arī, ņemot vērā, ka Ukrainas centieni pievienoties ES ir guvuši dramatisku pavērsienu, konferencē tiks diskutēts par ES iespējām šādus risinājumus rast. Konference “Baltijas ES sarunas 2022: iespēju īstenošana” tiek organizēta sadarbībā ar Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūtu Lietuvā, Igaunijas Ārpolitikas institūtu un Starptautisko aizsardzības un drošības centru (ICDS) Igaunijā, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministriju.
Diskusiju cikla “ESi NĀKOTNE” ietvaros plānoti divdesmit pasākumi, no kuriem pieci jau aizvadīti Kurzemes reģionā un pieci Latgales reģionā. Pasākumu mērķis ir iesaistīt pēc iespējas daudzveidīgākas sabiedrības grupas, īpaši līdzdarboties aicinot jauniešus. “ESi NĀKOTNE” diskusijas kalpo kā platforma, kurā jauniešiem ir iespēja izteikt savu viedokli, priekšlikumus un tikt sadzirdētiem gan reģionālā, gan Eiropas līmenī. Tā kā 2022. gads tiek atzīmēts kā Eiropas Jaunatnes gads, tad diskusiju cikls paver jauniešiem īpašu iespēju tikt sadzirdētiem un līdzdarboties Eiropas nākotnes veidošanā. Piecos plānotajos pasākumos pārmaiņus diskutēsim par tādām tēmām kā veselība, izglītība, kultūra, vide un klimata pārmaiņas. Lai diskusijas ritētu raitāk un vēl interesantāk, tās vadīs atraktīvais dziedātājs un dažādu TV un izklaides raidījumu vadītājs Roberto Meloni. Sarunu laikā dalībnieki piedalīsies kopīgā zupas gatavošanā pēc vietējās receptes – tāpat kā diskusijās dažādie viedokļi bagātina viens otru, tā arī kopīga ēdiena pagatavošana palīdz saskatīt panākamo rezultātu. Zupas dažādās sastāvdaļas simboliski atgādina arī par dažādību kā vērtību, kultūras un viedokļu bagātību. Diskusiju cikla rezultātā kopā ar diskusijās izteiktajiem viedokļiem un apspriestajiem problēmjautājumiem tiks apkopotas arī 20 dažādas zupas receptes, kas raksturīgas katrai pasākuma norises vietai, piemēram, Salacgrīvā zivju zupu salacgrīviešu gaumē. Vietējo recepšu krājums aplūkojams plašāk – šī projekta ietvaros ar “recepti” saprotot arī attīstības “recepti” iedzīvotāju izteikto viedokļu formā. LAPAS direktore Inese Vaivare uzsver: "LAPAS redzējumā Konference par Eiropas nākotni ir lieliska iespēja, lai diskusijā iesaistītu gan ilggadējus, gan jaunus reģionālos partnerus un veidotu izpratni par saikni lokāla – nacionāla – Eiropas – globāla attīstība. Mūsuprāt, tieši lokālais konteksts ir primārais vajadzīgo pārmaiņu definēšanai un to izpratnei pēc būtības. LAPAS kalpos kā sadarbības platforma šajā procesā, veicinot Latvijas cilvēku balsu sadzirdēšanu un pārstāvību visos līmeņos." Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Eiropas Jaunatnes gada atslēgas vārdi ir – IESPĒJAS, IEKĻAUŠANA un RĪCĪBA. Vispirms par iespējām – ar Eiropas Savienības piešķirto finansējumu – ar vairāk nekā 8 miljoniem eiro būtiski papildināts līdz šim pieejamais atbalsts studijām, praksei, brīvprātīgajam darbam, pieredzes apmaiņai vai uzņēmējdarbības uzsākšanai un citām jauniešiem būtiskām dzīves jomām. Atbalsts būs pieejams dažādos veidos – gan ar Erasmus+ programmu un Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību, gan citu ES programmu ietvaros. Iekļaušana – mums ir svarīgi sadzirdēt jauniešu domas, idejas, izaicinājumus, ar kādiem jūs, jaunieši, saskaraties. Jaunieši – jums ir jābūt daļai no tagadnes rīcības, daļai no lēmumu pieņemšanas procesa un dažādu ieceru īstenošanas procesa. Aicinu jūs izmantot visas iespējas līdzdarboties, izteikt savu viedokli, dalīties ar idejām un tās kopā īstenot, lai veidotu savu nākotni labāku un sasniegtu savus izvirzītos mērķus.” Ikviens var pieteikties pasākumam, aizpildot pieteikuma formu un izvēloties sev tuvāko pasākuma norises vietu ŠEIT. Vairāk informācijas par pasākumiem var atrast: lapas.lv
Vairāk informācijas: Ilze Seipule Projekta vadītāja ilze.seipule PIE lapas PUNKTS lv +371 26219577
Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira:
Elastīgs atbalsta instruments ārkārtas vajadzībām Atsaucoties uz šo uzaicinājumu, dalībvalstis var nekavējoties nosūtīt Komisijai pieprasījumus sniegt tehnisko atbalstu šādiem mērķiem:
Nākamie soļi Dalībvalstis šā īpašā atbalsta pieprasījumu var sūtīt Komisijai ar koordinējošās iestādes starpniecību. Komisija atbalstu sniegs pēc pieprasījuma apstiprināšanas. Vispārīga informācija TAI ir galvenais instruments, ar kuru Komisija pēc valsts iestāžu pieprasījuma sniedz tehnisko atbalstu reformām Eiropas Savienībā. Tas ir daļa no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un Eiropas atveseļošanas plāna. Šis instruments balstās uz panākumiem, ko guvusi tā priekšgājēja — Strukturālo reformu atbalsta programma, kurā kopš 2017. gada īstenots vairāk nekā 1400 tehniskā atbalsta projektu visās dalībvalstīs. Komisija 2022. gada 9. martā TAI 2022. gada kārtā apstiprināja 225 jaunus projektus, kas dalībvalstīm palīdzēs sagatavot, plānot un īstenot reformas, kuru rezultāts būs mūsdienīga un noturīga publiskā pārvalde, ilgtspējīga izaugsmes stratēģija un noturīga tautsaimniecība. Daudzi atbalsta projekti palīdz īstenot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus. Ja radušās īpašas vajadzības, var izsludināt īpašus uzaicinājumus saskaņā ar TAI. 2021. gada jūnijā tas tika darīts, lai nodrošinātu piekļuvi atveseļošanas un noturības mehānismam saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, un tagad šāds uzaicinājums tiek izsludināts, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Akcija ir iespēja dažādu nozaru pārstāvjiem eksperta lomā atgriezties skolās un augstākās izglītības iestādēs un dalīties ar jauniešiem savas pieredzes stāstos par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā, runāt par jauniešu iespējām un Eiropas vērtībām, kā arī uzklausīt jauniešu viedokļus un iesaistīties diskusijās. Ikviena izglītības iestāde tiek aicināta izmantot šo iespēju, dodot izdevību jauniešiem pārrunāt aktuālus, ar Eiropas Savienību saistītus jautājumus, jauniešiem interesējošas tēmas, kas sniegtu plašāku redzējumu uz Eiropā un pasaulē notiekošajiem procesiem. Šī gada akcijas virstēmas: “Informācija un drošība digitālajā laikmetā”, “Jauniešu līdzdalība un iespējas” un “Eiropas Savienība un vērtības”.
Ekspertu pieteikšanās Kā eksperts akcijā var iesaistīties ikviens, kas ikdienā nodarbojas ar Eiropas Savienības jautājumiem, strādājot Eiropas Savienības institūcijās, valsts vai pašvaldības iestādēs, nevalstiskajā sektorā vai privātajā sektorā, strādājot pie nozaru politikām, realizējot ES finansētus projektus vietējās kopienās, nacionālā vai starptautiskā mērogā.
Izglītības iestādes dalību akcijai varēs pieteikt no 21. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot tiešsaistes anketu vai rakstot uz e-pastu atpakaluzskolu PIE esmaja PUNKTS lv. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šodien Komisija ierosina aktivizēt 
2022. gada 18. martā Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Latvijas Republikas Saeimu aicina uz ikgadējo augsta līmeņa starptautisko konferenci "Baltijas ES sarunas 2022: aktuālie izaicinājumi un ilgtermiņa redzējums".
No šī gada 18. līdz 20. martam Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) ar domubiedriem un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu viesosies Vidzemē ar piecām diskusijām ciklā “ESi NĀKOTNE”, kurās aicinās dalībniekus dalīties ar savu vīziju par Eiropu un savu lomu nākotnes Eiropā. 18. martā plkst. 16.00 aicinām uz sarunu Limbažos, Burtnieku ielas kvartālā; 19. martā plkst. 11.00 Salacgrīvā, Jaunatnes un uzņēmējdarbības iniciatīvu centrs "BĀKA"; 19. martā plkst. 14.30 Purezerā, Purezera dabas takā; 20. martā plkst. 11.00 Gulbenē, Gulbenes novada jauniešu centrā “Bāze” un 20. martā plkst. 16.00 Rūjienā, Rūjienas Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā.
Lai atbalstītu dalībvalstis, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā uzņem bēgļus no Ukrainas un pakāpeniski izbeidz atkarību no Krievijas izcelsmes degizrakteņiem, Komisija ir izsludinājusi īpašu uzaicinājumu iesniegt pieprasījumus saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu (TAI).
Gatavojoties Eiropas dienai 9. maijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība aicina Latvijas izglītības iestādes un Eiropas Savienības lietu ekspertus piedalīties ikgadējā akcijā “Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2022”. Laikā, kad karš notiek tepat mums kaimiņos – Ukrainā, gadā, kas pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, vairāk nekā jebkad agrāk Eiropas diena ir laiks paust solidaritāti un apliecināt savstarpējo atbalstu, runāt par Eiropas Savienības vērtībām un tās stiprināt. Tieši šobrīd jauniešiem ir ļoti nepieciešama motivācija, atbalsts un iedvesma, tāpēc aicinām izglītības iestādes un dažādu nozaru ekspertus, Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu, NVO, uzņēmumu, ES finansētu projektu pārstāvjus pieteikt savu dalību akcijā. Akcijas norises laiks – no 28. marta līdz 20. maijam, atkarībā no skolu un ekspertu iespējām – tiešsaistē vai klātienē.